12. Article

Izdodot noteikumus, Ministru kabinetam ir jāievēro ar likumu noteiktā pilnvarojuma robežas. Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 19. punktu). Ar likumdevēja doto pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un mērķi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 10.4. punktu). Turklāt likumdevēja dotais pilnvarojums nozīmē, ka izpildvarai, to īstenojot, jārīkojas tiesību sistēmas ietvaros. Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt "obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību", kā arī "elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību". Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Elektroenerģijas tirgus likumā iekļautajā pilnvarojumā lietotais jēdziens "kārtība" norāda uz to, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru - norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju. Savukārt pilnvarojumā lietotie jēdzieni "nosacījumi elektroenerģijas ražošanai" un "kritēriji ražotāju kvalifikācijai" norāda uz to, ka Ministru kabinetam dotais pilnvarojums ir plašāks un aptver ne tikai tiesības noteikumos regulēt obligātā iepirkuma īstenošanas procesuālo raksturu (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 13.2. punktu). Satversmes tiesa secina, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt elektroenerģijas obligātā iepirkuma kārtību, kas aptver elektroenerģijas obligātā iepirkuma procedūras īstenošanu, obligātā iepirkuma uzraudzību un elektroenerģijas cenas noteikšanu. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, nav bijis pilnvarots noteikt jebkādas citas cenas, tostarp to veidošanas un korekcijas principus, kā vienīgi pamatotas cenas. Ministru kabinetam neesot bijis arī pilnvarojuma pieņemt apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, jo tas neesot bijis pilnvarots paredzēt Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam pretēju regulējumu, proti, atcelt, nepiemērot, atlikt pašpatēriņa principa piemērošanu vai radīt šķēršļus tā ievērošanas pārbaudei attiecībā uz pagātnes periodiem. Ministru kabinets norāda, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma īstenošanas un uzraudzības kārtības noteikšana un pilnveidošana tieši izriet no likumdevēja noteiktā pilnvarojuma un Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, ir rīkojies pilnvarojuma robežās. Elektroenerģijas tirgus likuma mērķis esot nodrošināt to, lai visiem enerģijas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu prasības, visefektīvākajā iespējamā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija. Ministru kabineta ieviestais pašpatēriņa kontroles mehānisms esot pieņemts, ievērojot pilnvarojošā likuma mērķi, lai nodrošinātu to, ka ražotāji ievēro likumdevēja noteiktās prasības. Ja ražotāji neievēro normatīvo aktu prasības pašpatēriņa jautājumos, tas tiešā veidā ietekmējot elektroenerģijas cenu, kas jāmaksā elektroenerģijas lietotājiem. Arī paredzot nosacījumus pārkompensācijas izvērtēšanai un novēršanai, Ministru kabinets esot nevis ieviesis jaunas politiskās iniciatīvas, bet atbilstoši tiesisko un faktisko apstākļu izmaiņām saskaņā ar likumdevēja izvirzīto mērķi paredzējis izmaiņas obligātā iepirkuma īstenošanas kārtībā un elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtībā. Savukārt Saeima norāda, ka Ministru kabinetam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums noteikt efektīvu obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību. Tas nozīmējot arī kārtību, kādā efektīvi tiek uzraudzīts tas, lai obligātā iepirkuma ietvaros tiktu pārdota tikai tā saražotās elektroenerģijas daļa, kura atlikusi pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas vajadzībām. Ministru kabinetam, izstrādājot detalizētus obligātā iepirkuma īstenošanas un uzraudzības noteikumus, esot jānodrošina tas, lai valsts atbalsts tiktu sniegts atbilstoši tā mērķiem un nebūtu nepamatoti augsts. Lai noskaidrotu, vai Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis likumdevēja noteiktā pilnvarojuma robežas, Satversmes tiesa noskaidros apstrīdēto normu saturu un mērķi un pēc tam izvērtēs, vai Ministru kabinets, šīs normas pieņemot, ir rīkojies atbilstoši likumdevēja gribai. Tiesa visupirms izvērtēs apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, un pēc tam - apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu.