8. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Jānis Pleps - norāda, ka Satversmes 90. pants prasa, lai piemērojamās tiesību normas būtu publiski pieejamas, kā arī pietiekami paredzamas, skaidras (saprotamas) un stabilas (nemainīgas). Šis pants formulējot kvalitātes prasības attiecībā uz Latvijas tiesiskajā sistēmā piemērojamām tiesību normām. Ja kāda tiesību norma šīm prasībām neatbilst, to nevarot uzskatīt par noteiktu ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uz valsts nepārtrauktības pamata bijis svarīgi pēc iespējas ātrāk atjaunot Satversmei atbilstošu un Rietumu tiesību lokam piederīgu tiesisko sistēmu. Tiesiskās sistēmas transformācijas procesā likumdevējs izšķīries par padomju okupācijas režīma normatīvā regulējuma pagaidu piemērošanu, ciktāl šis regulējums nebija pretrunā ar Satversmes pamatprincipiem. Lietas faktiskie apstākļi apstiprinot to, ka padomju okupācijas režīma normatīvā regulējuma piemērošana netika izbeigta ar likumu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu". Esot kritiski vērtējama likumdevēja kavēšanās izslēgt padomju okupācijas režīma normatīvā regulējuma piemērošanu Latvijas tiesiskajā sistēmā, taču vēl daudz bīstamāka par atsevišķu novecojušu normu piemērošanu esot sociālistisko "tiesību" izpratnes un juridisko tradīciju saglabāšanās. Tomēr nevarot pieļaut to, ka jautājumi vispār paliek neregulēti tikmēr, kamēr likumdevējs nav pieņēmis jaunas tiesību normas. Augstākā tiesa esot sniegusi attiecīgā jautājuma precīzu vērtējumu Pieteikuma iesniedzēja gadījumā. Vērtējot padomju okupācijas režīma normatīvo regulējumu, kas nav pieejams latviešu valodā, esot jāņem vērā tiesiskās sistēmas transformācijas konteksts; šis regulējums esot tikai pagaidu risinājums. Normas svešvalodās tiešām varot radīt dažādus sarežģījumus, bet tiesību piemērotājs nevarot atteikties piemērot šādu normu, jo citādi rastos normatīvā regulējuma "tukšums" un tas nebūtu pieļaujami. Aplūkojamie jautājumi likumdevējam un attiecīgās nozares profesionāļiem bijuši zināmi jau sen. Tātad varot secināt: jo ilgāk persona savu tiesību aizskārumu pacieš, jo mazāk tā ir ieinteresēta savu tiesību aizsargāšanā.