17. Article

Satversmes tiesa ir secinājusi: lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam visupirms jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam. Ja teritorijas plānošanas procesā pieļauti būtiski pārkāpumi, tad teritorijas plānojums vai tā daļa nav pieņemta pienācīgā kārtībā. Būtisku pārkāpumu var kvalificēt pēc vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, būtisks teritorijas plānošanas procesa pārkāpums ir tāds pārkāpums, kura rezultātā pieņemts citāds, nevis tāds lēmums, kāds būtu bijis, ja procedūra tiktu ievērota. Otrkārt, būtisks pārkāpums ir pieļauts tādos gadījumos, kad ir būtiski pārkāptas sabiedrības tiesības piedalīties teritorijas plānošanas procesā. Treškārt, par būtisku pārkāpumu atzīstami arī citi teritorijas plānošanas principu pārkāpumi (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 16. punktu). Vēsturiskā centra plānojuma izstrāde tika uzsākta 2000. gada 26. septembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr. 8883 "Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādi". Vēsturiskā centra plānojuma izstrādāšanas laikā normatīvais regulējums vairākkārt mainījās, taču tā apstiprināšanas brīdī bija spēkā 2002. gada 22. maijā pieņemtais Teritorijas plānošanas likums, kas stājās spēkā 2002. gada 26. jūnijā, un Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 833), kas stājās spēkā 2004. gada 4. novembrī. Rīgas dome norādījusi, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem Vēsturiskā centra plānojuma izstrādes laikā notikusi sabiedriskā apspriešana šādos četros posmos (pēc attiecīgu paziņojumu publicēšanas vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"): 1) sabiedriskās apspriešanas pirmais posms - no 2001. gada 18. janvāra līdz 2002. gada 28. jūnijam; 2) sabiedriskās apspriešanas otrais posms - no 2004. gada 5. aprīļa līdz 2004. gada 31. maijam; 3) sabiedriskās apspriešanas trešais posms - no 2004. gada 7. decembra līdz 2004. gada 29. decembrim; 4) sabiedriskās apspriešanas ceturtais posms - no 2005. gada 6. septembra līdz 2005. gada 18. oktobrim. Īstenojot sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu, veikta arī sabiedrības domas izpēte un realizēta sabiedrības iesaistes programma projekta "Atstāsim Rīgu saviem bērniem!" ietvaros. Projekta galaziņojumā esot minēts, ka 71 procents aptaujāto neatkarīgi no dzimuma, vecuma un izglītības iestājas pret spēļu zāļu atrašanos Rīgas centrā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 40. un 41. lp.). 2005. gada 15. novembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu Nr. 583 "Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanu". Pirms Vēsturiskā centra plānojuma apstiprināšanas pieprasīti normatīvajos aktos noteiktie institūciju atzinumi. 2005. gada 7. decembrī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vēstulē Nr. 3235 saskaņoja Vēsturiskā centra plānojuma tālāku virzīšanu apstiprināšanai, ja tiek veikti atsevišķi labojumi. 2006. gada 11. janvārī Vēsturiskā centra plānojums tika izskatīts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes LVII sēdē un tika nolemts pieļaut Vēsturiskā centra plānojuma galīgās redakcijas apstiprināšanu, ja tiek turpināts Vēsturiskā centra plānošanas darbs un veiktas nepieciešamās korekcijas. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pamatojoties uz Teritorijas plānošanas likuma 7. panta trešās daļas 3. punktu un Ministru kabineta noteikumu Nr. 883 80.3. apakšpunktu, 2006. gada 25. janvārī sniedza atzinumu Nr. 1-22/13702/972 par Vēsturiskā centra plānojumu. Atzinumā konstatētas atsevišķas nepilnības un pieprasīts veikt konkrētus labojumus. Šajā un iepriekš minētajos institūciju atzinumos pieprasītie labojumi nebija saistīti ar apstrīdēto normu. 2006. gada 7. februārī Rīgas dome apstiprināja Vēsturiskā centra plānojumu un Vēsturiskā centra teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus izdeva kā Saistošos noteikumus Nr. 38. Tie stājās spēkā 2006. gada 18. februārī, proti, nākamajā dienā pēc tam, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika publicēts pašvaldības lēmums par saistošo noteikumu izdošanu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 883 46. punktu Rīgas dome divu nedēļu laikā pēc plānojuma stāšanās spēkā iesniedza to zināšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un citām institūcijām. Vēsturiskā centra plānojums ir pieejams Rīgas domes tīmekļvietnē (sk. http://www.rdpad.lv/rtp/rvc/). Ne Pieteikuma iesniedzēja, ne pieaicinātās personas nenorāda uz būtiskiem pārkāpumiem, kas būtu pieļauti Vēsturiskā centra plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesā. Arī Satversmes tiesa lietas sagatavošanas laikā nav atklājusi tādus Vēsturiskā centra plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesa pārkāpumus, kuru dēļ Vēsturiskā centra plānojums būtu uzskatāms par spēkā neesošu. Līdz ar to Vēsturiskā centra plānojums ir izstrādāts un apstiprināts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ir pieejams.