8. Article

Pieaicinātā persona - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (turpmāk - UNESCO Nacionālā komisija) - norāda, ka, sagatavojot savu viedokli, tā konsultējusies ar vietējiem ekspertiem un UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) Pasaules mantojuma centru, kas ir UNESCO Konvencijas par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (turpmāk - UNESCO Konvencija) īstenošanas sekretariāts. Azartspēļu organizēšana UNESCO Konvencijas kontekstā varot tikt vērtēta tikai tad, ja tā apdraud mantojuma vietas īpašas nozīmes universālo vērtību, piemēram, tad, ja tiek veikta zemes lietošanas veida maiņa vai tiek īstenoti apjomīgi būvniecības projekti. Līdzšinējā praksē esot bijis gadījums, kad tika atzīts, ka viesnīcas un kazino būvniecības dēļ tiek nopietni apdraudēta pasaules mantojuma vieta - Sakramento vēsturiskais centrs Urugvajā. Tomēr šajā gadījumā apdraudējums bijis saistīts ar ēkas dizainu un apjomu, nevis ar tai paredzēto funkciju. Saskaņojot dažādas būvniecības un pilsētplānošanas ieceres, esot būtiski ņemt vērā gan nacionālos, gan starptautiskos tiesību aktus, kā arī labās prakses piemērus, lai pilnībā nodrošinātu Vēsturiskā centra kā pasaules mantojuma vietas saglabāšanu un aizsardzību. Saskaņā ar UNESCO Konvencijas īstenošanas vadlīnijām pilsētvides pārveidojumu ietekme tiekot vērtēta galvenokārt pēc trim dažādiem parametriem, proti, pēc tā, vai pārveidojumi nav tādi, kas varētu ievērojami degradēt vai pat pilnībā sagraut pasaules mantojuma vietas autentiskumu, integritāti jeb viengabalainību, kā arī īpašas nozīmes universālo vērtību. Tādējādi spēļu zāļu ierīkošanas pieļaujamība esot skatāma kontekstā ar minētajiem parametriem, jo UNESCO Konvencijas īstenošanas vadlīnijas neparedzot konkrētus nosacījumus spēļu zāļu ierīkošanai pasaules mantojuma vietās. Pēc UNESCO Nacionālās komisijas ieskata, īpaša uzmanība šajā gadījumā būtu jāpievērš ēku funkcijas autentiskumam un mantojuma vietas noskaņai. Vēsturiskajā centrā tradicionāli līdzās esot īstenota gan dzīvojamā funkcija, gan komercfunkcija, tomēr atsevišķās apkaimēs esošās dzīvojamās platības vairs neesot piemērotas mūsdienu prasībām un arī Vēsturiskā centra teritorijā dzīvojamā funkcija arvien vairāk sarūkot. Tomēr jautājumi par dzīvojamās funkcijas saglabāšanu un attīstību esot skatāmi plašākā kontekstā un neesot risināmi, pilnībā vai daļēji aizliedzot komercdarbību vai kādas konkrētas tās formas. Esot atbalstāmi tas, ka iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz pilsētas attīstību (piemēram, negatīvs viedoklis par spēļu zālēm Vēsturiskā centra teritorijā) tiek respektētas un iekļautas teritorijas plānojumā un regulējošos noteikumos. Tomēr pasaules mantojuma vietas noskaņai jeb atmosfērai apdraudējumu un kaitējumu radot ne tikai kādas konkrētas komercdarbības formas klātbūtne vēsturiskā teritorijā, bet arī tādi negatīvie faktori, kas ietekmē Vēsturiskā centra ēku substances autentiskumu un citus šo ēku lietojuma un vēsturiskā dizaina uztveres aspektus, piemēram, spilgtas gaismas reklāmas un uzraksti, telpu oriģinālā plānojuma maiņa, autentisko materiālu nomaiņa ar jaunākiem materiāliem vai būvniecības tehnikām, līdzās komercplatībām izbūvētas āra terases, kas aizpilda to publiskās ārtelpas daļu, kura vēsturiski tika izmantota transportlīdzekļu un gājēju kustības organizēšanai, u. tml. Šādas izmaiņas varot būtiski ietekmēt Vēsturiskā centra īpašas nozīmes universālo vērtību un autentiskumu. Nozares eksperti par šīm problēmām pastāvīgi diskutējot un meklējot piemērotus risinājumus.