10. Article

Ministru kabinets norāda, ka Saeima, pieņemot Elektroenerģijas tirgus likumu, kas stājās spēkā 2005. gada 8. jūnijā, ir izlēmusi ar valsts enerģētikas politiku un tās mērķiem saistītos jautājumus, tostarp noteikusi elektroenerģijas tirgus darbību, prasības elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un par enerģētiku atbildīgās institūcijas elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā. Arī Saeima norāda, ka tā, likumā ietverot svarīgākos ar valsts enerģētikas politiku saistītos jautājumus, jau ir izdarījusi nepieciešamās politiskās izvēles un pieņēmusi konceptuālos lēmumus, tostarp attiecībā uz to, ka obligātā iepirkuma ietvaros pārdodama tikai pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas vajadzībām pāri palikusī elektroenerģija. Tāpat Saeima norāda, ka valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs un nav domāts nepārtrauktai atbalsta saņēmēju ienākumu nodrošināšanai vai peļņas līmeņa paaugstināšanai, tāpēc grozījumiem obligātā iepirkuma īstenošanas kārtībā, ja tie nodrošina likumdevēja jau iepriekš pieņemto lēmumu izpildi, nav nepieciešama atsevišķa Saeimas politiska izšķiršanās. Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka būtiska sloga uzlikšana visai Latvijas sabiedrībai, vienlaikus pārmērīgi atbalstot šauras personu grupas intereses, neesot tāds jautājums, kas var tikt izlemts bez konceptuālas izšķiršanās un politiskas diskusijas. Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka likumdevējs ir izlēmis svarīgākos ar valsts enerģētikas politiku un tās mērķiem saistītos jautājumus, tostarp svarīgākos jautājumus attiecībā uz ražotāju tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 11.-11.2. punktu). Valsts savu enerģētikas politiku ir noteikusi Enerģētikas likumā. Šā likuma 3. pants paredz, ka likumdevēja mērķis ir nodrošināt enerģijas lietotāju efektīvu, drošu un kvalitatīvu apgādi ar enerģiju pieprasītajā daudzumā un par pamatotām cenām, dažādojot izmantojamo energoresursu veidus, palielinot energoapgādes drošumu un ievērojot vides aizsardzības prasības, kā arī veicināt vietējo, atjaunojamo un sekundāro energoresursu izmantošanu. Savukārt elektroenerģijas tirgus darbības un uzraudzības prasības konkretizētas Elektroenerģijas tirgus likumā. Tā 2. pantā noteikts, ka šā likuma mērķis ir izveidot priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem visefektīvākajā iespējamā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija, veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī veicināt valsts enerģētisko neatkarību, nodrošinot dažādus elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu piegādātājus. Valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai tiek īstenots, ievērojot prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra direktīvā 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas izmantošanas veicināšanu iekšējā tirgū, kas saražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus; 2009. gada 23. aprīļa direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK; 2004. gada 11. februāra direktīvā 2004/8/EK par koģenerācijas, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu, veicināšanu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza direktīvu 92/42/EEK; 2012. gada 25. oktobra direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK. Minētās direktīvas paredz, ka dalībvalstis īsteno valsts atbalsta mehānismus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un no atjaunojamiem energoresursiem. No 2005. gada līdz 2016. gada vidum Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta otrajā daļā bija izvirzīts tāds mērķis, ka noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa obligāti sedzama ar elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Saeima noteica, ka līdz 2010. gada 31. decembrim no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas procentuālajam īpatsvaram attiecībā pret kopējo elektroenerģijas patēriņu jāsasniedz ne mazāk kā 49,3 procenti. Tāpat tika noteikts, ka visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem jāsedz vai jākompensē elektroenerģijas publiskā tirgotāja izmaksas, iegādājoties šādu elektroenerģiju. Šo mērķu īstenošanai Elektroenerģijas tirgus likuma 28.-30. pantā likumdevējs noteica atbalsta pasākumus, proti, tiesības pārdot koģenerācijas procesā vai no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Satversmes tiesa secina, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās atbilst likumdevēja izvirzītajam mērķim nodrošināt dažādus elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo energoresursu piegādātājus un veicināt valsts enerģētisko neatkarību, bet no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas obligātais iepirkums ir vērsts tieši uz šādas elektroenerģijas ražošanas veicināšanu.