14. Article

Rīgas satiksme viedoklis un tā izvērtējums 126 RS ieskatā132, lai konstatētu aizliegtas vienošanās pārkāpumu, nepieciešams konstatēt lietas (iepirkuma) dalībnieku vienoto nodomu. RS nodoms būtiski atšķīrās no citu lietas dalībnieku nodoma. Vienots nodoms pastāvēja tikai starp [pers. A], kurš bija nodarbināts RS, pārkāpjot savu kā RS darbinieka pilnvaru apjomu, un citiem lietas dalībniekiem. 127 KP norāda, ka vienota subjektīva nodoma konstatēšana konkurences tiesībās nav priekšnoteikums, lai konstatētu konkurences tiesību pārkāpumu133. Konkurences tiesībās vērtē lietas dalībnieku darbību objektīvo mērķi, kurš šajā gadījumā bija vērsts pret brīvu konkurenci. Savukārt tam, kādi bijuši lietas dalībnieka subjektīvie nodomi, nav nozīmes.134 [pers. A] kā RS darbinieka nodoms un veiktās darbības bija objektīvi saskanīgas ar pārējo lietas dalībnieku nodomu samazināt konkurenci RS cenu aptaujās. 128 RS ieskatā135 EST prakse, atbilstoši kurai tirgus dalībnieks ir atbildīgs par tā darbinieku darbībām, attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad darbinieks rīkojas tirgus dalībnieka interesēs un tā vadībā. RS nepareizi interpretē no EST prakses izrietošās atziņas. RS izpratne balstīta uz gadījumiem, kad fiziskā persona un tirgus dalībnieks neveido vienotu ekonomisku vienību. Savukārt gadījumos, kad starp tirgus dalībnieku un fizisku personu pastāv darba tiesiskās attiecības un darbinieks kopā ar tirgus dalībnieku veido vienotu ekonomisku vienību, tirgus dalībnieks ir atbildīgs par sava darbinieka darbībām neatkarīgi no tā, vai darbinieks rīkojas pretēji uzticētajiem uzdevumiem vai nav pilnvarots attiecīgi rīkoties136. Arī šādos gadījumos tirgus dalībnieks ir joprojām atbildīgs par pret konkurenci vērsto rīcību, pamatojoties uz principu culpa in eligendo vai culpa ir vigilando137. 129 RS norāda138, ka KP atsaukšanās uz EST praksi, kas pamato RS dalību aizliegtā vienošanās, nav pareiza. Šī prakse attiecas uz tirgus dalībniekiem, kas darbojas kā aizliegtas vienošanās dalībnieku pakalpojumu sniedzēji, turklāt šīs lietas un KP atsaucēs izmantotās EST prakses faktiskie apstākļi ir atšķirīgi. Savukārt atsaukšanās uz Lietuvas tiesu praksi lietā vispār nav tiesiski pamatota. 130 EST AC-Treuhand139 lietā paplašināti skaidrojusi karteļa dalībnieka jēdzienu. Un, proti, tirgus dalībnieks var pārkāpt Eiropas Kopienu līguma ('EKT') 81. panta 1. punktā (tagad - LESD 101. panta pirmā daļa) paredzēto aizliegumu, ja tā rīcības, to koordinējot ar citu uzņēmumu rīcību, mērķis ir ierobežot konkurenci konkrētajā tirgū, lai arī tas obligāti nenozīmē, ka tirgus dalībniekam jādarbojas pašam minētajā konkrētajā tirgū140. Tas nozīmē, ka minētais EKT pants neparedz šauru pārkāpuma dalībnieka jēdziena interpretāciju. Šīs EST interpretācijas pamatā nav lietas īpašie apstākļi vai tirgus dalībnieka saimnieciskās darbības veids. Ievērojot minēto, KP nepiekrīt, ka karteļa dalībnieka, tostarp karteļa līdzdalībnieka jēdziens būtu tulkojams šauri un nevienlīdzīgi, atkarībā no darbības jomas, un piemērojams tikai tad, ja konstatēti identiski lietas apstākļi kā AC-Treuhand lietā. 