2. Article

Meliorācijas sistēmas darbību novērtē kā atbilstošu, ja nosusināšanas sistēmas darbība nodrošina attiecīgā zemes lietošanas veida hidromelioratīvo stāvokli un ūdens līmeņa uzstādināšanas būves spēj papildināt augsnes mitruma krājumus augu veģetācijas periodā.
  1. (1)) – nodrošināts, ja zemes ūdens režīms noregulēts atbilstoši attiecīgā zemes lietošanas veida agrotehniskajām prasībām;
  2. 3)) Bieži bebru aizsprostojumi
  3. (2)) – nenodrošināts, ja zemes ūdens režīms neatbilst (ir pārlieku mitrs) attiecīgā zemes lietošanas veida agrotehniskajām prasībām.
  4. 4)) Nesankcionēti ierīkoti gultnes aizsprostojumi
  5. 5)) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu ūdensnotekā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas6) Ūdensnotekas vai grāvja sliktais tehniskais stāvoklis rada:
  6. a)) apdzīvotu vietu biežu applūšanu palos vai plūdos,
  7. b)) nenodrošinātu meliorētās zemes hidromelioratīvo stāvokli
  8. 3)) Plaisas aizsprosta ķermenī
  9. 4)) Dzīvnieku alas aizsprosta ķermenī
  10. 5)) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsprosta ķermeni vai pamatni (ārpus aizsprosta drenāžas)
  11. 6)) Caurejošas plaisas aizsprosta ķermenī vai savienojuma vietā ar novadbūvi7) Vērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsprosta ķermeni vai pamatni
  12. 8)) Aizsprosts rada nesankcionētu ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdensnotekā
  13. 9)) Aizsprosta sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un uzstādinātais ūdens var strauji noplūst lejup pa ūdensnoteku
  14. 3)) Caurejošas plaisas atbalstsienās, balstos, starpbalstos vai citos būves elementos
  15. 4)) Aizvaru:
  16. a)) metāla daļu korozija,
  17. b)) nesošo elementu bojājumi,
  18. c)) noblīvējumu bojājumi
  19. 5)) Aizvaru pacelšanas iekārtas bojājumi
  20. 6)) Galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā7) Būves sliktā tehniskā stāvokļa dēļ uzstādinātais ūdens var strauji noplūst lejup pa ūdensnoteku
  21. (8)) Būve rada nesankcionētu ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdensnotekā
  22. 3)) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas apdraud drenu izteku funkcionalitāti
  23. 4)) Ūdenskrātuve izveidota bez likumīga pamata (nav ekspluatācijas un apsaimniekošanas noteikumu)5) Stipri piesērējusi gultne – vairāk nekā par 50 procentiem no izbūvētā padziļinājuma tilpuma pildīta ar sedimentiem un vairāk nekā par 50 procentiem no virsmas laukuma aizaugusi ar ūdensaugiem
  24. 6)) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti
  25. 3)) Plaisas aizsargdambja ķermenī
  26. 4)) Dzīvnieku alas aizsargdambja ķermenī
  27. 5)) Novērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni
  28. 6)) Caurejošas plaisas aizsargdambja ķermenī7) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni
  29. 8)) Aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un ūdens var ieplūst aizsargājamā teritorijā
  30. 3)) Bieži bebru aizsprostojumi
  31. 4)) Nesankcionēti ierīkoti gultnes aizsprostojumi
  32. 5)) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu ūdensnotekā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas6) Ūdensnotekas vai grāvja sliktais tehniskais stāvoklis:
