12. Article

Aizliegtas vienošanās skaidrojums pastāvīgajā judikatūrā 98 Atbilstoši KL 2. pantā ietvertajam mērķim katrs tirgus dalībnieks, konkurējot ar citiem, izmanto tikai brīvas, vienlīdzīgas un godīgas konkurences līdzekļus. KL 2. pantā noteikto mērķi tirgus dalībnieki nedrīkst aizvietot ar vienošanām, kuras kavē, ierobežo vai deformē konkurenci un KL noteiktā mērķa sasniegšanu. Līdz ar to katram tirgus dalībniekam jānosaka sava rīcība tirgū neatkarīgi un patstāvīgi.105 Tirgus dalībnieks, neapšaubāmi, ir tiesīgs piemēroties tirgus apstākļiem un noteikt preces cenu atbilstoši tirgus situācijai, taču ir aizliegti jebkuri kontakti starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir ietekmēt esošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū vai atklāt konkurentam savu plānoto rīcību.106 Tādējādi no KL mērķa izriet ne tikai pienākums tirgus dalībniekam tieši nenodot datus konkurentiem (t.sk. ar amatpersonu vai darbinieku starpniecību), bet arī pienākums nodrošināt, lai personas, kurām tirgus dalībnieks nodevis šo informāciju, to nenodotu tālāk, jo abos gadījumos vienlīdz būtiski tiek ietekmēti brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences apstākļi tirgū107. 99 KL 1. panta 11. punktā un KL 11. panta pirmajā daļā lietotā jēdziena "vienošanās" piemērošana netiek ierobežota tikai ar divpusēji vai daudzpusēji noslēgtu līgumu. Vienošanās aizliegums piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar daudz neformālākas sapratnes palīdzību, un to sauc par saskaņotu darbību. Tādējādi aizliegta vienošanās ir arī jebkurā citādā formā panākta un īstenota sadarbība starp konkurentiem, kuras ietvaros tiek īstenota komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa, rīcības tirgū savstarpēja saskaņošana, jo šāda darbība pēc sava mērķa ir vērsta uz konkurences un tirgus nenoteiktības mazināšanu starp vienošanās dalībniekiem, t.i., kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu starp konkurentiem. Tādējādi izšķirošais apstāklis ir pušu gribu sakritība (vienotība), un ne vienošanās formai, ne līgumisku sodu (sankciju) vai piemērošanas pasākumu pastāvēšanai nav nozīmes108. 100 Lai pierādītu saskaņotu darbību eksistenci, nav nepieciešams, ka konkurents ir formāli apņēmies attiecībā uz vienu vai dažiem citiem [konkurentiem] rīkoties zināmā veidā vai konkurenti ir vienojušies par to turpmāko rīcību tirgū. Ir pietiekami, ka konkurents ar savu paziņojumu par plānoto rīcību ir izslēdzis vai vismaz ir būtiski samazinājis neskaidrību par savu uzvedību, kuru vienošanās dalībnieki sagaida no tā tirgū. Saskaņotas darbības jēdziens ietver sevī divpusēju kontaktu eksistenci. Šis apstāklis izpildās tad, kad viens konkurents atklāj tā nākotnes nodomus vai rīcību citam, savukārt otrs nav reaģējis noraidoši attiecībā uz šādas informācijas saņemšanu109. 101 Gan no Eiropas Savienības Tiesas ('EST') judikatūras, gan no KL 11. panta pirmās daļas 5. punktā lietotā jēdziena "darbības (bezdarbības) noteikumi" izriet, ka netiek prasīta obligāta vienošanās, piemēram, par piedāvāto pakalpojumu cenu. Aizliegta ir jebkura informācijas apmaiņa par tādiem konkurenta darbības (bezdarbības) noteikumiem, kas tā vai citādi var ietekmēt konkurējošā tirgus dalībnieka rīcību un mazināt spiedienu konkurēt. Tā kā saimnieciskās darbības mērķis ir gūt ekonomisku labumu, jebkura tirgus dalībnieka rīcība ir pamatā vērsta uz tā sasniegšanu, tādēļ vienošanās par darbības noteikumu saskaņošanu arī ir vērsta tieši vai netieši uz ekonomiska labuma gūšanu110. 