11. Article

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta otrajai daļai publiskajam tirgotājam jeb elektroenerģijas tirgotājam, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai, ir šādi pienākumi: 1) iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju šā likuma 28. pantā noteiktajā kārtībā; 2) iepirkt elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, šā likuma 29. un 30. pantā noteiktajā kārtībā; 3) maksāt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu šā likuma 28.1 un 29.1 pantā noteiktajā kārtībā. Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta trešajā daļā noteikts: ja ražotājs vēlas izmantot saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu. Savukārt šā paša panta piektajā daļā noteikts, ka publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas un ka šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Minētā likuma 28. panta otrajā daļā Ministru kabinets pilnvarots noteikt: 1) kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai; 2) obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību; 3) elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā; 4) obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību; 5) kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 panta trešajā daļā noteikts: ja ražotājs vēlas izmantot tiesības saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu maksā publiskais tirgotājs šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā. Savukārt šā panta ceturtajā daļā noteikts, ka publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā veiktos maksājumus un ka izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas pakalpojumiem, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Minētā likuma 28.1 panta otrajā daļā Ministru kabinets pilnvarots noteikt: 1) kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas tiesību iegūšanai saņemt garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu; 2) kārtību, kādā nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas un izmantojamā kurināmā, koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās jaudas, un kārtību, kādā šī maksa veicama; 3) kārtību, kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa paredz, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt: 1) nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus; 2) kritērijus ražotāju kvalifikācijai saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām; 3) elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida; 4) obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību; 5) pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas. Elektroenerģijas tirgus likuma 30. panta 1.1 daļa paredz: ja ražotājs vēlas izmantot elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības un tā elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā likuma 29. panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu. Savukārt šā likuma 30. panta trešā daļa noteic, ka publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā likuma 29. pantā un šā panta 1.1 un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas un ka šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Satversmes tiesa secina, ka Saeima Elektroenerģijas tirgus likumā ir paredzējusi elektroenerģijas ražotājiem tiesības pārdot un attiecīgi publiskajam tirgotājam pienākumu iepirkt obligātā iepirkuma ietvaros no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pāri pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, proti, noteikusi pašpatēriņa principu. Turklāt Saeima šajā likumā noteikusi, ka garantētās maksas un obligātā iepirkuma rezultātā radušās izmaksas par pamatotu cenu jāsedz visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Savukārt šo prasību īstenošanas kārtības noteikšanai likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu. Līdz ar to likumdevējs ir noteicis pašpatēriņa principu un prasību piegādāt elektroenerģiju tās galalietotājiem par pamatotu cenu, bet Ministru kabinetu pilnvarojis noteikt šo prasību īstenošanas kārtību.