13. Article

Rīgas dome lūdz izbeigt tiesvedību lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu, un norāda, ka Pieteikuma iesniedzēja vēloties, lai Satversmes tiesa pārskata Rīgas domes un Augstākās tiesas veikto apstrīdētās normas un citu tiesību normu interpretāciju. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka procesuāla rakstura jautājumi ir skatāmi pirms tiesību normu konstitucionalitātes izvērtēšanas pēc būtības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 17. punktu). No Rīgas domes atbildes raksta izriet, ka, pēc tās ieskata, tiesvedība lietā būtu izbeidzama tādēļ, ka personas tiesības aizskar nevis pati apstrīdētā norma, bet tās piemērošana. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmā daļa nosaka gadījumus, kādos ar Satversmes tiesas lēmumu līdz sprieduma pasludināšanai var izbeigt tiesvedību lietā. Šīs normas 6. punkts paredz, ka to var darīt "citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama". Tātad Satversmes tiesai visupirms jāizvērtē, vai pastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās daļas 2. punktu pieteikums Satversmes tiesā iesniedzams, ja tiesa, izskatot administratīvo lietu pirmajā instancē, uzskata, ka tiesību norma, ko iestāde ir piemērojusi vai kas administratīvajā tiesas procesā būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst Satversmei. Pieteikumu Satversmes tiesai iesniegusi Administratīvā rajona tiesa, kura uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar personas - pieteicējas administratīvajā lietā SIA "ALFOR" - tiesības. Pieteikumā norādīts, ka SIA "ALFOR" ir azartspēļu organizētāja un pārsūdzējusi tai adresēto Rīgas domes 2017. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 269 "Par atļaujas atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles Brīvības ielā 48/50, Rīgā, atcelšanu". Minētais lēmums citstarp pamatots ar apstrīdēto normu, tātad iestāde - Rīgas dome - to ir piemērojusi. Tāpat pieteikumā pamatots, kādēļ, pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmei. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo SIA "ALFOR" pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 105. pantā, jo liedzot tai turpināt savu komercdarbību un gūt no tās ekonomisku labumu. Tātad Pieteikuma iesniedzējas pieteikums atbilst Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmās daļas prasībām. Satversmes tiesas kolēģijas 2018. gada 9. augusta lēmumā par lietas ierosināšanu secināts, ka pieteikums atbilst arī citām Satversmes tiesas likuma prasībām, un tāpēc tika ierosināta lieta. Satversmes tiesas kompetence ļauj izvērtēt tikai tiesību normas, nevis tās piemērotāju rīcības atbilstību (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 17. punktu). Tādējādi Satversmes tiesas pamatuzdevums nav izvērtēt to, kā tiesību normu piemērotājas - Rīgas dome un administratīvās tiesas - interpretējušas un piemērojušas apstrīdēto normu un citas tiesību normas, vai to, ka Rīgas dome vairāk nekā 10 gadus apstrīdēto normu nav piemērojusi. Tomēr tiesību normu nevar izprast ārpus tās piemērošanas prakses un tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 20.2.2. punktu). Tas vien, ka lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesai var nākties interpretēt tās pašas tiesību normas, kuras jau interpretējusi Rīgas dome vai tiesas, nav pietiekams pamats tiesvedības izbeigšanai. Tādējādi Rīgas domes lūgums izbeigt tiesvedību lietā nav pamatots. Nav konstatēti arī citi apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā nebūtu iespējama. Līdz ar to tiesvedība lietā turpināma.