102 Aizliegti ir jebkādi tieši vai netieši kontakti starp komercsabiedrībām, kuru mērķis vai sekas ir konkurentu rīcības tirgū saskaņošana vai ietekmēšana. Nav pieļaujama informācijas apmaiņa starp konkurentiem ar komerciālās darbības plāniem un citu komerciāli būtisku informāciju.111 Par informācijas apmaiņu un saskaņošanu starp komersantiem ir uzskatāmas arī tādas darbības, ja, piemēram, pretendenti iepirkumā ir uzticējuši pieteikumu sagatavošanu citām personām un tās savā starpā ir uzturējušas sakarus piedāvājumu sagatavošanas procesā, tādā veidā komerciāli svarīgu informāciju par plānoto dalību iepirkumā nododot citu uzņēmumu rīcībā un nenodrošinot piedāvājuma individuālu sagatavošanu112. 103 No KL viedokļa starp diviem nesaistītiem uzņēmumiem, kas pretendē izsludinātajos iepirkumos kā neatkarīgi, nesaistīti tirgus dalībnieki, savstarpēji konkurējot, nav pieļaujama komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņa un iesaistīšanās rīcības tirgū saskaņošanā (arī ar darbinieku vai citu personu starpniecību), kas var ierobežot konkurenci konkrētā iepirkumā. Normālas konkurences apstākļos katra konkurējoša uzņēmuma prioritāte ir aizsargāt un nesamazināt savu konkurētspēju tirgū, darbojoties patstāvīgi un neatkarīgi, kā arī darot visu iespējamo, lai nepieļautu komerciāli sensitīvas informācijas apmaiņu starp konkurentiem, t.sk. darbinieku iesaistīšanos darbībās, kas var atklāt konkurentam komerciāli stratēģisku rīcību, kuru tirgus dalībnieks nolēmis vai plāno veikt.113 104 Konkurences tiesībās nenodala "darbinieku vainu" no "uzņēmuma vainas", jo darbinieki veido uzņēmumu, "personificē" to. Aizliegta vienošanās nevar tikt attiecināta tikai uz tām amatpersonām, kurām ir paraksta tiesības konkrētajā komercsabiedrībā, aizliegta vienošanās ir attiecināma uz jebkura tirgus dalībnieka darbinieka darbībām, kuram tirgus dalībnieks ir nodevis tā informāciju, kas attiecas uz cenām un citiem komerciāli nozīmīgiem tirgus dalībnieka datiem un kas darbojas darba devēja interesēs114. Saskaņā ar šo gadījumu par tādu informāciju, jo īpaši tiek uzskatīta informācija, ka tirgus dalībnieks piedalās konkrētajā iepirkuma konkursā, kā arī informācija par iepirkumā piedāvātajām cenām un to veidojošām komponentēm. Šī informācija ir uzskatāma par tirgus dalībnieka īpašumā esošo komercinformāciju, nevis par darbinieka īpašumā esošo informāciju. Tirgus dalībnieka likumīgajam pārstāvim (ieceltai amatpersonai) ir brīva iespēja izvēlēties konkursa pieteikuma sagatavošanu nodot darbiniekam vai jebkurai citai personai, kas piesaistīta uz vienošanās/ līguma pamata. Tomēr, nododot šai [trešajai] personai tiesības izmantot konkursa pretendenta informāciju, kuru konkursa pretendents pats nedrīkst izpaust citām personām, pretendentam (tā likumīgo pārstāvju personā) ir pienākums nodrošināt, ka informācija netiek nodota tālāk115. 