5. Article

Mūsuprāt, izskatot lietu Nr. 2018-10-0103, Satversmes tiesai bija jāņem vērā arī citi būtiski apsvērumi. 5.1. Pieteikuma iesniedzējs uzskata: par to, ka apstrīdētā Krimināllikuma norma nav bijusi pietiekami skaidra, liecina arī grozījumi apstrīdētajā Krimināllikuma normā un Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmajā daļā, ar kuriem minēto normu tiesiskajā sastāvā tika iekļauts operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētu iekārtu un ierīču aprites aizliegums. Lietas izskatīšanas laikā gan Saeima, gan atsevišķas pieaicinātās personas uzsvēra, ka jebkuru tiesību normu var uzlabot, pat ja tā arī pirms grozījumiem ir bijusi pietiekami skaidra (sk., piemēram, Sprieduma 3. un 11. punktu). Tomēr mēs šajā gadījumā uzskatām, ka ar 2015. gada 12. novembra likumu "Grozījumi Krimināllikumā" tika nevis uzlabota normas skaidrība, bet gan šajā normā ietverts jauns regulējums, saskaņā ar kuru kriminālatbildība iestājas arī par tādu ierīču vai iekārtu aprites aizlieguma pārkāpumu, kuras paredzētas operatīvās darbības pasākumu traucēšanai. Savukārt tikai 2016. gada 31. martā tika grozīta Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 5.1 panta pirmā daļa un tajā tika ietverts jauns pilnvarojums Ministru kabinetam Sarakstā ietvert arī operatīvās darbības pasākumu traucēšanai paredzētās iekārtas un ierīces, kuras iepriekš Sarakstā bija iekļautas ultra vires. Tātad saistībā ar apstrīdēto noteikumu normu likumdevējs ir atkārtoti ar atpakaļvērstu spēku leģitimējis Ministru kabineta ultra vires jeb bez pilnvarojuma izdotu ārēju vispārsaistošu normu. Krimināltiesību kontekstā tas ir būtisks pamattiesību pārkāpums. 5.2. Pretēji Spriedumā apgalvotajam Noteikumi Nr. 645, kuri ietvēra iekārtu un ierīču nosaukumus, neatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam, jo, ieviešot tirgū jaunu preci ar funkcijām, kas līdzīgas Sarakstā minēto iekārtu funkcijām, tā nenonāktu apstrīdētās Krimināllikuma normas tvērumā. 2016. gada 4. oktobra grozījumi Sarakstā šo nepilnību novērsa, jo tajos ir ietverts aizliegto ierīču pielietojuma apraksts. Apgalvojums, ka Sarakstā ietvertie iekārtu un ierīču nosaukumi saskaņā ar Ministru kabineta un vairāku pieaicināto personu viedokli esot pietiekami skaidri, lai persona apzinātos, ka par šo iekārtu vai ierīču iegādāšanos tai draud kriminālatbildība, tomēr ir apšaubāms, jo Sarakstā citstarp ir iekļautas arī visai ikdienišķas mājsaimniecībā un birojos izmantojamas preces, piemēram, skeneri. Sarakstā nebija ietverts paskaidrojums attiecībā uz to, kādiem tehniskiem datiem šīm ierīcēm jāatbilst, lai tās nonāktu stratēģiskas nozīmes preču lokā. 5.3. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas nav pietiekami skaidras un paredzamas arī tādēļ, ka persona bez speciālām zināšanām pat ar jurista palīdzību nespējot izsecināt, vai konkrēta ierīce ietilpst kādā no Sarakstā ietvertajām preču grupām. Par to liecinot Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma regulējums, saskaņā ar kuru iestāde konkrētas preces identifikācijas nolūkā var vērsties Komitejā, bet, ja nepieciešams, saņemt arī eksperta atzinumu. Pieteikuma iesniedzēja viedokli, ka ierīču atpazīšanai ir nepieciešama eksperta palīdzība, apstiprināja arī virkne pieaicināto personu, piemēram, Komiteja un Valsts drošības dienests (sk. Sprieduma 8. un 9. punktu). Tas vien, ka Latvijas Republikā, kā to konstatēja Satversmes tiesa, ir noteikta kārtība, kādā persona var noskaidrot, vai konkrētā iekārta ir iekļauta Sarakstā un kādi aprites ierobežojumi uz to attiecināmi (sk. Sprieduma 20. punktu), tomēr pilnībā neatrisina normas skaidrības jautājumu. Tiesas procesā pieaicinātās personas, piemēram, Valsts policija, norādīja, ka tādā gadījumā, ja persona, kuras īpašumā nonākusi Sarakstā iekļauta iekārta, vēlas noskaidrot, kas tā par ierīci, un vēršas pēc attiecīgām konsultācijām, pret to nekavējoties var tikt uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 237.1 panta otro daļu (sk. Sprieduma 10. punktu). Paturot prātā ECT judikatūru (sk. šo atsevišķo domu 3.3. punktu), mēs joprojām šaubāmies par to, vai brīdī, kad Pieteikuma iesniedzējam tika piemērota apstrīdētā Krimināllikuma norma, tā viņam bija pietiekami skaidra. Demokrātiskā tiesiskā valstī personai, kuras īpašumā likumīgi nonākusi kāda jauno tehnoloģiju iekārta vai ierīce, nav nekavējoties jāmeklē jurista palīdzība, lai noskaidrotu, vai tā nav neapzināti izdarījusi kriminālsodāmu darbību. Satversmes tiesa, izskatot lietu, nepietiekami novērtēja citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Šengenas līguma nozīmi brīvā preču un pakalpojumu, tostarp Sarakstā minēto iekārtu, apritē. Satversmes tiesa konstatēja, ka citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ne visas Sarakstā iekļautās iekārtas un ierīces ir izņemtas no civiltiesiskās aprites vai to aprite ir būtiski ierobežota. Tāpēc likumpaklausīgai personai, kura likumīgi citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir ieguvusi savā īpašumā kādu preci un bez muitas un robežsardzes kontroles to ievedusi Latvijā, varētu arī nerasties pamatotas šaubas, ka tā varētu būt izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Ineta Ziemele Sanita Osipova Rīgā 2019. gada 6. martā