14. Article

Pārejas periods ir laika posms, kas nepieciešams personai, lai tā mainītu savu rīcību, pakārtotu savu uzvedības modeli jaunām prasībām (sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu). Tas, cik ilgam jābūt pārejas periodam, ir atkarīgs no konkrētās regulējamās situācijas apstākļiem, citstarp no regulējuma nepieciešamības un rīcības neatliekamības. Pārejas perioda noteikšanā likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, līdzsvarojot privātpersonu un publiskās intereses. Noteikumi Nr. 214 un noteikumi Nr. 215 stājās spēkā 2018. gada 27. aprīlī. Tādējādi ar apstrīdētajām normām, kas regulē pašpatēriņa kontroli, ir paredzēts pārejas periods jauno prasību ieviešanai līdz 2019. gada 1. jūnijam un noteikts, ka tādā gadījumā, ja komersants līdz šim datumam neiesniedz principiālo pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs ar 2019. gada 1. jūliju pārtrauc saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Noteikumu Nr. 214 un noteikumu Nr. 215 anotācijās norādīts, ka pārejas periods jauno prasību ieviešanai paredzēts tādēļ, ka elektroenerģijas pašpatēriņa uzskaites nodrošināšanai var būt nepieciešama elektrostaciju tehnoloģiska pielāgošana, kā arī paskaidrots, ka elektrostacijas principiālā elektriskā pieslēguma shēma ir grafisks dokuments, kurā ar vispārpieņemtiem elementu apzīmējumiem un burtciparu kodiem attēlota elektrostacijas uzbūve. Principiālās shēmas nolūks esot iespējami skaidri parādīt elektrostacijas darbības principu un piederības robežas. Ar minētās prasības izpildi varot būt saistīta nepieciešamība veikt izmaiņas elektrostaciju pieslēgumā sistēmas operatoram, kā arī tīklā nodotās un no tīkla saņemtās elektroenerģijas uzskaitē, ko veic sistēmas operators. Satversmes tiesa no lietas materiāliem secina, ka elektrostaciju tehnoloģiskas pielāgošanas un principiālo pieslēguma shēmu izstrādes procesā var būt nepieciešama papildu pasākumu veikšana un jauno prasību izpildei var būt nepieciešami papildu personāla un tehniskie resursi, kā arī saprātīgs laiks, lai personas varētu pārorientēties uz jaunajā tiesiskajā regulējumā paredzēto kārtību (sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu). Tomēr valstij ir pienākums pastāvīgi pārbaudīt un, ja nepieciešams, pilnveidot valsts pārvaldes sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 18. punktu). Satversmes tiesa secina, ka, samērojot šīs divas pretējās intereses, Ministru kabinets varēja noteikt pārejas periodu jauno administratīvo un tehnoloģiskās pielāgošanas prasību piemērošanai. Papildu kontroles mehānismu ieviešanai noteiktais pārejas periods nav arī nesamērīgi īss vai pārmēru ilgs, kas vairs neatbilstu regulējuma mērķiem, turklāt tas ievēro, ka jauno prasību neievērošanas gadījumā tiks liegtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja arguments, ka ar noteikto pārejas periodu ir atcelta vai atlikta likuma prasību izpilde vai radīti šķēršļi pārbaužu veikšanai attiecībā uz pagātnes periodiem, nav pamatots. Tas, ka Ministru kabineta noteiktā papildu prasība pēc principiālās pieslēguma shēmas iesniegšanas citstarp ir reakcija uz konstatētajiem gadījumiem, kad tiesības tika izmantotas negodprātīgi, neatbrīvo valsts pārvaldes iestādes no tām noteiktā uzdevuma kontrolēt pašpatēriņa principa ievērošanu. Elektroenerģijas tirgus likumā ietvertais ierobežojums, kas ļauj obligātā iepirkuma ietvaros pārdot tikai to saražotās elektroenerģijas daļu, kas palikusi pāri pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības nodrošināšanai, pastāv neatkarīgi no noteikumiem, kurus izdevis Ministru kabinets šīs likuma prasības īstenošanai. Pārejas periodā, kas noteikts attiecībā uz regulējumu, ar kuru tiks ieviests pašpatēriņa principa ievērošanas kontroles papildu mehānisms, nav ierobežota nedz prasība ievērot pašpatēriņa principu, nedz arī atbildīgo institūciju pienākums efektīvi veikt nepieciešamās pārbaudes. Ievērojot visu iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām, kas regulē pašpatēriņa kontroli, ir pamatoti noteicis pārejas periodu tādas kārtības ieviešanai, saskaņā ar kuru elektroenerģijas ražotājiem, kuri vēlas pārdot elektroenerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, būs jāiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai elektrostacijas principiālā elektriskā pieslēguma shēma un publiskajam tirgotājam jāpārtrauc obligātais iepirkums, ja komersants tam noteiktajā termiņā šo shēmu neiesniedz. Tādējādi Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, ir rīkojies likumdevēja noteiktā pilnvarojuma ietvaros. Līdz ar to apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, atbilst Satversmes 64. pantam.