105 EST judikatūrā nostiprināts, ka, neskatoties uz faktu, ka tirgus dalībnieks neveic komercdarbību konkrētajā tirgū, kurā konkurenti veikuši pārkāpumu un ietekmējuši konkurenci, tas joprojām var tikt uzskatīts par aizliegtas vienošanās dalībnieku. EST atzinusi, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību ('LESD') 101. panta 1. punkta formulējums vispārīgi attiecas uz visiem nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kas vai nu horizontālās, vai vertikālās attiecībās izkropļo konkurenci kopējā tirgū neatkarīgi no tirgus, kurā dalībnieki darbojas116. Arī no KL 11. panta pirmajā daļā ietvertā vienošanās aizlieguma neizriet, ka tas būtu attiecināms tikai uz tirgus dalībniekiem, kuri darbojas tirgū, kuru ietekmē konkurences ierobežojumi117. Turklāt, neatkarīgi no aktivitātes, ar kādu trešā persona iesaistījusies karteļa vienošanās118, ja šī persona ir organizējusi vai veicinājusi karteli, tā ir atbildīga par šādu konkurences tiesību pārkāpumu. Līdz ar to apstāklis, ka iepirkuma organizētājs parasti darbosies lejupējā tirgū no kartelizētā iepirkuma dalībniekiem, neliedz konstatēt iepirkuma organizētāja dalību aizliegtajā vienošanās, kura ietekmē konkurences apstākļus starp pretendentiem augšupējā tirgū, ja iepirkuma organizētājs piedalījās aizliegtās vienošanās organizēšanā vai to veicinājis, zināja par pretendentu paredzēto vai pret konkurenci īstenoto rīcību vai varēja to loģiski paredzēt.119 106 Tirgus dalībnieka dalība aizliegtajā vienošanās, kura ietekmē konkurences apstākļus tirgū, kurā pats tirgus dalībnieks nedarbojas (augšupējais, lejupējais vai ar preces piegādes ķēdi nesaistīts tirgus), konstatēta ne tikai Eiropas Komisijas praksē atbilstoši LESD 101. pantam un KP praksē atbilstoši KL 11. pantam, bet arī Lietuvas Konkurences padomes ('Lietuvas KP') praksē. Lietuvas KP konstatēja iepirkuma rīkotāja aizliegtu saskaņotu darbību ar tā iepirkumos uzaicinātajiem uzņēmumiem.120 Vērtējot iepirkuma rīkotāja dalību aizliegtajā vienošanās, Lietuvas KP piemēroja EST lietā T-99/04 AC‑Treuhand nostiprināto praksi.121 Lietuvas KP lēmumu un tās apsvērumu par iepirkuma rīkotāja dalību aizliegtajā vienošanās pamatotību apstiprināja arī Viļņas Administratīvā apgabaltiesa122 un Lietuvas Augstākā Administratīvā tiesa, norādot, ka iepirkuma rīkotājs iesaistījās aizliegtas vienošanās realizēšanā ar mērķi panākt konkrēta iepirkuma dalībnieka uzvaru iepirkumā.123 VI VIENOŠANĀS IZVĒRTĒJUMS 107 Izvērtējot lietā iegūto informāciju un uz tās pamata konstatētos faktus, KP secina, ka iepriekš minētais no KL 11. panta pirmās daļas izrietošais un patstāvīgajā judikatūrā nostiprinātais vienošanās aizliegums no lietas dalībnieku puses nav ievērots. Pretendentu vienošanās 108 Atbilstoši Lēmuma 9. nodaļā un 10. nodaļā sniegtajam pierādījumu izklāstam, secināms, ka RS 1. iepirkuma un RS 2. iepirkuma pretendenti bija saskaņojuši dalības nosacījumus attiecīgajā iepirkumā, vienojoties par plānoto uzvarētāju iepirkumā (cenu aptaujā), kā arī veica nepieciešamās darbības, lai pretendentu, kuri iesniedza piedāvājumus, dokumentācija tiktu sagatavota atbilstoši panāktajai vienošanās. Savukārt RS piedalījās aizliegtās vienošanās organizēšanā un zināja par aizliegtās vienošanās dalībniekiem un to plānoto rīcību RS 1. un 2. iepirkumā. 