91. Article — nosaka, ka "cilvēka tiesības tiek īstenotas

bez jebkādas diskriminācijas." Tādēļ personām ar invaliditāti ir pilna tiesībspēja un rīcībspēja Latvijā bez jebkādiem ierobežojumiem. Savukārt 115. pantā ir izklāstīts valsts pienākums aizsargāt "ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu." Tādējādi gan būvētās, gan dabīgās vides pieejamība ir viens no šīs vides kvalitātes svarīgākajiem elementiem un, attiecīgi ikviena Latvijas pilsoņa (iedzīvotāja) konstitucionālā tiesība. • Latvijas likumdošanā jēdziena "persona ar invaliditāti" definīcija ir ietverta Invaliditātes likumā persona ar invaliditāti ir definēta kā persona, kurai ir "ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā". Attiecībā uz pieejamību, Invaliditātes likuma " 12. panta 9. punktā tiek noteiktas personu ar invaliditāti tiesības "saņemt atbalstu viena mājokļa pielāgošanai personām ar I grupas invaliditāti, personām ar II grupas redzes vai dzirdes invaliditāti un personām līdz 18 gadu vecumam, kurām noteiktas medicīniskās indikācijas bērna invalīda īpašas kopšanas nepieciešamībai." Taču jāatzīmē, ka tikai dzīvokļa pielāgošana neatrisina personas ar invaliditāti sociālās iekļaušanas un neatkarības jautājumus. Barjerai mājoklī seko šķēršļi kāpņu telpā, pagalmā, uz ielas un citviet, kas prasa citu atbildīgo pušu iesaistīšanos, līdz ar to pieejamības jautājums ir sisināms horizontāli, dalot atbildību starp nozaru ministrijām. • Izglītības likumā personas ar speciālām vajadzībām ir viena no galvenajām izglītības mērķgrupām. Speciālā izglītība saskaņā ar Izglītības likumu ir personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība. Persona ar speciālām vajadzībām var iegūt speciālo izglītību izglītības iestādē, ja tai šajā iestādē ir nodrošinātas iespējas iegūt veselības stāvoklim un attīstības traucējuma raksturam atbilstošu izglītību. Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība nodrošina izglītības ieguvi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (atbilstoši veselības stāvoklim, kas ietekmē izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs, kā arī internātskolās (atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumu 60. un 61.punktam jaunu internātskolu dibināšana no 2018. gada 1. janvāra nav atļauta; valsts turpina līdzfinansēt esošās internātskolas līdz 2018. gada 31. decembrim; no 2019. gada 1. augusta no likuma tiks izslēgts termins "internātskola"). Likuma 42. pants nosaka, ka speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, savukārt termins "speciālās vajadzības" ir definēts Vispārējās izglītības likuma 1. panta otrās daļas 14. punktā, nosakot, ka speciālās vajadzības ir nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni. • Teritorijas attīstības plānošanas likums nosaka, ka viens no teritorijas attīstības plānošanas principiem ir vienlīdzīgu iespēju princips - nozaru un teritoriālās, kā arī privātpersonu un sabiedrības intereses tiek vērtētas kopsakarībā ar mērķi veicināt attiecīgās teritorijas ilgtspējīgu attīstību. • Pamatlikums, kas nosaka Latvijas kvalitatīvas dzīves vides radīšanas regulējumu, ir Būvniecības likums, kas nosaka būves lietošanas drošība un vides pieejamība ir vienas no būvei izvirzāmajām būtiskajām prasībām. Būvniecības likums arī nosaka, ka būvniecības procesā ir jāievēro vides pieejamības princips, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās lietošanas veidam. Savukārt alternatīvos tehniskos risinājumus un atkāpes no būvnormatīvu tehniskajām prasībām speciālajos būvnormatīvos noteiktajos gadījumos attiecībā uz vides pieejamību saskaņo būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvvalde ir tā institūcija, kas izskata alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās prasības. Būvniecības likums arī nosaka, ka Būvniecības valsts kontroles birojs organizē būvniecības procesā iesaistīto uzraudzības un kontroles iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbību, lai veicinātu būvspeciālistu profesionālās kompetences paaugstināšanu. • Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kur likts uzsvars uz e-pakalpojumu pieejamību tādā līmenī, lai personas ar funkcionāliem traucējumiem spētu tās lietot bez citu cilvēku palīdzības. • Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, caur kurām ir risināms jautājums par transporta pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. • LDZ Vidēja termiņa investīciju plānā 2018.