12. Article

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrreizējās caurlūkošanas ietvaros Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. pantu paredzēja izteikt jaunā redakcijā, un tā vairs nesaturēja tādu pamattiesību ierobežojumu, kas pēc būtības ir līdzīgs apstrīdētajā normā ietvertajam. Savukārt apstrīdētās normas kā deputāta Inta Dāldera priekšlikums tika ietvertas likumprojektā "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" tikai uz otro un galīgo lasījumu. Par šiem grozījumiem atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija attiecīgo priekšlikumu neatbalstīja, norādot uz tā neatbilstību Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pantā noteiktajiem kritērijiem (sk. šā sprieduma 18.2. punktu), un no lietas materiāliem izriet, ka tā nebija vērtējusi apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma satversmību. Savukārt 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sēdē deputāti minēto deputāta Inta Dāldera priekšlikumu apsprieda, tomēr attiecīgo diskusiju laikā netika izvērtēts nedz apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma samērīgums, nedz atbilstība datu aizsardzības prasībām. Deputāts Sergejs Dolgopolovs norādīja, ka Atlīdzības likumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam vērtēt ar valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu saistītās informācijas publicēšanas pienākuma apjomu, un uzsvēra, ka šis jautājums jau esot atrisināts un ka tas, vai risinājums ir labs, "būs uz Ministru kabineta sirdsapziņas, jo viņi atbild par tiem noteikumiem un to [..] saturu, kā bija ieteikts komisijā" (sk. 12. Saeimas 2017. gada 22. novembra sēdes stenogrammu. Pieejama: titania.saeima.lv). Satversmes tiesa vērš uzmanību, ka tas vien, ka likumdevējs kādu tiesisko regulējumu ir apspriedis, iespējams, pat vairākkārt, vēl nenozīmē, ka likumdevējs tik tiešām būtu vērtējis šajā tiesiskajā regulējumā ietverta pamattiesību ierobežojuma atbilstību konstitūcijai [sal.: Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu Ziemeles, Šajo (Sajó), Kalaidžijeva (Kalaydjiyeva), Vučiničs (Vučinić) un De Gaetāno (De Gaetano) kopējās atsevišķās domas pie sprieduma lietā "Animal Defenders International v. The United Kingdom", pieteikums Nr. 48876/08, 9. punkts]. Tādējādi no apstrīdēto normu izstrādes materiāliem izriet, ka Saeima to pieņemšanas gaitā nav pēc būtības izvērtējusi Valsts prezidenta motivētajā rakstā izteiktos iebildumus, citstarp attiecībā uz valsts institūciju pienākuma publicēt mājaslapā internetā informāciju par to amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citām naudas summām, norādot viņu vārdu, uzvārdu un amatu, satversmību un atbilstību fizisko personu datu aizsardzības prasībām. 18.4. Pieteikuma iesniedzēji norāda uz apsvērumiem par apstrīdēto normu neatbilstību ne vien Satversmes 96. pantam, bet arī Datu regulai. Pēc Pieteikuma iesniedzēju ieskata, apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā Saeima nav uzklausījusi datu aizsardzības un tiesību ekspertu viedokli par apstrīdēto normu atbilstību Datu regulai (sk. pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 6. lp.). Turklāt vairākas pieaicinātās personas ir izteikušas apsvērumus par apstrīdētajās normās noteikto pienākumu neatbilstību Datu regulas 5. pantā ietvertajiem personas datu apstrādes principiem (sk. Tieslietu ministrijas viedokli lietas materiālu 1. sēj. 184.-189. lp., Datu valsts inspekcijas viedokli lietas materiālu 1. sēj. 191.-194. lp., Katrīnes Pļaviņas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 69.-76. lp., Datu aizsardzības speciālistu asociācijas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 77.-81. lp. un Signes Plūmiņas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 82.