17. Article

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību var ierobežot. Lai noskaidrotu, vai šo pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai: 1) ierobežojums ir noteikts ar likumu; 2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis; 3) ierobežojums ir samērīgs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 12. punktu). Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Proti, to pieņemšanas procesā esot pārkāpta Saeimas kārtības ruļļa 115. panta otrā daļa un neesot ievērots labas likumdošanas princips. Arī pieaicinātās personas Universitāšu asociācija un Signe Plūmiņa ir izteikušas atsevišķus apsvērumus par apstrīdēto normu pieņemšanas kārtības neievērošanu (sk. Latvijas Universitāšu asociācijas viedokli lietas materiālu 1. sēj. 163.-172. lp. un Signes Plūmiņas viedokli lietas materiālu 3. sēj. 82.-88. lp.). Apstrīdētās normas Atlīdzības likumā tika ietvertas ar 2017. gada 23. novembra likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kura astoņi panti regulē dažādus tiesību jautājumus. Pieteikuma iesniedzēji apstrīd tikai tās Atlīdzības likuma normas, kas paredz viņu pamattiesību ierobežojumu, proti, darba devēju pienākumu publicēt mājaslapā internetā informāciju par Pieteikuma iesniedzējiem izmaksāto atalgojumu, norādot viņu vārdu, uzvārdu un amatu. Līdz ar to Satversmes tiesas izvērtējums attieksies uz apstrīdētajām normām un 2017. gada 23. novembra likuma "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" 2. pantu, ar kuru tās Atlīdzības likumā tika ietvertas. Izvērtējot, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesa pārbauda, vai likums ir: 1) pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 13. punktu).