  33. a)) rada apdzīvotu vietu biežu applūšanu palos vai plūdos,
  34. b)) nenodrošina meliorētās zemes hidromelioratīvo stāvokli
  35. 3)) Pilnībā izjaukts akmeņu krāvums, kas neveido krāces4) Piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti
  36. 1)) Gultne stipri aizaugusi ar kokaugiem2) Gultnes izskalojumi, piesērējumi vai nogāžu nobrukumi un noslīdeņi samazinājuši gultnes dziļumu vairāk nekā par vienu trešdaļu no sākotnējā dziļuma
  37. 3)) Ūdens noplūde gar izteku
  38. 3)) Vasaras mazūdens periodā izteka atrodas zem ūdens līmeņa novadgrāvī
  39. 4)) Izteka aizbrukusi ar novadgrāvja gultnes izskalojumiem, nogāzes nobrukumiem vai noslīdeņiem (vai nav atrodama)
  40. 3)) Piesērējums akā augstāk par iztekošā kolektora teknes līmeni
  41. 4)) Grodos atrodas augsne, un kolektori nav redzamiĀrējā inženiertīkla sastāvdaļa 21532.7.Drenu uztvērējaka (UA)Drenu aka virszemes ūdens noteces, susinātājgrāvja, kontūrgrāvja vai ceļa grāvja ūdeņu ievadīšanai drenāžā, kā arī drenāžas darbības vizuālai kontrolei1) Nav vāka2) Grodi bojāti vai savstarpēji nobīdīti
  42. 3)) Piesērējums akā augstāk par iztekošā kolektora teknes līmeni
  43. 4)) Ūdens uztveršanas caurumu apakšējā rinda grodā atrodas augstāk par apkārtējās zemes līmeni vai par 0,5 m augstāk nekā grāvja pievienojuma līmenis
  44. 5)) Ūdens uztveršanas caurumi grodā nav nosegti ar filtrējoša materiāla apbērumu
  45. 3)) Pazemes plūsmas mitrājiem novērojama periodiska ūdens uzkrāšanās virs filtra materiāla
  46. 4)) Pazemes plūsmas mitrājiem novērota traucēta veģetācijas attīstība virs filtra materiāla
  47. 5)) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējusi gultne, ūdens neieplūst mitrāja platībā(6) Virszemes plūsmas mitrājiem piesērējuma ietekmē mainīts ūdens plūsmas režīms, kas traucē drenu izteku funkcionalitāti
  48. 7)) Pazemes plūsmas mitrājiem novērojama ilgstoša ūdens uzkrāšanās virs filtra materiāla
  49. 8)) Pazemes plūsmas mitrājiem virs filtra materiāla nav veģetācijas
  50. 3)) Bieži bebru aizsprostojumi
  51. 4)) Patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi
  52. 5)) Bebru aizsprostojumi vai patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi maina normālu ūdens plūsmas režīmu apvadkanālā, izjauc gultnes stabilitāti un rada jaunas deformācijas6) Apvadkanāla sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tas nespēj novadīt noteci un norobežot poldera platību no uzplūstošiem ūdeņiem un rada ūdens ieplūšanas draudus poldera teritorijā
  53. 3)) Bieži bebru aizsprostojumi
  54. 4)) Patvarīgi ierīkoti gultnes aizsprostojumi
  55. 5)) Gultnes piesērējuma līmenis ir augstāks par noteikto zemāko ekspluatācijas ūdens līmeni poldera krājbaseinā
  56. 6)) Gultnes sliktā tehniskā stāvokļa dēļ krājbaseins-maģistrālais kanāls nespēj nodrošināt poldera noteces uztveršanu, regulēšanu un pievadīšanu sūkņu stacijai un rada poldera teritorijas applūšanas draudusJa ūdens uzkrāšanās vieta radīta mākslīgi (kā dīķis), tad tā ir būve 2153.Ja tā ir ūdens uzkrāšanās vieta, kurā dambja dēļ uzkrājas ūdens, tad pats dambis ir būve 2152.
