13. Article

Valstij ir pienākums kontrolēt valsts atbalsta izmantošanu. Tas nozīmē, ka valstij ir jākontrolē arī pašpatēriņa principa ievērošana. Satversmes tiesa konstatē: kopš likumdevējs Elektroenerģijas tirgus likumā ir paredzējis valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai, tās uzraudzības kārtība ir pastāvīgi pilnveidota. Tostarp noteikumos Nr. 221 un noteikumos Nr. 262 tika paredzēts, ka elektroenerģijas ražotājs iesniedz ikgadēju pārskatu, ar kura palīdzību Ekonomikas ministrija var kontrolēt, vai tiek ievērots pašpatēriņa princips (sk. noteikumu Nr. 221 40. punktu un noteikumu Nr. 262 60. punktu). Minētajos noteikumos paredzēts, ka no 2013. gada augusta Ekonomikas ministrija ir tiesīga izveidot kontroles grupu, kas pēc nepieciešamības pārbauda elektrostaciju atbilstību tām noteiktajiem kritērijiem un komersanta sniegtās informācijas patiesumu. Apsekojuma ietvaros kontroles grupa pieprasa no komersanta uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju (sk. noteikumu Nr. 221 45.1 punktu un noteikumu Nr. 262 60.4 punktu). Ja ministrija šo pārbaužu laikā konstatē neatbilstības normatīvo aktu prasībām, tā komersantam izsaka brīdinājumu un gadījumā, ja tas konstatētās neatbilstības nenovērš, pārtrauc tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros (sk. noteikumu Nr. 221 45.2-47. punktu un noteikumu Nr. 262 60.5-62.2 punktu, kā arī noteikumu Nr. 262 60.5-63. punktu redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 21. augusta līdz 2018. gada 26. aprīlim). Satversmes tiesa atzinusi, ka valsts pārvaldes rīcībai jābūt tādai, lai tā savas funkcijas īstenotu pēc iespējas efektīvāk (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 23.2. punktu). Tādēļ iepriekš minētajās tiesību normās noteiktās tiesības bija jāīsteno tādējādi, lai nodrošinātu efektīvu kontroli pār pašpatēriņa principa ievērošanu. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Elektroenerģijas tirgus likumā ietverto prasību īstenot pašpatēriņa principu bija iespējams neievērot, izveidojot tādu pieslēguma shēmu, atbilstoši kurai pašpatēriņš tiek segts, izmantojot citu komersantu saražoto elektroenerģiju. Tādējādi konkrētiem elektroenerģijas ražotājiem bijusi iespēja pārdot obligātā iepirkuma ietvaros visu savu (un ne tikai savu) saražoto elektroenerģiju, nevis tikai normatīvajos aktos noteikto saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektrostacijas pašpatēriņa segšanas, un tādējādi gūt nelikumīgus ienākumus. Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka ir bijuši gadījumi, kad tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma kārtībā ir izmantotas pretēji pašpatēriņa principam, un tāpēc atzinusi par nepieciešamu ieviest papildu kontroles mehānismus, kas dotu iespēju pārliecināties par sabiedrības un valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu un potenciāli novērst nākotnes problēmas, tai skaitā komersantu negodprātīgu rīcību elektroenerģijas obligātā iepirkuma īstenošanā (sk. noteikumu Nr. 214 un noteikumu Nr. 215 anotācijas un ekonomikas ministra 2017. gada 30. oktobra ziņojumu "Par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, saistībā ar masu medijos izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā". Pieejams: https://em.gov.lv/files/attachments/OIK_Zinojums_31.10.pdf). Tādējādi jau pirms jauno prasību ieviešanas pastāvēja mehānisms, ar kuru bija iespējams kontrolēt pašpatēriņa principa ievērošanu, bet ar to nebija izdevies novērst visus gadījumus, kad tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tika izmantotas negodprātīgi. Ņemot vērā minēto, ar noteikumiem Nr. 214 un noteikumiem Nr. 215 tika ieviests papildu kontroles mehānisms, lai novērstu gadījumus, kad tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros tiek izmantotas pretēji likumā noteiktajai prasībai ievērot pašpatēriņa principu. 