5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka Saistošie noteikumi Nr. 38 izdoti, pamatojoties uz Vēsturiskā centra aizsardzības likuma 9. pantā noteikto pilnvarojumu un normatīvajiem aktiem teritorijas plānošanas jomā, un pievienojas secinājumam par to, ka no apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tā leģitīmais mērķis ir aizsargāt Vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotājiem Satversmes 115. pantā noteiktās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī aizsargāt tiesības uz labvēlīgu kultūrvidi un tiesības uz kultūras mantojumu. Tieslietu ministrija uzskata, ka Rīgas domes izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli personai garantē tiesības veikt noteiktu komercdarbību, ko personai citādi nebūtu iespējams veikt. Tādējādi personas tiesības uz atļaujas pamata organizēt azartspēles noteiktā vietā esot atzīstamas par tiesībām uz īpašumu Satversmes 105. panta izpratnē. Tieslietu ministrija norāda, ka, atceļot labvēlīgu administratīvo aktu, jāņem vērā arī Administratīvā procesa likuma 85. un 86. pantā ietvertās tiesību normas, kas citstarp noteic, ka personai noteiktos apstākļos ir tiesības uz zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzību. Jautājumam par zaudējumu atlīdzināšanu esot jābūt atceļošā administratīvā akta sastāvdaļai, un iestādei pirms šāda akta izdošanas vajagot izvērtēt zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus atbilstoši Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normām. Tieslietu ministrija piekrīt Rīgas domes viedoklim par to, ka normatīvie akti paredz pietiekamu pārejas periodu, proti, Rīgas domes lēmuma par personai labvēlīga administratīvā akta atcelšanu materiālā spēkā esība iestājas piecus gadus pēc šā lēmuma procesuālās spēkā esības, kā arī paredz atbilstošu mehānismu saistībā ar labvēlīga administratīvā akta atcelšanu radušos zaudējumu atlīdzināšanai. Tieslietu ministrija uzskata, ka lietā ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas tiesisko paļāvību, kas radās, kad tai tika izdota atļauja atvērt spēļu zāli, un tām interesēm, kuru labā regulējums tika mainīts. Personai labvēlīgus administratīvos lēmumus nevarot atcelt, ja labuma guvējs ir paļāvies uz administratīvā akta pastāvīgumu un šī paļaušanās, to samērojot ar atcelšanas publisko interesi, ir aizsardzības vērta, taču konkrētajā gadījumā jau ilgu laiku esot bijis spēkā grozītais tiesiskais regulējums, kas personai paredz nelabvēlīgākas tiesiskās sekas (konkrētās darbības aizliegumu). Proti, pēc atļaujas izdošanas tika noteikts aizliegums ierīkot spēļu zāles JC teritorijās, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Turklāt pašvaldībām tika piešķirtas tiesības noteiktos gadījumos atcelt jau izsniegtās atļaujas. Komersanti, kas profesionāli darbojas azartspēļu organizēšanas nozarē, nevarot nezināt to, ka šī nozare tiek stingri regulēta un attiecīgajā normatīvajā regulējumā ir izdarīti tādi grozījumi, kas paredz stingrāku sabiedrības tiesību aizsardzību un spēļu zāļu izvietošanas ierobežojumus. Līdz ar to Rīgas domei esot bijis pamats paļauties uz to, ka azartspēļu organizētāji rīkosies saskaņā ar likumu. Savukārt SIA "ALFOR" un citiem azartspēļu organizētājiem nevarot būt izveidojusies nemainīga un ilgtermiņa tiesiskā paļāvība attiecībā uz atļaujām spēļu zāles atvēršanai. Tieslietu ministrija arī norāda, ka ir svarīgi vērtēt, kā tiesiskās paļāvības princips un labas pārvaldības princips izpaužas tieši konkrētās lietas faktiskajos apstākļos. Proti, ja kopš apstrīdētās normas spēkā stāšanās Rīgas dome neko nav darījusi šīs normas īstenošanai un it īpaši tad, ja šīs nogaidīšanas dēļ privātpersonas tiesiskais stāvoklis ir pasliktinājies, varot tikt konstatēts labas pārvaldības principa pārkāpums.