15. Article

Satversmes tiesa izvērtēs arī to, vai apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, atbilst Satversmes 64. pantam. Satversmes tiesa konstatē, ka pārkompensācijas aprēķins ir matemātisks aprēķins, kas tiesiskajā regulējumā ieviests ar mērķi ierobežot valsts atbalsta maksājumus gadījumos, kad elektroenerģijas ražotājs kopumā valsts atbalsta veidā saņēmis līdzekļus, kas ir pārmērīgi valsts atbalsta mērķu sasniegšanai. Šāda aprēķina mērķis ir noteikt, vai elektrostacija laikā, kad tai ir piešķirts valsts atbalsts, to saņēmusi saprātīgā apjomā un nepieciešamības gadījumā novērst konstatēto pārkompensāciju. Ja tiek konstatēts, ka kopējais saņemtais atbalsts ir pārmērīgs, tiek piemērots cenas diferencēšanas koeficients, kas samazina valsts atbalsta summu, kuru elektroenerģijas ražotājs ir tiesīgs saņemt par saražoto elektroenerģiju. Pārkompensācijas aprēķins ieviests tādēļ, ka sākotnējais valsts atbalsta mehānisms nebija ilgtspējīgs un radīja bažas par elektroenerģijas cenas pārmērīga pieauguma iespējamību. Tāpēc ir izstrādāts stabilāks, ilgtspējīgs risinājums. Mērķis bijis izveidot tādu atbalsta mehānismu, kura izmaksas būtu prognozējamas (sk. Latvijas valsts atbildes atreferējumu Eiropas Komisijas lēmuma 53. punktā). Tātad ar noteikumiem Nr. 443 un noteikumiem Nr. 444, ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendāciju novērst pārkompensāciju tām elektrostacijām, kurām tā konstatēta, ir ieviests pārkompensācijas aprēķins attiecībā uz valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās (sk. noteikumu Nr. 443 un noteikumu Nr. 444 anotācijas un Eiropas Komisijas 2015. gada 14. decembra vēstuli Nr. B2/AV/DB/D*2015/138244 lietas materiālu 3. sēj. 70.-78. lp.). Apstrīdētās normas - noteikumu Nr. 262 10. pielikuma 2. punkts un noteikumu Nr. 221 8. pielikuma 2. punkts - paredz aprēķināt iekšējo peļņas normu pēc formulas, kurā ņemts vērā līdz kalendāra gadam par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski saņemtais publiskais finansējums, tai skaitā maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Savukārt apstrīdētā norma - noteikumu Nr. 262 63.8 punkta pēdējais teikums - paredz: ja elektroenerģijas ražotājs izmanto tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu, un ministrija veic aprēķinu par elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu visam atbalsta periodam saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu, par atbalsta perioda sākumu ir uzskatāms brīdis, kad ražotājs sācis izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija norāda, ka pārkompensācijas aprēķina formulā ir ņemts vērā viss valsts atbalsts, kuru elektroenerģijas ražotājs saņēmis. Savukārt regulators norāda, ka noteikumi Nr. 221 un noteikumi Nr. 262 liek elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā ņemt vērā periodu tikai no tā brīža, kad komersants sācis izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.1 vai 29. pantu. Līdz ar to pārkompensācijas aprēķinā netiekot ņemts vērā atbalsts, ko virkne elektroenerģijas ražotāju saņēma uz Enerģētikas likuma 40. panta pamata. Arī Saeima norāda, ka apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, neliek šajā aprēķinā ņemt vērā tāda veida valsts atbalstu, kurš nav piešķirts saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu. Noteikumu Nr. 262 10. pielikuma 2. punkts kopsakarā ar šo noteikumu 63.8 punkta pēdējo teikumu un noteikumu Nr. 221 8. pielikuma 2. punkts paredz, ka iekšējās peļņas normas aprēķinā ņem vērā par elektrostaciju piešķirto un faktiski saņemto publisko finansējumu un citu finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem par laiku līdz kalendāra gadam, kad komersants sācis izmantot tiesības, kas piešķirtas attiecīgi saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.1 vai 29. pantu. Satversmes tiesa secina, ka pārkompensācijas aprēķinā tiek ņemti vērā atbalsta maksājumi par elektrostaciju, kurus komersants saņēmis laikā, kad izmantojis saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma normām piešķirtās tiesības. No minētā izriet, ka apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, neliek iekšējās peļņas normas aprēķinā ņemt vērā līdz Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim saņemto valsts atbalstu. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Ministru kabinetam, pieņemot apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, nebija tiesību noteikt citas cenas, tostarp to veidošanas un korekcijas principus, kā vienīgi pamatotas cenas. Savukārt Ministru kabinets paskaidro, ka šīs apstrīdētās normas atbilst Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem, jo ir saskaņotas ar Eiropas Komisiju un neievieš jaunas politiskās iniciatīvas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norāda: apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, pieļauj iespēju, ka elektroenerģijas ražotāji, kas atbalstu saņēmuši pirms 2007. gada 1. jūlija, visā atbalsta periodā kopumā saņem pārmērīgu atbalstu, kas vairs neatbilst Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.1, 29. un 30. panta mērķiem un var radīt nesamērīgu slogu elektroenerģijas lietotājiem. Savukārt pieaicinātā persona R. Āboltiņš skaidro, ka norāde par obligātā iepirkuma komponentes radītām nesamērīgām izmaksām, kas jāsedz patērētājiem, esot vāji pamatota. Lietojot jēdzienu "pamatota cena", likumdevējs esot domājis maksu par elektrību, bet tā neesot tas pats, kas elektrības cena. Laikā, kad tika pieņemts Enerģētikas likums un Elektroenerģijas tirgus likums, likumdevējs vēl neesot pilnībā apzinājis brīva elektroenerģijas tirgus darbību un elektrības cena bijusi regulēta. Jēdziens "pamatota cena" esot attiecināms uz visām tām maksu par elektrību veidojošajām daļām, kuras to ietekmē visvairāk. Šādas daļas esot pārvades un sadales izmaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis. Turklāt likuma mērķi esot interpretējami plašāk nekā tikai vārdu "par pamatotām cenām" kontekstā. Līdz ar to Satversmes tiesa noskaidros, vai Ministru kabinets ir ievērojis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu. 15.1. Ministru kabineta pilnvarojuma robežas attiecībā uz pārkompensācijas aprēķinu nosaka likumdevēja prasība, ka elektroenerģija tās galalietotājiem piegādājama par pamatotu cenu. Arī Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Ministru kabineta uzdevums ir izstrādāt tādu kārtību, kas ne tikai veicinātu noteikta veida elektroenerģijas ražošanu, bet arī nodrošinātu to, ka visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta elektroenerģija par pamatotām cenām (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 13.3. punktu). Likumdevējs to, ka elektroenerģija galapatērētājam jānodrošina par pamatotu cenu, ir noteicis kā vienu no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem. Elektroenerģijas tirgus likumā jēdziens "pamatota cena" nav skaidrots. Saeima norāda, ka par pamatotu izskatāmās lietas ietvaros varētu uzskatīt tādu elektroenerģijas cenu, kas papildus citiem apstākļiem, kas tirgū tiek ņemti vērā cenas noteikšanā, nodrošinātu ražotājam iespēju atpelnīt veiktos ieguldījumus un gūt saprātīgu peļņu, vienlaikus veicinot arī videi draudzīgas elektroenerģijas ražošanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norāda, ka jēdziens "pamatota cena" ir saprotams tādējādi, ka šī cena ir noteikta, proti, tā ir regulēta, to nosaka tirgus vai arī to nosaka likumdevējs vai izpildvara. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija norāda, ka jēdziens "pamatota cena" ir skaidrojams kā samērīga un ekonomiski pamatota cena. Šādas cenas aprēķina pamatā jābūt elektroenerģijas ražotāju izmaksām un noteiktai peļņas daļai. Šai cenai jāatbilst arī Elektroenerģijas tirgus likuma principiem. Savukārt pieaicinātā persona R. Āboltiņš norāda, ka pārkompensācijas tiesiskā regulējuma mērķis ir veikt tādus pasākumus, kas samazinātu apgrozījumu un peļņu komersantiem, kuriem, kā uzskata lēmumu pieņēmēji, par enerģijas ražošanu atbalsta sistēmas ietvaros tiek maksāts "pārāk daudz" jeb tik daudz, ka tas, pēc šo personu ieskata, neatbilst likumā lietotajam jēdzienam "pamatota cena". Satversmes tiesa konstatē, ka vērtējums par to, tieši kāda apjoma valsts atbalsts nodrošinātu elektroenerģijas "pamatotu cenu", ietver arī politiskas izšķiršanās. Tāpēc Satversmes tiesa atgādina, ka, no vienas puses, attiecībā uz politiskiem apsvērumiem likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, taču, no otras puses, šī brīvība nav neierobežota. Likumdevējs nevar savu rīcības brīvību izmantot patvaļīgi vai pretēji vispārējiem tiesību principiem, citām Satversmes normām, tajā ietvertajām vērtībām un Eiropas Savienības tiesībām (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 11.3. punktu un 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-21-01 16. punktu). Satversmes tiesa secina, ka atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā un no atjaunojamiem energoresursiem ir paredzēts tādēļ, lai veicinātu šādas elektroenerģijas ražošanu, kompensējot tās ražotājiem izmaksas un vienlaikus nodrošinot tiem saprātīgu peļņu. Tādējādi likumdevēja piešķirtais pilnvarojums noteikt pamatotu elektroenerģijas cenu izskatāmās lietas kontekstā nozīmē to, ka cenas veidošanas noteikumi ir jāparedz atbilstoši tiesību sistēmas prasībām un tādā apmērā, lai ar saprātīgām izmaksām veicinātu likumdevēja noteiktā valsts atbalsta mērķu sasniegšanu. 15.2. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, no Eiropas Komisijas 2015. gada 14. decembra vēstulē (sk. lietas materiālu 3. sēj. 70.-78. lp.) norādītā, ka tā sagaida no Latvijas pārkompensācijas novēršanu tām elektrostacijām, kurām pārkompensācija ir konstatēta visa dzīves cikla ietvaros, izriet prasība pārkompensācijas novēršanas kārtību attiecināt arī uz laiku pirms Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās. Satversmes tiesa konstatē, ka likumdevējs Enerģētikas likuma 3. panta 4. punktā ir noteicis, ka viens no šā likuma mērķiem ir veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci. Šāda prasība ir aplūkojama citstarp kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām. Arī Saeima norāda, ka apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, ir vērstas uz to, lai atbilstoši likuma mērķim veicinātu ekonomiski pamatotu konkurenci. Komercdarbības atbalsts esot aizliegts, izņemot gadījumus, kad atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts atbilst Eiropas Savienības aktiem un tajos noteiktajām piemērojamām procedūrām. Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts noteic: ja vien šis līgums vai Līgums par Eiropas Savienību neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Eiropas Komisijas lēmumā norādīts, ka pasākums ir valsts atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē, ja tas ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumu, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbalsta shēma rada selektīvas priekšrocības elektroenerģijas ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem vai koģenerācijā, jo atbalsts kā iepirkuma tarifi un/vai fiksēts maksājums par uzstādīto jaudu garantē tiem elektroenerģijas cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu. Elektroenerģijas ražotāji nodarbojas ar tirdzniecību starp dalībvalstīm, tāpēc atbalsta saņēmējiem piešķirtā priekšrocība var izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (sk. Eiropas Komisijas lēmuma 60.