8. Article

Pieaicinātā persona - Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja - norāda, ka tās viedoklis jau ir ietverts Ministru kabineta atbildes rakstā. Komiteja papildus norāda, ka apstrīdētās noteikumu normas 6. apakšpunktā norādītās ierīces Latvijā netiek ražotas un var nonākt tikai tad, ja tiek importētas. Attiecīgi muitas procedūras ietvaros importējamās preces tiekot pārbaudītas un identificētas. Ja tiek konstatēts, ka konkrētā prece ietilpst kādā no apstrīdētajā noteikumu normā noteiktajām preču kategorijām, tad fiziskajām personām tiekot aizliegta šīs preces importēšana, bet juridiskajām personām norādīta kārtība atbilstošas licences saņemšanai. Persona šādu preci gan varot iegādāties kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kur tās tirdzniecība ir atļauta, un ievest Latvijā bez muitas kontroles. Šādā veidā Latvijā ievestu preču apriti kontrolējot Valsts drošības dienests. Sakaru slāpētāju izmantošana varot ne tikai radīt neērtības mobilo sakaru pakalpojumu lietotājiem, bet arī būt bīstama, jo radiotehnoloģijas tiekot izmantotas arī cilvēku drošības un veselības aizsardzībai vai dzīvības glābšanai. Turklāt Latvija esot Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferences dalībvalsts, šīs konferences Komunikācijas komiteja pieņēmusi rekomendāciju Nr. (04)01 par slāpētāju apriti tās dalībvalstīs un minētajā rekomendācijā norādīts, ka dalībvalstīm jānosaka aizliegums (kas neattiecas, piemēram, uz valsts drošības iestādēm) tirgot un lietot slāpētājus un jāpieņem atbilstošs regulējums, lai nepieļautu slāpētāju lietošanu. Tiesas sēdē Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas pārstāvis Nauris Rumpe norādīja, ka Komiteja ir koleģiāla institūcija, kuras sekretariāts ir Ārlietu ministrijā un kura atrodas ārlietu ministra padotībā. Komiteja pildot daudzas funkcijas, tādas kā preču identifikācija, licenču izsniegšana. Tāpat Komiteja esot galvenais koordinators, kas nodrošinot komunikāciju starp visām attiecīgajām iestādēm un gadījumā, kad personai nepieciešams kaut ko noskaidrot kādā citā iestādē, pati noskaidrojot attiecīgo jautājumu, lai personai nebūtu jāvēršas "simts dažādās iestādēs". Aptuveni 75 procentus no Komitejas ikdienas darba aizņemot preču identifikācija. Jebkurš cilvēks varot Komitejai nosūtīt elektronisku vēstuli brīvā formā, pievienojot tai bukletu vai norādot tikai preces nosaukumu un modeli, nemaz neminot to, vai prece jau ir viņa rīcībā vai viņš tikai apsver domu par tās iegādi. Šādas tiesības personai izrietot no Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 11. panta pirmās daļas. Savukārt Komiteja identificējot, vai konkrētā prece ir vai nav iekļauta kādā no stratēģiskas nozīmes preču sarakstiem. Atkarībā no tā, par kādu preci ir runa, Komiteja pārsūtot informāciju attiecīgai institūcijai, kas veic identifikāciju vai, ja nepieciešams, ekspertīzi, piemēram, Valsts vides dienestam sakarā ar ķīmiskām vielām vai Valsts drošības dienestam sakarā ar operatīvo darbību veikšanai nepieciešamām iekārtām vai ierīcēm. Pēc attiecīgās iestādes iniciatīvas Komiteja un pēc tam arī Ārlietu ministrija virzot normatīvajos aktos nepieciešamos grozījumus. Drošības policija esot bijusi tā, kas rakstījusi anotāciju par nepieciešamību ieviest izmaiņas apstrīdētajā noteikumu normā, un Komiteja attiecīgos grozījumus virzījusi tālāk. No 2013. gada līdz 2018. gadam Komiteja izskatījusi ap 162 tūkstošiem identifikācijas pieprasījumu. Gadu no gada pieprasījumu skaits samazinoties, jo Komiteja ieguldījusi lielu darbu, informējot un izglītojot speciālistus, piemēram, muitas darbiniekus, kā arī plašāku sabiedrību. Savukārt 2009. gadā Ārlietu ministrijas mājaslapā bijis publicēts raksts par noteiktu preču aprites aizliegumu. N. Rumpe uzsvēra, ka preču identifikācija tiek veikta bez maksas un viņa rīcībā nav informācijas, ka jebkad būtu prasīta maksa par ekspertīzes veikšanu, lai gan likums to paredz. Preces identifikācija parasti tiekot veikta vienas darbadienas laikā. Ekspertīzei prece tiekot nosūtīta tikai tad, ja identifikācijas speciālists nevar to atpazīt un ja prece tiešām ir nopietni jāpārbauda un jāizvērtē, vai tā ir vai nav atbilstoša. Muitas darbinieki, pārvadātāji un citi sākotnējai preces identifikācijai varot izmantot speciālus preču KN kodus, kuri tiekot piešķirti individuāli katrai precei. N. Rumpe norādīja, ka preču sarakstus neveido Eiropas Savienība, bet Vasenāras vienošanās dalībvalstu eksperti. Preču saraksti regulāri tiekot grozīti, un dažkārt noteiktas preces no tiem tiekot izslēgtas. Turklāt Eiropas Komisija arī neesot iebildusi pret Latvijā izveidoto Sarakstu un to, kādas preces, ņemot vērā drošības apsvērumus, tajā iekļautas. N. Rumpe norādīja, ka aizliegt konkrētu preču ievešanu ir vienkāršāk nekā tikt galā ar to izplatību valstī tādā gadījumā, ja šādu preču imports būtu atļauts. Nevienā no sarakstiem, tostarp arī Regulā Nr. 428/2009, minētās preces neesot domātas civiliedzīvotājiem ikdienas lietošanai. N. Rumpe uzsvēra, ka vienai precei var būt daudz nosaukumu un nevienā sarakstā nevar iekļaut tos visus, tāpēc tikai attiecīgi speciālisti spēj tajos orientēties un saprast, vai prece ar atšķirīgu nosaukumu ir tā pati, kura ietverta kādā sarakstā. Šos sarakstus varot saprast vienīgi tie cilvēki, kuriem attiecīgās preces vajag. Par apstrīdētajā noteikumu normā ietverto norādi uz Eiropas Savienības Kopējo militāro preču sarakstu N. Rumpe norādīja, ka Sarakstā tā iekļauta tāpat kā Regulā Nr. 428/2009 ar mērķi vērst personu uzmanību uz to, ka prece var būt iekļauta arī šajā sarakstā.