7. Article

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam. Kapsētas Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, esot viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm. Kapu kopšanas tradīcijas esot jāskata gan vēsturiskajā kontekstā, gan ņemot vērā dažādos Latvijas vēsturiskajos novados pastāvošās atšķirības. Pašvaldības, ņemot vērā budžeta iespējas, veidojot un uzturot kapsētas, nosakot to izmantošanas kārtību, kā arī risinot ar kapavietas iegūšanu saistītos jautājumus. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 23. punktam pašvaldības dome esot tiesīga lemt par kārtību, kādā nodrošināma kapsētu uzturēšana un apsaimniekošana. Lai nodrošinātu šīs funkcijas izpildi, pašvaldības esot tiesīgas izdot saistošos noteikumus, kuros noteikta kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtība, apbedīšanas kārtība, kapliču izmantošanas kārtība, kā arī regulēti citi jautājumi. Nedz likumos, nedz Ministru kabineta noteikumos neesot noregulēts tas, tieši kādā veidā pašvaldībām ir jānodrošina kapsētu uzturēšana. Tādēļ atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrajai daļai un 21. panta pirmās daļas 23. punktam pašvaldības domei esot kompetence noteikt, tieši kādā veidā izpildāma šī funkcija. Pašvaldību autonomo funkciju izpilde esot saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo līdzekļu apjomu. Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14. punkts ļaujot pašvaldības domei noteikt maksu par pakalpojumiem, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem. Apstrīdētās normas esot pieņemtas, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas izpildi kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas jomā. Atsaucoties uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20. novembra lēmumu lietā Nr. SKA-1427/2015, ministrija norāda, ka kapsētas ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības vajadzībām likuma "Par pašvaldībām" 77. panta otrās daļas izpratnē. Proti, kapsētām līdzīgi kā ceļiem, ielām, laukumiem vai parkiem esot publiskas lietas statuss. Līdz ar to tiesības piekļūt kapsētai un to lietot, tostarp arī iespēja slēgt līgumu par kapavietas nomu, esot publiski tiesisks jautājums.