-88. lp.). Apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī bija spēkā Direktīva 95/46/EK. Tā neizvirzīja īpašas prasības attiecībā uz likumdošanas procesu, kurā tiek lemts par ierobežojuma noteikšanu personas tiesībām uz datu aizsardzību. Tomēr tajā pašā laikā bija spēkā arī Datu regula, kuras 99. panta 1. punkts noteic, ka tā stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Datu regula Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta 2016. gada 4. maijā (publikācijas Nr. L 119). Tātad Datu regula stājās spēkā 2016. gada 24. maijā, no šā brīža kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas, tiesību sistēmu sastāvdaļu [sk.: Gailītis K., Markus K. Eiropas Savienības tiesību avoti. Grām.: Schewe C., Buka A., Gailītis K., Strazdiņš Ģ. (zin. red.) Eiropas Savienības tiesības. I daļa. Institucionālās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 232. lpp.; sal.: Lenaerts K., Van Nuffel P. Constitutional Law of the European Union. 2nd edition. London: Sweet & Maxwell, 2006, p. 764]. Savukārt atbilstoši Datu regulas 99. panta 2. punktam tā kļuva piemērojama no 2018. gada 25. maija. 18.4.1. Līguma par Eiropas Savienību 4. panta trešās daļas pirmais paragrāfs noteic, ka saskaņā ar lojālas sadarbības principu Savienība un dalībvalstis ar patiesu savstarpējo cieņu palīdz cita citai veikt uzdevumus, ko nosaka Līgumos. Savukārt minētā panta trešās daļas trešais paragrāfs noteic, ka dalībvalstis sekmē Savienības uzdevumu izpildi un atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu. Šajā pantā ietvertais dalībvalstu lojalitātes princips uzliek dalībvalstīm negatīvu pienākumu atturēties no jebkādu darbību veikšanas, kas var kaitēt Eiropas Savienības interesēm [sk.: Lenaerts K., Gutiérrez-Fons A. J. A Constitutional Perspective. In.: Schütze R., Tridimas T. (Eds.) Oxford Principles of European Union Law. Volume I: The European Union Legal Order. Oxford: Oxford University, 2018, p. 119]. Vienlaikus dalībvalstu lojalitātei atbilstoši Satversmes 68. panta otrajai daļai jāstiprina demokrātija. Labas likumdošanas principa tvērumā ietilpst demokrātiju stiprinoša Eiropas Savienības tiesību ievērošana, tādējādi veicinot ilgtspējīga tiesiskā regulējuma pieņemšanu. Līguma par Eiropas Savienību 3. panta pirmā daļa noteic, ka Eiropas Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību. Atbilstoši Datu regulas ievada 2. apsvērumam ar šo regulu paredzēts veicināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas un ekonomikas savienības izveidi, ekonomisko un sociālo progresu, iekšējā tirgus ekonomiku izaugsmi un konverģenci un fizisko personu labklājību. Tādējādi Datu regulā ietvertais tiesiskais regulējums ir vērsts uz Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Turklāt Eiropas Savienības Tiesa attiecībā uz dalībvalstu lojalitātes principu saistībā ar direktīvu ieviešanu ir atzinusi, ka no dalībvalstu lojalitātes principa izriet tās dalībvalsts pienākums, kurai direktīva ir adresēta, laika posmā līdz direktīvas transponēšanas termiņa beigām atturēties no tādu pasākumu pieņemšanas, kuri varētu nopietni apgrūtināt paredzētā rezultāta sasniegšanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1997. gada 18. decembra sprieduma lietā C-129/96 45. punktu un 2005. gada 10. novembra sprieduma lietā C-316/04 42. punktu). Vēl jo vairāk šāds pienākums ir attiecināms uz laiku, kad stājusies spēkā regula, kas vēl nav kļuvusi piemērojama. Laiks, kamēr Datu regula bija stājusies spēkā, taču vēl nebija kļuvusi piemērojama, dalībvalstīm tika dots, lai tiktu veikti likumdošanas pasākumi, kas nepieciešami tam, lai nodrošinātu nacionālo tiesību normu atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām un sagatavotos Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanai. No Datu regulas spēkā stāšanās brīža personām radās tiesības paļauties uz to, ka Datu regula kļūs piemērojama tās 99. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Arī Saeimai, ievērojot Eiropas Savienības dalībvalstu lojalitātes principu, apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā bija jāņem vērā tas, ka Datu regulas piemērojamība fizisko personu datu apstrādes jautājumos, tostarp apstrīdētajās normās noteiktajos, būs nenovēršama. Līdz ar to Saeimai bija pienākums apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā vērtēt, vai tās paredzētais tiesiskais regulējums neapgrūtinās Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, konkrētāk - neapgrūtinās Datu regulas piemērošanu pēc tam, kad tā kļūs piemērojama. 