13. Article

Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas pilsētas dome saistošajos noteikumos noteikusi nomas maksu par kapavietas izmantošanu. Tiesībsargs, kā arī pieaicinātās personas Saeima un Tieslietu ministrija norāda, ka Jūrmalas pilsētas dome neesot tiesīga noteikt nomas maksu par kapavietas izmantošanu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 4., 68. un 72.-73. lp.). Pašvaldība ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kura pamatā darbojas publisko tiesību jomā, īstenojot tai noteiktās publiskās funkcijas. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punktam pašvaldībai var būt sava manta. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 77. panta otro daļu pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, gan nododot to publiskā lietošanā, gan veidojot iestādes un pašvaldības kapitālsabiedrības, kas nodrošina iedzīvotāju tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus. Pašvaldības darbība privāto tiesību jomā ir izņēmums. Tomēr savas darbības nodrošināšanas un sabiedrības interešu īstenošanas nolūkā arī publiskā persona var veikt privāttiesiskas darbības. To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, pašvaldība var izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus vai arī lai likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu (sk. likuma "Par pašvaldībām" 77. panta ceturto daļu). Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14. panta pirmās daļas 1. punktu pašvaldībām, pildot savas funkcijas, likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes. Izskatāmajā gadījumā Jūrmalas pilsētas dome ir izveidojusi Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas kapi", kuras mērķis ir nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas - izpildi. Minētā sabiedrība citstarp slēdz kapavietas nomas līgumus un iekasē nomas maksu (sk. Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 12. novembra lēmuma Nr. 48 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādes "Jūrmalas kapi" nolikums" 1., 7. un 9.13. punktu). Nomas līguma slēgšana ir darbība privāto tiesību jomā. Saskaņā ar Civillikuma 2112. pantu noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu. Par nomas līguma priekšmetu var būt gan visas ķermeniskās lietas, ko nav aizliegts atsavināt, gan arī tiesības (sk. Civillikuma 2113. pantu). Analizējot līguma par kapavietas nomu tiesisko dabu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments norādījis, ka kapsētas un kapavietas mirušu cilvēku apbedīšanai tradicionāli nav pieņemts tirgot vai iznomāt ienākumu gūšanai saimnieciskā kārtā. Proti, tās tradicionāli neesot apgrozības priekšmets (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20. novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1427/2015 8. punktu). Arī juridiskajā literatūrā norādīts, ka ierobežota ir to lietu apgrozība, kuras domātas apbedīšanas mērķiem un mirušo piemiņai, t. i., kapsētas, atsevišķas kapavietas, kapu pieminekļi, kapličas un citas lietas, kuras atbilstoši reliģiskajām paražām un tradīcijām kalpo šiem mērķiem. Minētās lietas pēc vispārīgā principa nav izmantojamas laicīgiem mērķiem, kuriem tās nav domātas (piemēram, atsavināšanai peļņas gūšanas nolūkā) (sk.: Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 33. lp.). Šim uzskatam pievienojas arī pieaicinātā persona Tieslietu ministrija, norādot, ka tiesības uz mirušo apbedīšanu ir īpaši respektējamas un saudzējamas un šādā gadījumā attiecībā uz tām netiek piemēroti vispārējie civiltiesiskās apgrozības principi (sk. lietas materiālu 1. sēj. 71. lp.). Nomas līguma slēgšana ir privāttiesībām raksturīga darbība, kuras mērķis ir ienākumu gūšana. Tomēr kapsētas un atsevišķas kapavietas tradicionāli kalpo tam, lai tiktu īstenota miruša cilvēka cieņpilna apbedīšana. Izskatāmajā gadījumā pašvaldība, nododot atsevišķu kapavietu personas individuālā lietošanā un paredzot par to samaksu, nerīkojas kā jebkurš īpašnieks, bet gan īsteno likumā noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu, proti, nodrošināt tās autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas - izpildi. Iznomājot kapsētas, pašvaldība rīkojas pretēji likuma "Par pašvaldībām" 77. panta otrajai daļai, jo kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu gūšanai. Tātad pašvaldība nav tiesīga iznomāt kapavietas, lai nodrošinātu tās autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas - izpildi.