4. Article

Pieaicinātā persona - Datu valsts inspekcija -, kas atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likuma 3. panta pirmajai daļai ir uzraudzības iestāde Regulas 2016/679 izpratnē, norāda, ka uz apstrīdētās normas pamata īstenotās datu apstrādes nozīmīgums un mērķis šobrīd neesot skaidri nosakāms. Tādējādi, iespējams, iztrūkstot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis un samērīgums. Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, visupirms būtu vērtējama jēdziena "pārkāpumu uzskaites punkti" tiesiskā daba un ietekme. Pārkāpumu uzskaites punktu reģistrācijas mērķis esot uzskaitīt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita varētu piemērot transportlīdzekļu vadītājiem papildu ietekmēšanas līdzekļus. Līdz ar to rodoties noteiktas tiesiskas sekas konkrētajiem transportlīdzekļu vadītājiem. Piemēram, sakrājot astoņus pārkāpumu uzskaites punktus, transportlīdzekļu vadītāji saņemot rakstveida aicinājumu noteiktā termiņā apmeklēt apmācības kursus par ceļu satiksmes drošības jautājumiem un drošas transportlīdzekļu vadīšanas jautājumiem vai arī braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības. Savukārt pēc 10 vai 16 pārkāpumu uzskaites punktu sakrāšanas transportlīdzekļu vadītājiem atkarībā no transportlīdzekļa vadīšanas stāža tiekot piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Tādējādi likumdevējs esot pieļāvis, ka līdzās saukšanai pie administratīvās atbildības tiek veidota arī pārkāpumu uzskaites punktu sistēma. Pārkāpumu uzskaites punkti esot transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iekļautā informācija par transportlīdzekļu vadītājiem. Tie esot atzīstami arī par personas datiem Regulas 2016/679 izpratnē, jo tie attiecoties uz identificētu fizisko personu. Personas dati esot privātās dzīves sastāvdaļa. Ievērojot pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas tiesisko nozīmi ietekmēšanas līdzekļu un par pārkāpumiem ceļu satiksmē paredzēto naudas sodu piemērošanā, pārkāpumu uzskaites punkti, iespējams, esot uzskatāmi par tādiem datiem, kas raksturo noteikto administratīvo atbildību ar soda raksturu, proti, par tādiem datiem, kuri attiecas uz personas atbildību un sodāmību administratīvo pārkāpumu lietās. Personas dati, kuri satur informāciju gan par privāto dzīvi, gan par administratīvo atbildību (ar sodāmības raksturu), esot īpaši aizsargājami, un tas atspoguļojoties Satversmes 96. pantā un Regulā 2016/679. Ja jau apstrīdētajā normā paredzēts, ka informācija par likumā noteiktajā termiņā personas neapmaksātiem sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, ir vispārpieejama informācija, tad attiecīgajam pamattiesību ierobežojumam neapšaubāmi vajagot būt vērstam uz leģitīma mērķa sasniegšanu atbilstoši samērīguma principam. Pēc Datu valsts inspekcijas ieskata, Saeimas atbildes rakstā ietvertā norāde uz apstrīdētās normas preventīvo raksturu un statistiku, kas atspoguļojot pozitīvas tendences, proti, ceļu satiksmes negadījumu skaita samazinājumu, neapliecina to, vai ceļu satiksmes negadījumu skaita samazinājums ir saistīts ar pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešanu kā tādu vai arī to, ka informācijai par transportlīdzekļu vadītājiem reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem ir vispārpieejamas informācijas statuss.