  57. 3)) Virs spiedvadiem ir grunts iesēdumi, iebrukumi vai piltuves
  58. 4)) Ievērojamas plaisas atbalstsienās, balstos, starpbalstos un citos būves elementos
  59. 5)) Ievērojami ēkas elementu (pamatu, sienu, pārseguma, jumta) bojājumi
  60. 6)) Sūkņu stacijas vai ēkas galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā7) Sūkņu stacijas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nav iespējams pārsūknēt poldera noteci, un tas rada poldera teritorijas applūšanas draudus
  61. 3)) Plaisas aizsargdambja ķermenī
  62. 4)) Dzīvnieku alas aizsargdambja ķermenī
  63. 5)) Novērojama ūdens filtrācija (vai tās pēdas) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni
  64. 6)) Caurejošas plaisas poldera aizsargdambja ķermenī7) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur poldera aizsargdambja ķermeni vai pamatni
  65. 8)) Poldera aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ var notikt tā pārrāvums un ūdens var ieplūst poldera teritorijā
  66. 3)) Plaisas poldera aizsargdambja ķermenī, ielaides un izlaides posmā vai to saduru vietās
  67. 4)) Caurejošas plaisas poldera aizsargdambja ķermenī, ielaides un izlaides posmā vai to saduru vietās5) Novērojama filtrācija (vai tās pēdas) ar sufoziju (grunts daļiņu izskalošanos) caur aizsargdambja ķermeni vai pamatni ielaides un izlaides posmā
  68. 6)) Ielaides un izlaides sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ūdens var neplānoti ieplūst poldera platībā, var tikt pārrauts poldera aizsargdambis un applūdināta poldera platība
  69. 3)) Tilta brauktuvē dziļas bedres, kas atsedz laiduma virsmu
  70. 4)) Metāla elementi ir korodējuši
  71. 5)) Koka elementos daudz plaisu, atšķēlumu, saspiedumu vai trupes bojājumu
  72. 6)) Gultne tilta ailē ir piesērējusi un rada papildu hidraulisko pretestību, kas izraisa ūdens līmeņa uzstādinājumu ūdenstecē
  73. 7)) Tilta galvenās būvkonstrukcijas zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijā21414.2.CaurtekaInženierbūves (ceļa) sastāvdaļa – cauruļvads ūdens plūsmas izvadīšanai zem ceļa vai nobrauktuves1) Caurteka piesērējusi vairāk nekā par vienu trešdaļu no caurules diametra2) Uzbērumā virs caurules grunts iebrukumi, izskalojumi
  74. 3)) Caurules savstarpēji nobīdījušās, betonā ir izdrupumi
  75. 4)) Gala sienas atdalījušās no caurules
  76. 5)) Caurtekas galvenās būvkonstrukcijas (caurules, gala sienas) zaudējušas noturību vai ir sabrukšanas stadijāCaurteka zem ceļa ir ceļa (citas būves 2111 vai 2112) sastāvdaļa4.3.Kājnieku laipa (KL)Labiekārtojuma elements ar laidumu līdz 4 metriem kājnieku satiksmes nodrošināšanai pār ūdensnotekas gultni (parasti koka konstrukcija)1) Koka elementos daudz plaisu, atšķēlumu, saspiedumu vai trupes bojājumu2) Balstu vai laiduma koka elementi ir satrunējuši vai salūzušiNav būve4.4.Trošu tilts (TT)Inženierbūve kājnieku satiksmes nodrošināšanai pār ūdensnotekas gultni ar laidumu 4 metri un vairāk vai ar iekāršanu trosēs (parasti koka konstrukcija; ja laidums pārsniedz 12 metru, – trosēs iekārta konstrukcija)1) Iekārtas konstrukcijas laipas trošu nodilums, korozija vai dažu vijuma stiepļu pārrāvums2) Iekārtas konstrukcijas laipas trošu diametrs samazinājies par vairāk nekā 40 procentiem no sākotnējā apjoma:a) ir konstatējami troses vijumu
  77. b)) troses pašreizējā nokare ievērojami pārsniedz projektēto nokari
asdeadlineinventoryjoint-stockregistration