13.1. Ar noteikumiem Nr. 214 attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās tika paredzēts papildināt noteikumus Nr. 221 ar 28.2 punktu un 29.4. apakšpunktu. Šīs normas paredz, ka elektroenerģijas ražotājiem, kuri vēlas pārdot elektroenerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, jāiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai elektrostacijas principiālā elektriskā pieslēguma shēma, pamatojoties uz kuru paredzēts aprēķināt saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas palicis pāri pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai. Vienlaikus ar apstrīdētajām normām - noteikumu Nr. 221 91. un 92. punktu - ir noteikts pārejas periods šā jaunā regulējuma ieviešanai. Proti, prasību iesniegt principiālo pieslēguma shēmu paredzēts piemērot no 2019. gada 1. jūnija un pēc elektrostacijas nodrošināšanas pāri palikušo elektroenerģijas daudzumu, pamatojoties uz principiālo pieslēguma shēmu, paredzēts aprēķināt no 2019. gada 1. jūlija. Apstrīdētās normas - noteikumu Nr. 221 98. un 99. punkts - savukārt paredz, ka komersanti, kuri līdz 2019. gada 1. jūnijam ir uzsākuši koģenerācijas elektrostacijā koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, līdz 2019. gada 1. jūnijam iesniedz sistēmas operatoram, tirgotājam un ministrijai principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Ja šo noteikumu 98. punktā minētie komersanti līdz 2019. gada 1. jūnijam nav iesnieguši sistēmas operatoram, tirgotājam un ministrijai principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, tirgotājs ar 2019. gada 1. jūliju pārtrauc koģenerācijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Publiskais tirgotājs atsāk koģenerācijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, tirgotājam un ministrijai. Tādējādi ar grozījumiem noteikumos Nr. 221 paredzēts arī tas, ka publiskais tirgotājs pārtrauc saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros, ja komersants tam noteiktajā termiņā nav iesniedzis principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, bet šādas kārtības piemērošanai noteikts pārejas periods. 13.2. Ar noteikumiem Nr. 215 attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, paredzēts papildināt noteikumus Nr. 262 ar 56.1 un 56.3 punktu. Šīs normas paredz, ka elektroenerģijas ražotājiem, kuri vēlas pārdot elektroenerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, jāiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai elektrostacijas principiālā pieslēguma shēma, pamatojoties uz kuru paredzēts aprēķināt saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas palicis pāri pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai. Vienlaikus ar apstrīdētajām normām - noteikumu Nr. 262 106. un 107. punktu - ir noteikts pārejas periods šā jaunā regulējuma ieviešanai. Proti, prasību iesniegt principiālo pieslēguma shēmu paredzēts piemērot tikai no 2019. gada 1. jūnija un pēc elektrostacijas nodrošināšanas pāri palikušo elektroenerģijas daudzumu, pamatojoties uz principiālo pieslēguma shēmu, paredzēts aprēķināt no 2019. gada 1. jūlija. Tāpat ar noteikumiem Nr. 215 paredzēts papildināt noteikumus Nr. 262 arī ar apstrīdētajām normām - 113. un 114. punktu. Apstrīdētā norma - noteikumu Nr. 262 113. punkts - noteic, ka komersanti, kuri līdz 2019. gada 1. jūnijam ir uzsākuši no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, līdz 2019. gada 1. jūnijam iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai principiālo pieslēguma shēmu. Savukārt apstrīdētā norma - noteikumu Nr. 262 114. punkts - paredz: ja šo noteikumu 113. punktā minētie komersanti līdz 2019. gada 1. jūnijam nav iesnieguši sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai principiālo pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs ar 2019. gada 1. jūliju pārtrauc no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Publiskais tirgotājs atsāk saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc principiālās pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai. Tādējādi ar grozījumiem noteikumos Nr. 262 ir paredzēts arī tas, ka publiskais tirgotājs pārtrauc saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros, ja komersants tam noteiktajā termiņā neiesniedz principiālo pieslēguma shēmu, bet šādas kārtības piemērošanai noteikts pārejas periods. Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, attiecas uz papildu kontroles mehānismu, kas pēc būtības ir vienāds neatkarīgi no tā, vai elektroenerģija tiek ražota koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem. Līdz ar to Satversmes tiesa vienlaikus izvērtēs visu apstrīdēto normu, kas regulē pašpatēriņa kontroli, proti, gan attiecīgo noteikumu Nr. 221 normu, gan attiecīgo noteikumu Nr. 262 normu, atbilstību Satversmes 64. pantam. 13.3. Pieaicinātā persona R. Āboltiņš norāda, ka pašpatēriņa princips raksturo gan atbalstu piešķirošās institūcijas pienākumu uzraudzīt atbalstu saņemošā ražotāja enerģijas ražošanas procesu un tā rezultātu, gan atbalstu saņemošā komersanta pienākumu noteiktā kārtībā sniegt atskaiti par enerģijas ražošanu. Neesot šaubu par to, ka šādai uzraudzības sistēmai ir jābūt un jādarbojas. Katram tajā iesaistītajam esot savi pienākumi, kas jāveic gan tāpēc, lai pildītu normatīvo aktu prasības, gan arī tāpēc, lai situāciju uzraudzītu pēc būtības un ar pieejamo informāciju rīkotos tā, ka atbalsta sistēmas nepilnības tiek novērstas ar vismazākajiem zaudējumiem iesaistītajām pusēm, bet jo īpaši patērētājiem, kuriem ar likumu uzlikts slogs segt ar atbalsta sistēmas uzturēšanu saistītās izmaksas. Ministru kabinets norāda, ka noteikumi Nr. 214 un noteikumi Nr. 215 pieņemti, lai nodrošinātu valsts spēju reaģēt uz mainīgajiem dzīves apstākļiem un vienlaikus sasniegtu Elektroenerģijas tirgus likuma mērķus. Obligātā iepirkuma īstenošanas un uzraudzības process esot pilnveidots tādēļ, lai valsts spētu pārbaudīt, vai ražotāji ievēro likuma prasību, ka obligātā iepirkuma ietvaros tiek pārdots tikai pāri palikušais elektroenerģijas apjoms. Arī noteikumu Nr. 214 un noteikumu Nr. 215 anotācijās norādīts, ka jaunā regulējuma mērķis ir veicināt valsts atbalsta efektīvāku izlietojumu, jo šā atbalsta izmaksas sedz visi elektroenerģijas galapatērētāji, kā arī nodrošināt attiecīgo izmaksu prognozējamību. Šo mērķi iespējams sasniegt, ieviešot papildu mehānismu elektrostaciju kontrolei un darbības nosacījumus atbalsta saņemšanai. Komersanti obligātā iepirkuma ietvaros saņemot valsts atbalstu, kura izmaksas sedz visi elektroenerģijas galapatērētāji un kurš ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju, tāpēc, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu valsts atbalsta piešķiršanu, bijis nepieciešams veikt grozījumus. Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka papildu prasības pašpatēriņa principa īstenošanas kontrolei ir pamatotas, jo tās nodrošinās vēl efektīvāku uzraudzību pār to, vai obligātā iepirkuma ietvaros tiek iepirkts tikai saražotās elektroenerģijas pārpalikums pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības vajadzībām. Taču starp lietas dalībniekiem nav vienprātības par to, vai šādām papildu prasībām ir pamatoti noteikts atliekošs pārejas periods. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, neatbilst Satversmes 64. pantam, jo atliek tādu likuma prasību izpildi, kuras vērstas uz efektīvas pašpatēriņa kontroles nodrošināšanu. Savukārt Ministru kabinets skaidro, ka tas, nosakot pārejas periodu attiecībā uz normām, ar kurām tiks ieviests pašpatēriņa principa ievērošanas kontroles papildu mehānisms, esot rīkojies atbilstoši labas pārvaldības principam un paredzējis jauno procedūru ieviest saprātīgā laikā. Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu, kas regulē pašpatēriņa kontroli, atbilstība Satversmes 64. pantam tiek apšaubīta tādēļ, ka tās paredz pārejas periodu papildu kontroles mehānisma ieviešanai. Tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs, vai ar apstrīdētajām normām pamatoti noteikts pārejas periods tādas kārtības ieviešanai, saskaņā ar kuru elektroenerģijas ražotājiem, kuri vēlas pārdot elektroenerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, jāiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai elektrostacijas principiālā elektriskā pieslēguma shēma un publiskajam tirgotājam jāpārtrauc obligātais iepirkums, ja komersants tam noteiktajā termiņā šo shēmu nav iesniedzis.