-2022. gadam tiek meklētas iespējas paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot ērtus un drošus dzelzceļa pakalpojumus pasažieriem, tostarp nodrošinot pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. • MK 2018. gada 12. marta rīkojums Nr. 102 "Par Elektronisko sakaru nozares politikas plāns 2018.-2020.gadam", kas paredz, palielinot investīciju apjomu, nodrošināt kvalitatīvu un ērtu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību visā Latvijas Republikas teritorijā, uzlabojot publiskā elektronisko sakaru tīkla pārklājumu un palielinot interneta pieejamību mājsaimniecībām. Plāns paredz arī nodrošināt UP personām ar invaliditāti, sakārtojot UP zaudējumu kompensēšanas mehānismu, pieaicinot iesaistītās puses, nosakot kārtību, kādā no valsts budžeta sedz UP zaudējumus, kas rodas sniedzot pakalpojumus personām ar invaliditāti. • ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.−2020. gadam ietver pasākumus, kuru mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu. Par prioritārajiem rīcības virzieniem invaliditātes politikas jomā pamatnostādņu īstenošanas periodā noteikta izglītība, nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne, attiecīgi norādot, ka pieejamības nodrošināšana visās dzīves jomās ir priekšnosacījums tam, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un īstenot savas tiesības un vienlīdzīgi ar citiem piedalītos sabiedrības dzīvē un norisēs. • MK 2018. gada 21. augusta noteikumu Nr. 543 "Prasības izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņemšanai vispārējās izglītības iestāžu īstenotajās vispārējās izglītības programmās" (pārizdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 53. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka ar 2018. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" precizēta minētās normas redakcija; iepriekš atbilstošs regulējums bijis ietverts MK 2012. gada 16. oktobra noteikumos Nr. 710 "Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši izglītojamo speciālajām vajadzībām") 1. pielikumā tiek noteikts nodrošinājums speciālās izglītības programmas īstenošanai speciālās izglītības klasē, savukārt 2. pielikumā - vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības klasē uzņemtajiem izglītojamiem ar speciālām vajadzībām atbilstošs nodrošinājums. Līdz ar to tiek veicināta izglītības ieguves pieejamība izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. • Vides pieejamības prasības ir noteiktas MK 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi", kuri nosaka, ka Būvvalde, saņemot būvatļaujā dokumentus vai apliecinājuma karti, pārliecinās, ka būvprojektā ievērotas visas tehnisko noteikumu prasības, un, ja nepieciešams, vides pieejamības prasības. Tomēr jāmin, ka gadījumā, ja iepriekš būvēta ēka neatbilst jaunākām prasībām un tai veicot rekonstrukciju vai renovāciju, attiecīgās (arī vides pieejamības) prasības tehniski nav iespējams ievērot, Būvniecības likums pieļauj atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām saskaņot būvprojektā attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Tas nozīmē, ka atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā attiecībā uz vides pieejamību saskaņo pašvaldības būvvalde. Tā var saskaņot tos alternatīvos risinājumus, kas izpilda Būvniecības likuma būtiskās prasības - nodrošina visas būves un tās atsevišķu daļu stiprību un stabilitāti; ugunsdrošību; drošību lietošanā; higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi; energoefektivitāti; akustiskās prasības. • MK 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" paredz, ka būvniecības ieceres un būvprojekta dokumenti satur skaidrojošu apraksta par plānoto būvniecību, tai