131 Savukārt attiecībā uz iebildumu par KP atsaucēm uz Lietuvas tiesu praksi, norādāms, ka Senāts jau iepriekš judikatūrā ir atzinis, ka, pastāvot būtībā analoģiskam regulējumam un likumdevēja atzītam mērķim harmonizēt Latvijas un Eiropas Savienības konkurences tiesību normas, KL atsevišķu normu piemērošanai nebūtu jāatšķiras no tā, kā tiek piemērotas LESD normas, kas attiecināmās uz konkurences tiesībām. Harmoniska konkurences tiesību normu interpretācija jau ilgstoši atzīta KP praksē un Senāta judikatūrā, konsekventi izdarot salīdzinošas atsauces uz EST judikatūru vai EK tiesību aktiem141. Kontekstā ar minēto, arī Lietuvas konkurences iestāde, piemērojot Lietuvas Konkurences likumā nostiprināto vienošanās aizliegumu142, līdzīgi kā Latvijā Konkurences likuma 11. pantu, konkrētās prakses ietvaros tulko un piemēro aizliegtās vienošanās un tās dalībnieka jēdzienu atbilstoši LESD 101. panta būtībai un saturam. Ņemot vērā minēto KP nekonstatē atšķirības Lietuvas Konkurences likumā, kas noteiktu aizliegtas vienošanās un tās dalībnieka jēdziena piemērošanu Lietuvā atšķirīgi no LESD 101. panta pirmās daļas. Tādējādi KP atsaukšanās uz Lietuvas tiesu praksi kā salīdzinošu tiesību avotu ir atbilstoša un tiesiski pamatota. 132 RS norāda, pat pieņemot, ka KP piesauktā EST prakse ir attiecināma, KP to piemērojusi nekorekti. Minētā prakse definē konkrētus kritērijus (pierādījumu kopumu), kuriem izpildoties, tirgus dalībnieks saucams pie atbildības143, kurus KP nav apsvērusi144. 133 KP Lēmumā jau ir detalizēti skaidrojusi gan [pers. A] darbības, gan arī RS atbildību par tā darbinieka rīcību. Līdz ar to KP ir ievērojusi no EST prakses izrietošos kritērijus, secinot, ka RS ir piedalījusies šajā lietā konstatētajā aizliegtajā vienošanās un tādējādi ir atbildīga par dalību pārkāpumā. Savukārt RS, uzskaitot papildu kritērijus, nav pamatojusi, ka tos izvirza EST prakse, tostarp KP analizētā. 134 RS norāda, ka tai nebija tiesisks pienākums organizēt RS 1. un 2. iepirkumu, konkurences iespējamība šajos iepirkumos pēc būtības radās tikai un vienīgi RS iniciatīvas dēļ. Pie šādiem apstākļiem nav tiesiska pamata prasīt konkurences nodrošināšanu RS 1. un 2. iepirkumā. Savukārt iekšējo procedūru pārkāpums nav pamats piemērot atbildību RS par aizliegtas vienošanās pārkāpumu - ja augstāka spēka tiesību norma neparedz konkurences iespējamību iepirkumā, zemāka spēka norma nevar kalpot par pamatu pārkāpuma konstatēšanai145. 135 Neatkarīgi no tā, vai konkursa formāts pamatots ar ārējiem normatīviem aktiem vai konkurss organizēts pēc RS iniciatīvas, konkursa gadījumā RS kā godprātīgam pasūtītājam ir jāievēro normatīvais regulējums, kas attiecināms uz konkurences procesu iepirkuma gadījumā, tajā skaitā KL regulējums. To RS neievēroja, tieši pretēji - kā minēts Lēmuma 120. punktā, RS piedalījās aizliegtās vienošanās īstenošanā ar mērķi imitēt konkurenci RS 1. un 2. iepirkumā, iesaistījās iesniedzamo piedāvājumu saskaņošanā un bija informēta par pretendentu mērķi imitēt konkurenci iepirkumos ar iepriekš izvēlētu uzvarētāju, kas saskaņā ar KL 11. panta pirmo daļu ir aizliegts. 