8. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 3. panta otro daļu darba tiesiskās attiecības reglamentējošu normatīvo aktu normas uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm attiecoties tikai noteiktos gadījumos. Apstrīdētā norma specifiski nosakot atšķirīgu regulējumu attiecībā uz amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteiktie dienesta pienākumi esot saistīti ar valsts drošības un aizsardzības funkcijām. Valsts dienests atšķiroties no nodarbinātības privātajā sektorā gan pēc attiecīgo tiesisko attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan pēc veicamā darba specifikas. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm esot noteikti sevišķi tiesību ierobežojumi un īpaši pienākumi. Tādēļ amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nevarot salīdzināt ar citiem nodarbinātajiem, kuriem piemērojamas Darba likuma normas vai citas Atlīdzības likuma normas. Vienlaikus tiesībsargs norāda, ka viedokļa iesniegšanas brīdī vēl nebija noslēgusies viņa ierosinātā pārbaudes lieta par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 107. pantam. Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 107. pantam, tiesībsargs secinājis, ka jebkurš laiks, kas nav atpūtas laiks, ir uzskatāms par darba laiku Ar apstrīdēto normu pēc būtības esot pagarināts normālais amatpersonas pienākumu izpildes laiks. Nevarot uzskatīt, ka amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas tiek ilgstoši nodarbinātas bez atbilstošas atpūtas, ir nodrošināta pienācīga aizsardzība. Virsstundu darbs amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu nosakāms tikai izņēmuma kārtā, nevis regulāri. No Iekšlietu ministrijas sniegtā attiecīgo Atlīdzības likuma grozījumu pamatojuma izrietot, ka apstrīdētā norma tika pieņemta, lai ietaupītu finanšu līdzekļus un nebūtu nepieciešams meklēt papildu cilvēkresursus. Tiesībsargs vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka saskaņā ar Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 4. panta 2. punktu Latvija apņēmusies atzīt strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par virsstundu darbu ar izņēmumiem, kas piemērojami atsevišķos gadījumos. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja esot norādījusi, ka pamats izņēmuma noteikšanai atsevišķos gadījumos var būt amatpersonas statuss. Tomēr tā uzsvērusi, ka liegt tiesības uz paaugstinātu virsstundu apmaksu var tikai vadošus amatus ieņemošām amatpersonām. Tādēļ tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 107. pantam.