16. Article

Lai noskaidrotu, vai apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, jāpārbauda, vai: 1) ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu; 2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis; 3) ierobežojums ir samērīgs (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 12. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai personas pamattiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu. Satversmes 105. panta trešais teikums noteic, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes tiesa, interpretējot šo normu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, secinājusi, ka vārds "likums" ietver ne tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus, ja vien tie atbilst noteiktiem kritērijiem, tostarp ja tie izdoti, pamatojoties uz likumu, ja tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami un ja tie ir pietiekami skaidri formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu). Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14. panta trešo daļu un 41. panta otro daļu pašvaldībām savu funkciju izpildes nodrošināšanai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuriem jāatbilst Satversmei, šim likumam, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Savukārt Satversmes tiesa ir secinājusi: lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jābūt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam un, otrkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 16. punktu). Tādējādi, lai izvērtētu to, vai apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums uzskatāms par noteiktu saskaņā ar likumu, ir jānoskaidro: 1) vai Vēsturiskā centra plānojums un tajā ietvertie Saistošie noteikumi Nr. 38 ir izstrādāti un apstiprināti teritorijas attīstības plānošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un vai tie ir publicēti vai citādā veidā pieejami; 2) vai Rīgas dome izdevusi apstrīdēto normu, pamatojoties uz likumā noteiktu pilnvarojumu, vai šī norma nav pretrunā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem un vai tā ir pietiekami skaidra, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un pienākumus.