9. Article

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu pārvalde - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 30. panta ceturto daļu gadījumos, kad amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi nav iespējams piešķirt pārtraukumu, tai nodrošināma iespēja paēst dienesta pienākumu izpildes vietā. Ieslodzījuma vietas apsardzes un ieslodzīto personu uzraudzības funkciju specifikas dēļ neesot iespējams piešķirt Pārvaldes amatpersonām pilnvērtīgu pārtraukumu, kura laikā tās varētu brīvi atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu. Tomēr katrā ieslodzījuma vietā esot izveidotas atpūtas vietas, kur amatpersonas varot pavadīt savu pārtraukuma laiku pēc sava ieskata. Pārtraukuma laikā tām vajagot vienīgi atrasties ieslodzījuma vietas teritorijā, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu veikt noteiktus pienākumus. Attiecīgie laika posmi tiekot ieskaitīti amatpersonu darba laikā un saskaņā ar apstrīdēto normu tiekot apmaksāti atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas algas likmei. Savukārt tādā gadījumā, ja amatpersona pārtraukuma laikā tiek iesaistīta aktīvā pienākumu izpildē, attiecīgais laiks saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 2. punktu tiekot apmaksāts, piešķirot papildu piemaksu 100 procentu apmērā. Tādēļ Pārvalde uzskata, ka apstrīdētā norma neparedz atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kas būtu vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.