4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Regulējums par kārtību, kādā amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm var tikt iesaistītas dienesta pienākumu pildīšanā virs tām noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, atšķiroties no Darba likumā ietvertā virsstundu darba regulējuma. Valsts dienestam esot atšķirīgi mērķi, un tajā iesaistītajām personām esot sevišķi pienākumi, funkcijas un atbildība. Atbilstoši Dienesta gaitas likumam arī tajā laikā, kad amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi netiek piešķirts pārtraukums, tai tiekot nodrošināta iespēja ieturēt maltīti dienesta pienākumu izpildes vietā. Laiks, kurā amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi ir iespēja paēst un kurš ir piešķirts pārtraukuma vietā, nevarot tikt pielīdzināts pārtraukumam, kuru amatpersona var izmantot pēc saviem ieskatiem. Tomēr šajā laikā amatpersona, atrodoties dienesta vietā, neveicot aktīvu darbu un dienesta pienākumu veikšanā tiekot iesaistīta tikai tad, ja tas ir nepieciešams. Tādēļ šāds virsstundu darbs nevarot tikt salīdzināts nedz ar aktīvu attiecīgās amatpersonas dienesta pienākumu izpildi, nedz ar virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Attiecīgi par šādu virsstundu darbu varot noteikt atšķirīgu samaksu. Tādējādi amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm neatrodoties salīdzināmos apstākļos ar personām, kuras nodarbinātas uz privāttiesiska līguma pamata. Līdz ar to apstrīdētā norma neparedzot atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmām personu grupām. Ja jau iepriekš ir zināms, ka nodarbinātajam nebūs iespējams piešķirt pārtraukumu, tad šo apstākli vajagot ņemt vērā darba plānošanā. Kā izrietot no izskatāmās lietas materiāliem, Pārvalde ar savu lēmumu ir noteikusi, ka visa attiecīgā gada garumā noteiktai amatpersonu grupai netiks piešķirti pārtraukumi, bet tiks nodrošināta iespēja paēst. Atbilstoši šim lēmumam arī esot izstrādāts attiecīgo amatpersonu darba grafiks. Pēc Tieslietu ministrijas ieskata, šāda pieeja, proti, virsstundu darba noteikšana amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ilgu laiku uz priekšu, neesot atbalstāma. Taču šāda kārtība esot īslaicīgs risinājums, kas izmantojams līdz brīdim, kad tiks nodrošināti attiecīgo dienesta pienākumu izpildei nepieciešamie cilvēkresursi. Arī apstrīdētā norma esot piedāvāta tikai kā pagaidu risinājums līdz brīdim, kad tiks atrisināts jautājums par papildu cilvēkresursu piesaisti valsts dienestam.