136 RS norāda, ka [pers. A] nodarbināšana RS bija objektīvi pamatota un nepieciešama. Savukārt [pers. A] vienlaicīga nodarbinātība RS un SIA "RS Baltic" nepierāda RS līdzdalību aizliegtas vienošanās pārkāpumā, jo RS neradīja nekādas priekšrocības SIA "RS Baltic" un izmantoja visus iespējamos tās rīcībā esošos instrumentus konkurences kropļošanas novēršanai, kas saistīts ar iespējamu interešu konfliktu146. 137 KP nav apšaubījusi [pers. A] nodarbinātības nepieciešamību RS. Savukārt, ciktāl RS norāda, ka veica visas nepieciešamās darbībās, lai izslēgtu RS darbību prettiesiskumu, norādāms, ka tieši [pers. A] faktiski sagatavoja RS 1. iepirkuma pieprasījumu un noteica, kuriem pretendentiem nosūtāmi uzaicinājumi dalībai RS 1. iepirkumā. Šādas darbības [pers. A] kā RS darbinieks bija spējīgs veikts neatkarīgi no tā, ka formāli [pers. A] darba uzdevumos neietilpa RS 1. iepirkuma pieprasījuma un pretendentu atlases procesa norises kontrole. Turklāt pēc RS 1. iepirkuma noslēgšanās RS noteica [pers. A] par atbildīgo personu RS vārdā saistībā ar RS 1. iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma izpildi. Savukārt RS 2. iepirkumā [pers. A] kā RS darbinieks bija atbildīgs par iepirkuma norisi, sākot no iepirkuma pieprasījuma sagatavošanas stadijas līdz iepirkuma rezultātā noslēgtā līguma izpildei. Turklāt [pers. A] kā RS darbinieka rīcību uzraudzīja Iepirkumu komisijas locekļi. Neatkarīgi no Iepirkumu komisija rūpības, pienācīgi nepārbaudot RS 1. un 2. iepirkuma pretendentus, šādā veidā tika veicināta RS 1. un 2. iepirkuma pretendentu aizliegtā vienošanās. Tā rezultātā RS 1. un 2. iepirkumā nav bijis patiess mērķis iegādāties nano ķīmiskos produktus no piegādātāja, kas piedāvā izdevīgākos noteikumus147 un zemāko cenu, un RS zināja par pretendentu pret konkurenci vērsto rīcību. 138 RS ieskatā, KP ir nepareizi piemērojusi KL 1. panta 9. punktu. RS ieskatā 1. un 2. iepirkuma pretendenti šo iepirkumu norises laikā uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku, ņemot vērā [pers. C] ietekmi iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā, kas tika realizēta, piesaistot [pers. F], kurai arī bija saistība ar konkrētiem iepirkumu pretendentiem148. 139 KP paskaidro, ka KL 1. panta 9. punktā ietvertā norāde par izšķirošu ietekmi nav attiecināma uz gadījumiem, kad fiziska persona tirgus dalībnieka vārdā vai ar tā piekrišanu (informētību) veic pret konkurenci vērstas darbības. Ir skaidrs, ka tirgus dalībnieki aizliegtas vienošanās ietvaros iepirkumā rīkosies vienoti. Konkurentu saskaņotas darbības ir aizliegtas vienošanās mērķis. Tomēr tas nenozīmē, ka iepirkuma pretendenti līdz ar to veido vienu tirgus dalībnieku un zaudē spēju patstāvīgi un neatkarīgi pieņemt saimnieciskus lēmumus. VIII ATBILDĪBA