9. Article

Pirms Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, tā noskaidros pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas tiesisko dabu. Ceļu satiksmes likuma 43.1 panta pirmā daļa noteic: lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti sodu reģistrā, bet pārkāpumu uzskaites punkti - transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Tātad ceļu satiksmes drošības jomā Latvijā pastāv gan sodu reģistrs, gan transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs. Atbilstoši Sodu reģistra likuma 1. pantam ar minēto likumu paredzēts izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli. Turklāt saskaņā ar Sodu reģistra likuma 12. panta pirmo daļu šajā reģistrā tiek iekļautas arī ziņas par administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu, tostarp informācija par izdarīto administratīvo pārkāpumu un piemēroto administratīvo sodu. Savukārt attiecībā uz transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru Saeima norāda, ka pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešana Latvijā tika plānota kā viens no risinājumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 40. lp.). Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešana tika saistīta ar šādiem uzdevumiem: pirmkārt, nošķirt sistemātiski un ļaunprātīgi ceļu satiksmes noteikumus pārkāpjošos transportlīdzekļu vadītājus no gadījuma rakstura pārkāpumus pieļaujošiem transportlīdzekļu vadītājiem, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu valstī, un, otrkārt, radīt sistēmu, kas preventīvi ietekmē ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmi un pārējiem satiksmes dalībniekiem, motivējot ceļu satiksmes dalībniekus ievērot ceļu satiksmes noteikumus (sk. Ministru kabineta 2000. gada 24. oktobra sēdes protokola Nr. 50 izrakstu; pieejams: www.vestnesis.lv). Pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas mērķis ir uzskaitīt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, lai atkarībā no to skaita varētu uzlikt transportlīdzekļu vadītājiem papildu ietekmēšanas līdzekļus (sal. sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 10. septembra lēmuma lietā SKA-749/2010 6. punktu). Atbilstoši Noteikumu Nr. 551 1. un 4. punktam pārkāpumu uzskaites punkti par transportlīdzekļu vadītāju pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē tiek automātiski reģistrēti dienā, kad beidzies lēmuma par administratīvā soda piemērošanu pārsūdzēšanas termiņš. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 551 12. punktu atkarībā no reģistrēto pārkāpumu uzskaites punktu skaita transportlīdzekļu vadītājiem tiek piemēroti ietekmēšanas līdzekļi: rakstisks brīdinājums, apmācības kursi (seminārs) ceļu satiksmes drošības jautājumos un transportlīdzekļa drošas vadīšanas jautājumos vai braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības, eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos un transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaude vai arī transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz vienu gadu. Atbilstoši Noteikumu Nr. 551 7. punktam pārkāpumu uzskaites punkti tiek dzēsti, kad iestājas to noilgums.
asdeadlinefinegovernmentjoint-stocklegislationmkpenaltyregistrationsaeimavehicle