18.4.2. No Datu regulas 6. panta 1. punkta "c" apakšpunkta un 6. panta 3. punkta izriet, ka datu apstrāde ir likumīga tad, ja tā ir vajadzīga, lai izpildītu kādu uz pārzini attiecināmu dalībvalsts tiesību aktos noteiktu juridisku pienākumu. Šiem tiesību aktiem jāatbilst sabiedrības interešu mērķim un jābūt samērīgiem ar izvirzīto leģitīmo mērķi. Atbilstoši Datu regulas 23. panta 1. punkta "e" apakšpunktam tās 5. pantā ietvertos personas datu apstrādes principus var ierobežot ar leģislatīviem pasākumiem, lai garantētu svarīgu Eiropas Savienības vai dalībvalsts vispārējo sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu. Savukārt atbilstoši Datu regulas 23. panta 2. punkta citstarp "b", "d", "f" un "g" apakšpunktiem šiem leģislatīvajiem pasākumiem jāietver vismaz noteikumi par garantijām, ka tiks novērsta personas datu ļaunprātīga izmantošana vai nelikumīga piekļuve tiem, vai to nelikumīga nosūtīšana, par šo datu glabāšanas termiņiem un citām piemērojamām garantijām, ņemot vērā apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus, kā arī par riskiem attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām. Atbilstoši labas likumdošanas principam pienācīgs likumdošanas process nozīmē arī to, ka Saeimai, pieņemot jaunas tiesību normas, ir jāvērtē šo normu atbilstība tām Eiropas Savienības tiesībām, kas ir stājušās spēkā, bet vēl nav kļuvušas piemērojamas. Līdz ar to Saeimai apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā bija jāvērtē apstrīdēto normu atbilstība Datu regulas prasībām. Lai arī apstrīdēto normu pieņemšanas brīdī šie pienākumi Saeimai vēl nebija saistoši, tai atbilstoši labas likumdošanas principam bija pienākums apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā vērtēt citstarp personas datu kategorijas, garantijas tam, ka tiks novērsta personas datu ļaunprātīga izmantošana vai nelikumīga piekļuve tiem, vai nelikumīga to nosūtīšana, kā arī datu glabāšanas termiņus un citas piemērojamās garantijas, ņemot vērā apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus, kā arī riskus attiecībā uz datu subjektu tiesībām un brīvībām. Šāds vērtējums bija nepieciešams, lai ikviens varētu gūt apstiprinājumu tam, ka Saeimas izraudzītais pasākums (izskatāmajā lietā - apstrīdēto normu pieņemšana) nav tāds, kas apgrūtinātu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu. Tomēr, kā izriet no lietas materiāliem, Saeima nav vērtējusi apstrīdēto normu atbilstību Datu regulai un to savstarpējo saskaņotību. 18.5. Satversmes tiesa atzīst un no lietas materiāliem izriet, ka apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā nav ievērots labas likumdošanas princips. Minētie pārkāpumi izskatāmajā lietā, it īpaši to kopsakarā, atzīstami par būtiskiem. Ne katrs procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats tam, lai uzskatītu, ka pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu, jābūt pamatotām šaubām, ka tādā gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, būtu pieņemts atšķirīgs lēmums [sk. Satversmes tiesas 1998. gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04(98) secinājumu daļas 3. punktu]. Satversmes tiesai ir pamatotas šaubas, un tā norāda, ka tad, ja likumdevējs būtu izvērtējis likumdošanas procesā saistībā ar apstrīdētajās normās ietverto pamattiesību ierobežojumu izteiktos Valsts prezidenta iebildumus, kā arī Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Datu aizsardzības speciālistu asociācijas viedokļus par šā ierobežojuma saturisko neatbilstību tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, likumdošanas procesa rezultātā būtu pieņemts atšķirīgs lēmums. Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 96. pantam.