109 Lēmumā aprakstītie pierādījumi apliecina, ka katrā no plānotajiem iepirkumiem vispirms tika noteikts uzvarētājs iepirkumā (cenu aptaujā). Pēc tam persona ([pers. F]), kurai bija kontakts ar visiem lietas dalībniekiem, veica nepieciešamās darbības, apzinot uzņēmumus, kuri iesniegtu iepirkumā aizsega piedāvājumus, kā arī organizēja pretendentu dokumentu atbilstošu sagatavošanu. Izvērtējot lietas dalībnieku savstarpējās komunikācijas saturu, secināms, ka visi pretendenti ir apzinājušies plānotā iepirkuma konkurenci imitējošo raksturu. Savukārt fakts, ka tirgus dalībnieki par plānotajiem RS iepirkumiem zināja vēl pirms to izsludināšanas, norāda uz RS agrīno iesaisti un iniciatīvu aizliegtajā vienošanās, kā arī veicināja vienošanās īstenošanu. 110 Tādējādi KP secina, ka lietā iegūtā informācija ir pietiekama, lai konstatētu, ka lietas dalībnieki ir veikuši darbības, kuras atbilst KL 11. panta pirmajā daļā noteiktajam pārkāpumam, t.i., vienojušies par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem, kā arī dalības noteikumiem iepirkumos (cenu aptaujās). 111 Atbilstoši KL 1. panta 7. punktam tirgus dalībnieki, kas konkurē iepirkumā, atzīstami par konkurentiem. Konkurentu vienošanās iepirkumā par horizontālu cenu noteikšanu, dalības iepirkumā nosacījumiem vērtējama kā karteļa vienošanās. Šāda aizliegta vienošanās pēc sava mērķa un rakstura kavē konkurenci un rada negatīvu ietekmi, it īpaši, uz preču cenām, daudzumu un kvalitāti. Pieredze liecina, ka šāda rīcība rada cenu pieaugumu, mazina preču daudzumu un kvalitāti, izraisot nelietderīgu resursu sadalījumu un izlietojumu. Līdz ar to KL 11. panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā nav jāpierāda šādas aizliegtas vienošanās faktiskās ietekmes sekas tirgū. Proti, nav nepieciešams pierādīt faktiskās pret konkurenci vērstās sekas, ja tiek pierādīts vienošanās konkurenci ierobežojošais mērķis124. 112 Papildus arī norādāms, ka pārkāpuma kvalifikāciju neietekmē fakts, ka konkrēti pretendenti tikai pieņēmuši zināšanai to konkurenci imitējošo dalību iepirkumā, ņemot vērā, ka no lietā esošajiem pierādījumiem izriet lietas dalībnieku informētība par dalību iepirkumā, kurā patiesa konkurence nenotiek un ir aizvietota ar konkurentu un iepirkuma organizētāja vienošanos. Ņemot vērā iegūtās informācijas saturu, secināms, ka RS 1. un 2. iepirkumā konkurence (sacensība) starp pretendentiem tika likvidēta125. RS dalība aizliegtajā vienošanās 113 Attiecībā uz RS dalību aizliegtajā vienošanās, KP Lēmuma 9. un 10. nodaļās izvērtēja RS veiktās darbības RS 1. iepirkuma un RS 2. iepirkuma ietvaros, pārbaudot (i) RS tiešu vai netiešu piedalīšanos aizliegtas vienošanās organizēšanā, un (ii) vai RS zināja par pretendentu paredzēto vai pret konkurenci īstenoto rīcību vai varēja to loģiski paredzēt. 114 No lietā iegūtajiem materiāliem izriet, ka RS darbinieks [pers. A] abos iepirkumos bija atbildīgais RS darbinieks, kuram RS deva uzdevumu organizēt nano mazgāšanas līdzekļu tehnoloģijas izmantošanas ieviešanu un attīstību RS darbībā, kā arī mazgāšanās līdzekļu sagādi RS vajadzībām. 115 No lietas materiāliem izriet, ka RS darbinieks [pers. A] RS 1. iepirkuma ietvaros sagatavoja pretendentu RS Baltic, Alchimica Latvija un MJ Partneri iepirkumu piedāvājumu cenu salīdzinājumu un apmainījās ar šo informāciju ar RS 1. iepirkuma pretendentiem, uz RS darbinieka [pers. A] ieteikuma pamata [pers. K] norādīja RS Iepirkuma komisijai uzaicināt [pers. A] norādītos pretendentus savu piedāvājumu iesniegšanai RS 1. iepirkumā, kā arī interesējās par cenu aptaujas dalībnieku pieteikumu sagatavošanas virzību un iesniegšanu, informēja Alchimica Latvija valdes locekli [pers. C] par iespēju piedalīties RS 1. iepirkumā. Tāpat RS darbinieks [pers. A] deva norādes [pers. F] attiecībā uz piedāvājumu sagatavošanu. 