4. Article

Pieaicinātā persona - Saeima - norāda, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrajai daļai pašvaldību autonomo funkciju izpilde visupirms esot nodrošināma no pašvaldības budžeta. Tādēļ pašvaldības rīcības brīvība autonomo funkciju izpildē, citstarp attiecībā uz maksas noteikšanu par kapavietu, esot ierobežota ar likumdevēja noteiktajiem finansēšanas avotiem. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. pantā noteiktie pašvaldības nodevas objekti esot uzskaitīti izsmeļoši, un, ja rodas nepieciešamība paredzēt jaunu nodevu objektu, tad šo likumu vajagot grozīt un attiecīgo sarakstu papildināt. Savukārt attiecībā uz maksas pakalpojumiem jānorāda, ka likumā "Par pašvaldībām" nav izsmeļoši uzskaitīti pakalpojumi, par kuriem pašvaldība ir tiesīga noteikt maksu. Augstākā tiesa, analizējot kapavietas nomas līguma tiesisko dabu, esot atzinusi, ka ar šādu līgumu faktiski tiek piešķirta atļauja apbedīšanai noteiktā vietā. Nosakot un iekasējot maksu par kapavietas nomu, pašvaldība rīkojoties nevis kā jebkurš cits īpašnieks, bet gan īstenojot likumā noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu. Līdz ar to Augstākā tiesa secinājusi, ka nomas maksa par kapavietu pēc savas dabas uzskatāma par pašvaldības nodevu. To, ka kapavietas nomas maksājums būtu jāuztver un jāparedz kā pašvaldības nodeva, norādījusi arī Valsts kontrole 2018. gada 7. februāra informatīvajā ziņojumā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tādējādi maksājums, kas apstrīdētajās normās apzīmēts kā nomas maksa par kapavietu, pēc savas būtības esot uzskatāms par pašvaldības nodevu. Līdz ar to atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 2. panta ceturtajai daļai šāda pašvaldības nodeva nebūtu piemērojama līdz tās objekta iekļaušanai minētā likuma 12. pantā noteiktajā pašvaldības nodevas objektu sarakstā.