3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam. Pēc Saeimas ieskata, apstrīdētās normas izvērtējuma robežas izskatāmajā lietā sniedzoties tiktāl, ciktāl apstrīdētā norma noteic, ka informācija par personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem ir vispārpieejama informācija. Apstrīdētā norma neesot izprotama ārpus tās piemērošanas prakses un tiesību sistēmas, kurā tā funkcionē. Atbilstoši apstrīdētajai normai jebkura persona varot iegūt informāciju par citai personai piemērotajiem aktuālajiem pārkāpumu uzskaites punktiem, šo informāciju vai nu izprasot tieši no Direkcijas, vai arī saņemot Atkalizmantošanas komersantu nodrošinātos pakalpojumus. Lai iegūtu informāciju par citai personai piemērotajiem aktuālajiem pārkāpumu uzskaites punktiem, pieprasītājam esot jāzina precīza šo personu identificējoša informācija - attiecīgā indivīda personas kods. Personas kods par priekšnoteikumu informācijas saņemšanai izraudzīts tādēļ, ka tas atšķirībā no personas vārda un uzvārda esot unikāls identifikators. Praksē informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem, līdzīgi kā, piemēram, uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanas gadījumos, netiekot automātiski padarīta pieejama visai sabiedrībai. Apstrīdētā norma esot cieši saistīta ar pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešanu Latvijā. Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešana tikusi plānota kā viens no ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem. Minētajai sistēmai esot izvirzīti divi būtiski uzdevumi - identificēt ceļu satiksmes noteikumus sistemātiski un ļaunprātīgi pārkāpjošus transportlīdzekļu vadītājus un preventīvi ietekmēt ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību. Pēc pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešanas esot secināts, ka iepriekš minētos uzdevumus nav iespējams pilnīgi un efektīvi paveikt, ja informācija par sistēmiski un ļaunprātīgi ceļu satiksmes noteikumus pārkāpjošiem transportlīdzekļu vadītājiem nav vispārpieejama. Likumdevējs, nosakot minētajai informācijai vispārpieejamas informācijas statusu, esot nodrošinājis citām personām Satversmes 100. pantā paredzētās tiesības uz informācijas pieejamību un vienlaikus arī virsmērķa - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības drošība - sasniegšanu. Pārkāpumu uzskaites punkti nevarot tikt atzīti par datiem, kuri attiecas uz sodāmību administratīvo pārkāpumu lietās, Regulas 2016/679 10. panta izpratnē. Pārkāpumu uzskaites punkti neesot administratīvā soda veids. Latvijā līdzās transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, kurā tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, pastāvot sodu reģistrs, kurā tiek veikta vienota uzskaite par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šādu nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu. Ceļu satiksmes likuma 43.1 panta pirmajā daļā esot skaidri noteikts, ka transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti sodu reģistrā, bet pārkāpumu uzskaites punkti - transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Pat tad, ja Regulas 2016/679 10. pants būtu piemērojams attiecībā uz pārkāpumu uzskaites punktiem, Direkcijas veiktā pārkāpumu uzskaites punktu apstrāde pilnībā atbilstot attiecīgās normas prasībām. Direkcija, uzturot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, darbojoties publisko tiesību jomā un realizējot publiskas varas uzdevumus, kas tai noteikti Ceļu satiksmes likuma 4. panta piektajā daļā. Apstrādāt informāciju par pārkāpumu uzskaites punktiem atļaujot Latvijas tiesību akti, konkrētāk - Ceļu satiksmes likums, Ministru kabineta 2004. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 551 "Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr. 551), kā arī Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumi Nr. 725 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā esošās informācijas pieprasīšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 725). Minētās informācijas apstrāde esot pamatota ar Regulas 2016/679 6. panta pirmās daļas "c" un "e" apakšpunktu. Turklāt piemērojamie tiesību akti paredzot atbilstošas datu subjektu tiesību un brīvību garantijas.