15. Article

Lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam, jānoskaidro, vai apstrīdētā norma ierobežo attiecīgās personas pamattiesības. Apstrīdētā norma nosaka: "Aizliegts ierīkot spēļu zāli JC, JC1, JC2, JC3 un JC4 teritorijās, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas." Minētais ierobežojums ietverts pašvaldības teritorijas plānojumā. Apstrīdētā norma attiecas uz Vēsturiskā centra plānojumā izdalītajām centru apbūves JC teritorijām. Saistošo noteikumu Nr. 38 442. punkts nosaka: "Centru apbūves teritorija (C) ir teritorija, kur atļautā izmantošana ir intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām komerciāla rakstura funkcijām un māju būvniecība, bet nav atļauta teritorijas izmantošana ražošanas funkcijām." Savukārt šo noteikumu 456. punkts paredz, ka uz JC teritorijām tiek attiecināti izņēmuma un papildu noteikumi un tās attēlotas Vēsturiskā centra plānojuma grafiskās daļas plānā "RVC detalizētā teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana". No šā plāna izriet, ka gandrīz visas JC teritorijas atrodas Vēsturiskā centra robežās, bet dažas no tām arī Vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorijā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka gadījumos, kad īpašnieks nevar savu īpašumu brīvi lietot, gūstot no tā iespējamos labumus, viņa īpašuma tiesības ir ierobežotas (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 13. punktu). Viens no veidiem, kā īpašuma tiesības var ierobežot sabiedrības interesēs, ir teritorijas plānošana, jo ar teritorijas plānojumu tiek ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta izmantošana. Ar teritorijas plānojumu noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir tiešs, jo plānojums sabiedrības interesēs nepastarpināti ierobežo privātpersonas tiesības uz īpašumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 8. punktu un 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 8.1. un 10. punktu). Teritorijas plānojumā noteiktais teritorijas izmantošanas veids ir tiesiskais pamats, uz kura pašvaldība pieņem privātpersonai saistošus lēmumus par konkrētā īpašuma izmantošanu un tās aprobežojumiem (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 5. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-20-03 6. punktu). Azartspēļu likums nosaka azartspēļu organizētāju licencēšanas kārtību. Saskaņā ar likuma 3. panta pirmo daļu Latvijas Republikā azartspēles drīkst organizēt tikai pēc attiecīgu licenču saņemšanas. Azartspēļu organizēšanas licence dod tās saņēmējam tiesības organizēt licencē norādītās azartspēles visā Latvijas teritorijā. Šo licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku, bet katru gadu tā jāpārreģistrē (sk. Azartspēļu likuma 10. pantu). Savukārt atbilstoši Azartspēļu likuma 20. panta pirmajai daļai un 26. panta pirmajai daļai spēļu zāle ir viena no iespējamām azartspēļu organizēšanas vietām, kuras atvēršanai konkrētā vietā nepieciešams saņemt spēļu zāles licenci. Azartspēļu organizēšanas licences un spēļu zāles licences izsniedz Azartspēļu un izložu inspekcija. Lai saņemtu spēļu zāles licenci, azartspēļu organizētājam citstarp jāiesniedz pašvaldības izsniegta atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās (sk. Azartspēļu likuma 26. panta otrās daļas 2. punktu). Tātad komersantiem, lai tie varētu nodarboties ar azartspēļu organizēšanu, ir jāsaņem, pirmkārt, azartspēļu organizēšanas licence, otrkārt, pašvaldības atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles konkrētās telpās un, treškārt, spēļu zāles licence. Ar apstrīdēto normu Rīgas dome ir noteikusi ierobežojumus spēļu zāļu ierīkošanai konkrētās Vēsturiskā centra daļas funkcionālajās zonās - JC teritorijās. Tas nozīmē, ka ar apstrīdēto normu citstarp var tikt pamatots pašvaldības lēmums atcelt azartspēļu organizētājam iepriekš izdoto atļauju atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles konkrētās telpās. Bez minētās pašvaldības atļaujas komersants nevar nodarboties ar azartspēļu organizēšanu konkrētajās telpās un līdz ar to arī saņemt spēļu zāles licenci. Tādējādi ar apstrīdēto normu tiek ierobežotas personas tiesības veikt konkrēta veida komercdarbību noteiktā vietā, kurā tā līdz šim, pamatojoties uz pašvaldības iepriekš izdoto atļauju un spēļu zāles licenci, bija veikusi savu komercdarbību. Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo personai - azartspēļu organizētājam - Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.