skaitā par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība. Vides pieejamības prasību izpilde ir arī viens no būvprojekta ekspertīzes un būves pieņemšanas ekspluatācijā jautājumiem. • MK 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves"" ir noteiktas detalizētas publisku būvju vides pieejamības prasības atbilstoši cilvēku funkcionālajiem traucējumiem - redzes, dzirdes, kustību vai psihosociāliem traucējumiem. Tomēr šajā būvnormatīvā noteiktās vides pieejamības prasības var neievērot, projektējot publiskas būves atjaunošanu vai būves daļas, atsevišķas telpas pārbūvi, ja paredzētie risinājumi nav saistīti ar vides pieejamības nodrošināšanu vai arī tehniski nav iespējams ievērot tās saskaņā ar Būvniecības likuma 9. panta trešo daļu. • MK 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" nosaka, ka publiskās telpās jānodrošina vides pieejamība atbilstoši šī būvnormatīva prasībām. Noteikumi arī nosaka vides pieejamības prasības daudzdzīvokļu ēkās, tomēr atsevišķas vides pieejamības prasības piemēro, ja daudzdzīvokļu ēkā paredzēti dzīvokļi ģimenēm, kurās ir personas ar kustību traucējumiem. Vides pieejamība jāparedz arī tūristu mītnēs un mazstāvu dzīvojamās ēkās, kuras paredzētas personai ar funkcionāliem traucējumiem (redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumi). • MK 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" paredz, ka detālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumos ir jāietver arī vides pieejamības nosacījumi. • Savukārt MK 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" ir sniegta pieejamas vides definīcija, proti, vides pieejamība - iespēja jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai telpas funkcijai. Noteikumi nosaka detalizētas vides pieejamības prasības, projektējot un izbūvējot ietves, gājēju celiņus, tuneļus, pasažieru kuģu, jahtu, laivu piestātnes un peldbūves, kā arī, ierīkojot publiskas atpūtas vietas, kā, piemēram, dabas takas, laipas un peldvietas. • MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" ir noteikts, ka klientiem ar kustību traucējumiem ir jānodrošina piemērotas telpas ēkas pirmajā stāvā, šajās telpās ir jānodrošina pilns sociālo pakalpojumu apjoms, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs sociālos pakalpojumus sniedz telpās, kuras ir izvietotas vairākos stāvos un ēkā nav lifta vai pacēlāja. Arī attiecībā uz tualetēm klientiem ir noteikts, ka ir jānodrošina pieejamas tualetes un higiēnas iekārtas atbilstoši publisko būvju būvnormatīvos noteiktajām prasībām. • MK 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām", nosaka, ka ārstniecības iestāde, ievērojot būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteiktās prasības, nodrošina vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem. Ārstniecības iestādēs, kurās nav nodrošināta vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, ir jānodrošina iespēja personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši apstiprinātajām medicīniskajām tehnoloģijām un jābūt ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātai informācijai, kādā ārstniecības iestāde personām ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina iespēju saņemt ārstniecības iestādes sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus. • MK 2018. gada 25. septembra noteikumos Nr. 611 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" noteikts, ka sadaļā "Viegli lasīt" iekļauj īsu aprakstošu informāciju par iestādi un citu iestādes klientiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā. Tomēr ir nepieciešams papildu skaidrojums, nosakot informācijas apjomu, kas būtu iekļaujams institūcijas tīmekļvietnē, lai nepieļautu situāciju, ka informācija ir šaura un nesniedz nepieciešamo informāciju cilvēkiem, kuriem ir kognitīvo spēju traucējumi. • MK 2017. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi" nosaka prasības e-pakalpojumam, kuram izmanto tīmekļa lapas, proti, valsts pārvaldes iestādēm ir jānodrošina piekļūstamību saskaņā ar Latvijas nacionālā standarta EN 301549:2017 "IKT produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības Eiropas publiskajos iepirkumos" 9. nodaļas prasībām. • MK 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 610 "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas" nosaka, ka izglītības iestādēs un to teritorijā jānodrošina būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides pieejamības prasības, neizdalot specifiskas vides pieejamības prasības izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. • MK 2016. gada 12. jūlija ieteikumi Nr. 2 "Vienotās prasības valsts pārvaldes iestāžu biroju ēkām un biroja telpu grupām" nosaka, ka iestādē ir jānodrošina personu ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem piekļuves iespējas saskaņā ar būvnormatīvu par publiskām būvēm, kā arī tualete personām ar kustību traucējumiem aprīkojama ar atbilstošiem palīglīdzekļiem saskaņā ar būvnormatīvu par publiskām būvēm. • MK 2017. gada 28. novembra noteikumi Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība." nosaka, ka peldvietas apsaimniekotājs pirms peldsezonas sākuma peldvietā izvērtē un, ja iespējams, nodrošina peldvietas un tās infrastruktūras objektu vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī piekļuvi ar bērnu ratiņiem. 1 ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf (skatīts 10.06.2018.) 2 Latvijā spēkā kopš 2010.gada 31.marta 3 Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.−2020.gadam, pieņemts MK 19.11.2013., pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4559 (skatīts 10.06.2018.) 4 Vadlīnijas pieejamas šeit: http://sf.lm.gov.lv/f/files/vienlidzigas_iespejas_2014-2020/pieejamiba_12042018_LM_vadlinijas.pdf 5 Riddle C. A. "Defining Disability: Metaphysical Not Political." Medicine, Health Care, & Philosophy 16 no. 3 (2013c): 377-384.p 6 Assessing Disability in Working Age Population, A Paradigm Shift: from Impairment and Functional Limitation to the Disability Approach, Bickenbach J., Posarac A., Cieza A., Kostanjsek N., 2015, World Bank - x.p. 7 ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, 17.punkts, pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf (skatīts 10.06.2018.) 8 ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, 7.punkts, pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf (skatīts 10.06.2018.) 9 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, 130.punkts, pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323 (skatīts 10.08.2018.) 10 Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam (ar Saeimas deputātu priekšlikumiem akceptēts LR Saeimā 20.12.2012), pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/4247 (skatīts 10.08.2018.) 11 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas 2014.-2016.gadā starpposma novērtējumu" 12 CSP, 2018.gads 13 CSP, 2018.gads 14 Latviešu valodā, t.sk. arī dokumentos un normatīvajos aktos, līdz šim nav izveidojies skaidrs un viennozīmīgs jēdzienu "funkcionāls traucējums" un "funkcionēšanas ierobežojums" lietojums, nereti tie tiek lietoti kā sinonīmi, kaut arī tie būtu nošķirami. Funkcionāls traucējums (functional impairment) ir fakts, ka cilvēkam kaut kas nav labi, ir kādas anatomiskas struktūras vai orgānu funkcijas zaudējums /traucējums. Savukārt funkcionēšanas ierobežojums (functional limitation) jau ir sekas, kas no funkcionāliem traucējumiem var rasties un var arī nerasties, t.i. ierobežotas spējas veikt kādas darbības sabiedrībā normāli pieņemtā veidā. 15 World Report on Disability, Edited by Officer A. & Posarac A., 2011, World Health Organisation and World Bank, pieejams: http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/70670/1/WHO_NMH_VIP_11.01_eng.pdf 16 World Report on Disability, Edited by Officer A. & Posarac A., 2011, World Health Organisation and World Bank, pieejams: http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/70670/1/WHO_NMH_VIP_11.01_eng.pdf 17 Būvniecības likums, https://likumi.lv/doc.php?id=258572 18 2013.gada 30.aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi", https://likumi.lv/doc.php?id=256866 19 Konvencijas