116 Arī RS darbinieka [pers. A] vadītajai RS Baltic Iepirkumu komisija izsūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Par RS Baltic saistību ar savu darbinieku, kuram vienlaicīgi RS uzticēja veikt nano tehnoloģisko mazgāšanas līdzekļu ieviešanu uzņēmumā un sagādi, RS nevarēja nezināt, ņemot vērā iepriekšējo RS un RS Baltic sadarbību vai iespēju brīvi ieskatīties UR. 117 RS 2. iepirkuma ietvaros [pers. A] iesniedza RS iepirkuma komisijai pieteikumu par nano tehnoloģiskās ķīmijas sagādi, kurā norādīja uz uzņēmumu MJ Partneri, Vialeks, HRM un Sava arhitektūra uzaicināšanu RS 2.iepirkumā. Tomēr, kā liecina lietā iegūtie pierādījumi, jau pirms RS 2. iepirkuma izsludināšanas, [pers. A], būdams RS darbinieks, kopā ar Vialeks valdes locekli pers. [F], noteica gan RS 2. iepirkuma pretendentus, gan uzvarētāju. 118 Savukārt, RS Iepirkumu komisijas locekļi gan RS 1. iepirkuma, gan RS 2. iepirkuma ietvaros, nepārbaudot, vai cenu aptaujas procedūras pretendentiem ir aktīvi nodokļu parādi, nepārbaudot dokumentus, kas apliecina pretendentu tiesības izplatīt ražotāja produkciju, kā arī nepārbaudot pretendentu atbilstību iepirkuma procedūras iekšējā un ārējā normatīvā regulējuma prasībām, uzdeva RS darbiniekiem [pers. K] (1. iepirkumā) un [pers. A] (2. iepirkumā) sagatavot atzinumu par piedāvājumu atbilstību tehniskajai specifikācijai, tādējādi netieši sekmējot un nekavējot aizliegtas vienošanās izpildi.126 119 Papildus Administratīvā rajona tiesa ir norādījusi, ka RS valdes uzdevums ir ne tikai savā darbībā ievērot normatīvos aktus, bet arī nodrošināt kontroles mehānismu un labu pārvaldību visā uzņēmumā, tai skaitā nodrošināt, ka darījumi tiek noslēgti tieši ar tiem partneriem, kas piegādā preces. Ja tas nav pienācīgi veikts (..), RS par to ir atbildīga.127 Izrietoši, RS kā [pers. A] un RS Iepirkuma komisijas locekļu darba devēja ir tieši atbildīga par šo personu veiktajām darbībām un uzskatāma par KL 11. panta pirmās daļas pārkāpuma dalībnieku RS 1. iepirkumā un RS 2. iepirkumā. 120 Ņemot vērā minētos apsvērumus, KP secina, ka KL 11. panta piemērošanas nolūkos RS ne tikai piedalījās aizliegtās vienošanās īstenošanā, bet arī iesaistījās pretendentu iesniedzamo piedāvājumu saskaņošanā un bija informēta par pretendentu atlasi un mērķi imitēt konkurenci, ar kuru pretendenti tika atlasīti gan iepriekš noteiktā uzvarētāja noteikšanai, gan aizsega piedāvājumu iesniegšanai. Attiecīgi RS piedalījās tirgus dalībnieku aizliegtajā vienošanās gan RS 1. iepirkuma, gan 2. iepirkuma ietvaros. Līdz ar to RS darbībās konstatējams KL 11. panta pirmās daļas pārkāpums. 121 Ņemot vērā Lēmumā konstatētos faktus un pierādījumus kopsakarā, secināms, ka (i) RS Baltic, Alchimica Latvia, MJ Partneri un RS darbības RS 1. iepirkuma ietvaros un (ii) HRM, Vialeks, MJ Partneri, Sava arhitektūra un RS darbības RS 2. iepirkuma ietvaros atbilst KL 11. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpuma tiesiskajam sastāvam. Pārkāpums izpaudies apstāklī, ka aizliegtas vienošanās dalībnieki savstarpēji saskaņojuši RS 1. un 2. iepirkuma pretendentu cenas un dalības nosacījumus attiecīgajos iepirkumos. VII LIETAS DALĪBNIEKU VIEDOKĻI 122 KP ir izvērtējusi Lietā saņemtos Lietas dalībnieku viedokļus un sniedz par tiem skaidrojumu.