7. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda: tas, ka personai piešķirtā atļauja veikt noteikta veida komercdarbību tai piederošā nekustamajā īpašumā tiek atcelta, pamatojoties uz apstrīdēto normu, ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Tiesībsargs piekrīt Rīgas domes atbildes rakstā sniegtajiem argumentiem, un viņam nav šaubu, ka izvērtējamais personas pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību uz labvēlīgu kultūrvidi un tiesību uz kultūras mantojumu aizsardzība, vadoties pēc ilgtspējības principa. Tiesībsargs uzskata, ka ar apstrīdēto normu noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tiesībsargs izsaka viedokli, ka kopš Saistošo noteikumu Nr. 38 un tostarp apstrīdētās normas spēkā stāšanās SIA "ALFOR" un citi azartspēļu organizētāji, kuriem bija izsniegtas atļaujas spēļu zāļu atvēršanai Vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, baudīja izņēmuma stāvokli konkrētajā komercdarbības jomā un konkrētajā teritorijā pretstatā citiem komersantiem, kuriem apstrīdētā norma tika piemērota. Ar citiem līdzekļiem, piemēram, Pieteikuma iesniedzējas norādīto izkārtņu un reklāmas noņemšanu no skatlogiem, leģitīmais mērķis netiktu sasniegts tādā pašā kvalitātē un vienlaikus tiktu izkropļota ar Saistošo noteikumu Nr. 38 regulējumu noteiktā tiesiskā stabilitāte. Turklāt, pēc tiesībsarga ieskata, arī šis līdzeklis personas komercdarbību ietekmētu negatīvi, jo jebkuras veiksmīgas komercdarbības pamatā esot veiksmīga reklāma. Tādējādi izraudzītais līdzeklis esot nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai. Vērtējot Rīgas domes rīcības atbilstību, esot salīdzināmas personas īpašuma tiesības, proti, tiesības izvēlēties konkrētu komercdarbības jomu un tiesības gūt no tās labumu, no vienas puses, un sabiedrības tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kuras izpaužas kā tiesības uz kultūras mantojumu, no otras puses. Personas īpašuma tiesību ierobežojums neesot absolūts, proti, tai neesot liegts konkrētā veida komercdarbību veikt ārpus Vēsturiskā centra vai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās Vēsturiskā centra teritorijā. Personai neesot liegts arī izvēlēties citu komercdarbības veidu un ar to nodarboties savā nekustamajā īpašumā. Turklāt persona kopš apstrīdētās normas spēkā stāšanās neesot varējusi paļauties uz to, ka tās iepriekš iegūtās tiesības un vispārējai konkurencei neatbilstošais izņēmuma stāvoklis tiks aizsargāts mūžīgi. Tiesībsargs pauž pārliecību, ka labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par Pieteikuma iesniedzējas norādīto personas tiesību aizskārumu. Tādējādi ierobežojums atbilstot samērīguma principam un apstrīdētā norma atbilstot Satversmes 105. pantam.