-62. punktu). Ekonomikas ministrija norāda, ka pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā piešķirtajam atbalstam neesot varējusi būt kropļojoša ietekme uz konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, tāpēc tas neatbilstot komercdarbības atbalsta pazīmēm un nevarot tikt uzskatīts par valsts atbalstu. Tātad atbalsts, tiesības uz kuru piešķirtas pirms 2007. gada 1. jūlija, neesot bijis jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tāpēc tas arī neesot bijis ņemams vērā, ieviešot pārkompensācijas novēršanas mehānismu, kas bijis priekšnosacījums valsts atbalsta saskaņojumam. Satversmes tiesa konstatē, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā uzsākta, atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktam no 2007. gada 1. jūlija nodrošinot sadales sistēmas operatora neatkarību un paredzot elektroenerģijas galalietotājam, kam ir pieslēgums sadales sistēmai, tiesības mainīt elektroenerģijas tirgotāju (elektroenerģijas piegādātāju). Elektroenerģijas tirgus liberalizācija paredz brīvu konkurenci un tādējādi veicina ekonomiski pamatotas elektroenerģijas cenas veidošanos. Kopš minētā brīža valsts atbalsta maksājumi, kas ietekmē elektroenerģijas cenas veidošanos, ir piešķirami vien tiktāl, ciktāl ar tiem tiek nodrošināta valsts atbalsta mērķu sasniegšana. Tātad šādos apstākļos nav pieļaujama tāda valsts atbalsta sniegšana, kas nebūtu samērīgs ar mērķi, kādu valsts ar tā piešķiršanu tiecas sasniegt. Brīvā tirgus apstākļos valsts piešķirts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem var apdraudēt arī konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ar Eiropas Komisijas lēmumu valsts atbalsts, kas tiek sniegts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā un no atjaunojamiem energoresursiem un tiek regulēts ar pārkompensācijas aprēķinu, tika atzīts par samērīgu ar atbalsta mērķi un saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu (sk. Eiropas Komisijas lēmuma 3.3.3. sadaļu, 3.5. sadaļu un 4. sadaļu. Pieejams: http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43140). Tātad Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, ir izveidojis kārtību, kas paredz nākotnē novērst konstatēto pārkompensāciju elektroenerģijas ražotājiem, kuriem tā radusies, izmantojot Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētās tiesības, un šis pārkompensācijas novēršanas mehānisms ir saskaņots ar Eiropas Komisiju. 15.3. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka izstrādātais pārkompensācijas aprēķins ir acīmredzami netaisnīgs, jo neietverot vēsturisko atbalstu un tādēļ daļa elektroenerģijas ražotāju saņemot nepamatoti lielus atbalsta maksājumus. Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai Ministru kabinets, izveidojot minēto kārtību pārkompensācijas novēršanai elektroenerģijas ražotājiem, ir ievērojis vispārējos tiesību principus un vai tas ir rīkojies saprātīgi un samērīgi ar sasniedzamajiem valsts atbalsta mērķiem, nosakot, ka iekšējās peļņas normas aprēķinā ņemams vērā tikai saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma normām piešķirtais atbalsts. Satversmes tiesa konstatē, ka ar Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanos paredzēts atvērt elektroenerģijas tirgu brīvai konkurencei, kā arī ieviest prasību, ka obligātā iepirkuma izmaksas jāsedz visiem elektroenerģijas galapatērētājiem. Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka tieši ar šā likuma spēkā stāšanos brīvas konkurences aspektā, kā arī tai aspektā, ka elektroenerģijas cenai, ko maksā elektroenerģijas galalietotāji, jābūt pamatotai, kļūst nozīmīga atsevišķu elektroenerģijas ražotāju pārkompensācija. Papildus tam Satversmes tiesa konstatē, ka Elektroenerģijas tirgus likuma sākotnējā redakcijā atklājas arī likumdevēja griba īpaši respektēt iepriekš atbilstoši Enerģētikas likuma normām komersantiem piešķirtās tiesības. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma sākotnējās redakcijas 28. panta ceturto daļu un 30. panta pirmo daļu, kuras bija spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim, ražotāji, kas elektroenerģiju ražoja koģenerācijā vai kas elektroenerģijas ražošanai izmantoja atjaunojamos energoresursus un darbību bija uzsākuši pirms šā likuma stāšanās spēkā, varēja pārdot elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši tiem nosacījumiem par darbības režīmu, iepirkuma termiņiem un cenu, kādi uz tiem attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī. Tādējādi tas bija tieši likumdevēja mērķis - saglabāt iepriekš atbilstoši Enerģētikas likumam piešķirtās tiesības. Savukārt Ministru kabineta pilnvaru apjoms ir ierobežots ar likumdevēja noteiktajām rīcības brīvības robežām. Arī pieaicinātā persona R. Āboltiņš norāda, ka vēl nesen enerģijas ražošanas atbalsta sistēmas nepieciešamība pēc būtības neesot apšaubīta. Turklāt, vērtējot atbalsta sistēmu ieviešanu un darbību, esot redzams, ka pirms aptuveni desmit un vairāk gadiem pieņemtie lēmumi ir devuši rezultātu. Proti, notikusi kurināmā maiņa - ogles tiek aizstātas ar citām tehnoloģijām, dominē dabasgāze un vēja enerģija. Lai arī dabasgāzes patēriņš joprojām augot, proporcionāli arvien lielāka daļa elektroenerģijas tiekot saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Veiktas lielas investīcijas vēja parkos gan uz sauszemes, gan atkrastē, vēja parki kļūstot konkurētspējīgāki pat bez valsts atbalsta. Satversmes tiesa secina, ka Ministru kabinets, īstenojot mērķi nodrošināt ilgtspējīgu elektroenerģijas ražošanu un paredzot pārkompensācijas aprēķinā ņemt vērā tikai to valsts atbalstu, kas piešķirts atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma normām, ir pamatoti respektējis likumdevēja gribu saglabāt iepriekš piešķirtās tiesības, kas veicinājušas vēlamās izmaiņas elektroenerģijas ražošanā. Satversmes tiesa konstatē, ka Ministru kabineta izstrādātā pārkompensācijas aprēķina mērķis ir paredzēt tādu kārtību, kas ļautu nākotnē novērst gadījumus, kad komersanti saņemtu kopumā pārmērīgu valsts atbalstu. Ministru kabinets ir izveidojis tādu pārkompensācijas novēršanas regulējumu, kas ļauj efektīvi aprēķināt un atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principam prognozēt samērīgu peļņu elektroenerģijas ražotājiem un attiecīgi pamatotu elektroenerģijas cenu tās galalietotājiem. Satversmes tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Satversmes ievadu valsts darbībai jābūt vērstai uz ilgtspējīgu attīstību, tostarp ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrādi (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. punktu). Tāpēc tiesiskais regulējums, kas turpmāk veicinās ilgtspējīgu un drošu elektroenerģijas ražošanu, atbilst valsts ilgtspējīgas attīstības prasībai. Noteikumu Nr. 443 un noteikumu Nr. 444 anotācijās pārkompensācijas aprēķins citstarp pamatots ar norādi, ka atbalsta saņēmējiem jau sākotnēji bija jāsaprot, ka tāda kārtība, kas ierobežo konkurenci, nevar pastāvēt nesamērīgi ilgi. Tādējādi Ministru kabinets, paredzot pārkompensācijas novēršanas kārtību, ir līdzsvarojis atšķirīgas ekonomiskās intereses. Satversmes tiesa secina, ka Ministru kabinets saskaņā ar valsts ilgtspējīgas attīstības principu ir samazinājis valsts atbalsta maksājumus tā, lai tie atbilstu valsts atbalsta mērķiem un valsts atbalsts tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri to saņēmuši atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma normām un no sabiedrības līdzekļiem, nebūtu pārmērīgi liels. Tādējādi ar šo regulējumu, atbalstot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, tiek ekonomēti sabiedrības finanšu līdzekļi. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzīst, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, ir rīkojies atbilstoši augstāka juridiska spēka tiesību normām un vispārējiem tiesību principiem, kā arī saprātīgi un samērīgi ar sasniedzamajiem konkrētā valsts atbalsta mērķiem. Tādējādi Ministru kabinets ir ievērojis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu noteikt pamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenu. Līdz ar to apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, atbilst Satversmes 64. pantam.