2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā rajona tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - nolēmusi apturēt tiesvedību lietā Nr. A420327717, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību "ALFOR" (turpmāk - SIA "ALFOR") pieteikuma, un vērsusies Satversmes tiesā ar pieteikumu, kurā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam. Pieteikumā norādīts, ka 2006. gada 3. februārī Rīgas dome sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Spēļu nams" (vēlāk tā reorganizēta un pievienota SIA "ALFOR") piešķīrusi atļauju Nr. ICR-06-3-apa atvērt spēļu zāli Brīvības ielā 48/50, Rīgā. Savukārt ar 2017. gada 18. oktobra lēmumu Nr. 269 (prot. Nr. 10, 10. §) Rīgas dome izsniegto atļauju atcēlusi, šo lēmumu pamatojot citstarp ar apstrīdēto normu. Apstrīdētā norma būtiski ierobežojot Satversmes 105. pantā noteiktās SIA "ALFOR" tiesības uz īpašumu, jo faktiski aizliedzot tai turpināt savu komercdarbību un gūt no tās labumu. Privātpersonu uzņēmējdarbības veicināšana ekonomiski un sociāli visaktīvākajā Rīgas pilsētas teritorijā esot valsts un pašvaldības interesēs. Tomēr konkrētajā gadījumā, ņemot vērā Rīgas vēsturiskā centra (turpmāk arī - Vēsturiskais centrs) un tā aizsardzības zonas īpašo raksturu un kultūrvēsturisko vērtību, esot jānoskaidro, vai ir samērīga atļaujas atcelšana, ņemot vērā vienīgi spēļu zāles atrašanos Vēsturiskā centra teritorijā un nevērtējot konkrētās vietas apstākļus. Pieteikumā atzīts, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir aizsargāt Vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotājiem Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Viens no būtiskiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma (turpmāk - Vēsturiskā centra aizsardzības likums) mērķiem esot Vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana un aizsargāšana tieši no arhitektoniskās un pilsētplānošanas viedokļa, taču bez ievērības neesot atstājams arī cits šā likuma mērķis - nodrošināt minētās teritorijas kvalitatīvu attīstību un noteikt prasības tās plānojuma izstrādei. Pašvaldībai esot tiesības noteikt teritorijas plānojumā dažādus īpašuma tiesību aprobežojumus saskaņā ar teritorijas plānojumā paredzētajiem teritorijas attīstības virzieniem un sabiedrības vairākuma vēlmēm attiecībā uz teritorijas turpmāko attīstību. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un apstrīdētā norma ir piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi, esot nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp SIA "ALFOR" un Vēsturiskā centra iedzīvotāju interesēm. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētās normas leģitīmo mērķi iespējams vienlīdz efektīvi sasniegt, Rīgas domei izmantojot Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk - Azartspēļu likums) 42. panta trešajā un sestajā daļā paredzētās tiesības un katrā gadījumā izvērtējot konkrētos apstākļus. Rīgas dome neesot meklējusi risinājumu Vēsturiskā centra iedzīvotāju tiesību aizsargāšanai ar tādiem līdzekļiem, kas mazāk aizskartu personas tiesības uz īpašumu. No Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk - EST) judikatūras izrietot tas, ka dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem ir jāatbilst samērīguma principam un ka valsts tiesiskais regulējums var nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu vienīgi tad, ja tā īstenošanas līdzekļi ir saskaņoti un sistemātiski, turklāt esot jāņem vērā apstākļu izmaiņas pēc tiesiskā regulējuma pieņemšanas. Atsaukšanās uz vispārējo interešu mērķi neesot pietiekama, lai attaisnotu šiem nosacījumiem neatbilstošu ierobežojumu. No normatīvajiem aktiem un Rīgas domes paskaidrojumiem neesot konstatējams iemesls, kura dēļ bija jāveic šādi azartspēļu ierobežošanas pasākumi, tas ir, jāatceļ iepriekš tiesiski izsniegtās atļaujas spēļu zāļu atvēršanai. Vairāk nekā 10 gadus pēc apstrīdētās normas izdošanas Rīgas dome neesot veikusi nekādas darbības šīs normas piemērošanai, tāpēc Rīgas domes norādītais pamatojums neesot savienojams ar rūpēm par spēlētāju un arī Vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vērtību aizsardzību. Tāpat Rīgas dome neesot pamatojusi konkrētā komercdarbības veida ietekmi uz Vēsturiskā centra kultūrvēsturiskajām vērtībām. Ja šo vērtību apdraudējums saistībā ar azartspēļu organizēšanu tiek saskatīts azartspēļu organizēšanas vietu vizuālajā noformējumā, tad šo apdraudējumu varot novērst ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, aizliedzot jebkādu azartspēļu organizēšanas vietu fasāžu noformējumu. Turklāt vispārējs aizliegums organizēt azartspēles visā Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, vienlaikus saglabājot iespēju tās atbilstoši normatīvajiem aktiem organizēt visā pārējā valsts teritorijā, tostarp citās Rīgas pilsētas apbūves teritorijās, kā arī četru un piecu zvaigžņu viesnīcās Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, neliecinot par centieniem saskaņoti un sistemātiski samazināt azartspēļu iespējas. Neesot objektīva pamatojuma tam, ka iedzīvotāji, kuri ikdienā uzturas Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, no azartspēļu atkarības būtu jāpasargā vairāk nekā iedzīvotāji jebkurā citā Rīgas pilsētas vai valsts daļā. Vajagot ņemt vērā arī to, ka komercsabiedrības, kurām atvērtas spēļu zāles Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošajās četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, ir nostādītas privileģētā stāvoklī, jo tās var turpināt savu komercdarbību un gūt no tās labumu. Rīgas dome neesot pamatojusi, kādēļ tā uzskata, ka spēļu zāļu darbība viesnīcās mazāk aizskar Vēsturiskā centra iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Interpretējot Satversmes 105. panta otro teikumu kopsakarā ar šā panta trešo teikumu, esot secināms, ka īpašuma tiesību ierobežošana ir pieļaujama tikai sabiedrības interesēs, proti, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Apstrīdētajai normai esot jānodrošina līdzsvars starp personas tiesībām netraucēti izmantot savas īpašuma tiesības un gūt no īpašuma pēc iespējas lielāku ekonomisko labumu, no vienas puses, un Vēsturiskā centra iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, no otras puses. Rīgas dome neesot veikusi izpēti vai norādījusi citādu pamatojumu tam, ka nav pieejami saudzējošāki līdzekļi personas īpašuma tiesību ierobežošanai. Tādēļ neesot iespējams secināt, ka labums, ko iegūs sabiedrība no spēļu zāļu slēgšanas Vēsturiskajā centrā, būs lielāks par pieteicējai administratīvajā lietā nodarīto zaudējumu. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja apšauba to, ka apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī un piemērošanas laikā Rīgas domes mērķis patiešām bija nodrošināt īpaši augsta līmeņa [leģitīmā mērķa] aizsardzību, tāpēc tiesiski izsniegto atļauju atcelšanu uz apstrīdētās normas pamata nevarot uzskatīt par samērīgu. Pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesa saņēmusi Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas lēmumus par tiesvedības apturēšanu vēl 28 lietās par Rīgas domes lēmumiem atcelt komersantiem izsniegtās atļaujas spēļu zāļu atvēršanai Vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.