16. Article

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu). Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums nodrošina to, ka persona asociētā profesora vai profesora amatu var ieņemt tikai uz noteiktu laiku. Lai atkārtoti pretendētu uz asociētā profesora vai profesora amatu, personai ir vēlreiz jāpiedalās atklātā konkursā uz vakanto amatu. Novērtējot pretendenta atbilstību asociētā profesora vai profesora amatam, tiek ņemta vērā pēdējo sešu gadu laikā iegūtā zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, citstarp arī organizatoriskā kompetence, kas raksturo personāla vadības pieredzi un spējas. Augstskolu likumā un Noteikumos Nr. 391 ir ietverti precīzi un konkrēti kritēriji, kuriem atbilstoša persona var tikt atkārtoti ievēlēta asociētā profesora vai profesora amatā. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis netiek sasniegts, jo asociētā profesora un profesora kvalifikācija un spējas tiek izvērtētas tikai reizi sešos gados - pirms izbeidzas attiecīgās personas ievēlēšanas un darba līguma termiņš. Tādējādi apstrīdētās normas nenodrošinot asociētā profesora un profesora kvalifikācijas un spēju regulāru un kvalitatīvu pārbaudi. Turklāt pašreizējā asociēto profesoru un profesoru ievēlēšanas kārtība pieļaujot to, ka pat tādā gadījumā, ja amata pretendenta kvalifikācija tiek novērtēta kā atbilstoša, viņu var arī atkārtoti neievēlēt, jo vēlēšanas ir aizklātas. 16.1. Asociētā profesora un profesora ievēlēšanas procedūru reglamentē Augstskolu likuma 33. pants. Saskaņā ar šā panta pirmo daļu uz vakantajiem asociēto profesoru vai profesoru amatiem tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus asociēto profesoru un profesoru amatos ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Tās sastāvā ir ne mazāk kā pieci augstskolas attiecīgās nozares vai apakšnozares profesori. Vismaz vienai trešdaļai nozares profesoru padomes locekļu vajag būt nodarbinātiem citā augstskolā (sk. Augstskolu likuma 33. panta otro daļu un 35. panta pirmo daļu). Izvērtējot asociētā profesora vai profesora amata pretendenta darbības atbilstību Noteikumos Nr. 391 ietvertajiem kritērijiem, atbilstoši šo noteikumu 8. punktam katrs nozares profesoru padomes loceklis sniedz vienu no šādiem vērtējumiem: "izcili", "ļoti labi", "labi", "apmierinoši" vai "neapmierinoši". Pamatojoties uz šiem individuālajiem vērtējumiem, nozares profesoru padome pieņem kopīgo vērtējumu par profesora vai asociētā profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pārrunām ar visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem lēmumu (sk. Augstskolu likuma 33. panta otro daļu). Nedz apstrīdētās normas, nedz arī citas Augstskolu likuma normas un Noteikumi Nr. 391 tieši neparedz, ka balsojumam par personas ievēlēšanu asociētā profesora vai profesora amatā jābūt aizklātam. Tas, ka profesūras vēlēšanas notiek, nozares profesoru padomei aizklāti balsojot, ir noteikts Augstākās izglītības padomes rekomendācijā par profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību un par pretendentu kvalifikācijas novērtēšanas kritērijiem. Ņemot vērā šo rekomendāciju, augstskolu senātu apstiprinātajos nolikumos par akadēmiskajiem amatiem paredzēts, ka asociētā profesora un profesora vēlēšanas notiek, aizklāti balsojot (sk., piemēram, Nolikuma par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem Latvijas Universitātē 53. punktu un Rīgas Tehniskās universitātes nolikuma par profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību 4.1. punktu). Satversmes tiesa uzskata, ka atklāts nozares profesoru padomes balsojums par pretendenta atbilstību asociētā profesora vai profesora amatam veicinātu caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī stiprinātu pārliecību par atbilstošākā kandidāta izvēli. Apstrīdētās normas pieļauj šādu balsošanas kārtību. Arī Pasaules Bankas ziņojumā par akadēmisko karjeru Latvijā norādīts: lai gan ievēlēšanas procedūra vispār atzīstama par godīgu un pieņemamu akadēmiskā personāla atlases veidu, tomēr nākotnē būtu ieteicams domāt par risinājumiem, kas novērstu iespējamu nenoteiktību atlases procesā. Būtiska nozīme ir arī skaidri definētiem un caurskatāmiem pētniecības darba un citu akadēmisko veikumu vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiek veikta atlase uz izsludināto amatu, ir jāatspoguļo struktūrvienības profils un ar šo amatu saistītie uzdevumi. Turklāt šiem kritērijiem jābūt tādiem, kas izvirza prognozējamus un reālistiskus mērķus jaunajiem zinātniekiem, proti, šiem zinātniekiem ir jābūt labi informētiem par to, kādi sasniegumi no viņiem tiks gaidīti, ja viņi izlems turpināt virzību pa akadēmiskās karjeras kāpnēm (sk. Pasaules Bankas 2018. gada 6. aprīļa ziņojumu "Akadēmiskā karjera Latvijā: Ieteikumi"). 16.2. Apstrīdētās normas rada tādu situāciju, ka personas zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija, kā arī organizatoriskā kompetence tiek vērtēta reizi sešos gados, proti, tad, ja persona vēlas atkārtoti pretendēt uz asociētā profesora vai profesora amatu. Saeima, kā arī pieaicinātās personas tiesībsargs un Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka izraudzītais sešu gadu periods ir atbilstošs un pamatots, jo saskaņā ar Noteikumiem Nr. 391 tiek vērtēti arī tādi kritēriji, kuru izpildei nepieciešams ilgāks laika posms (sk. lietas materiālu 2. sēj. 23.-24., 47. un 78. lp.). Vērtējot asociētā profesora vai profesora amata pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju saskaņā ar Noteikumiem Nr. 391, tiek ņemti vērā tādi kritēriji kā, piemēram, zinātniskās publikācijas, piedalīšanās starptautiskās zinātniskajās konferencēs, doktora un maģistra darba izstrādes vadība, studiju programmu izstrāde. Zinātniskais un pētniecības darbs ir pastāvīgs un nepārtraukts process, kura progress atkarīgs citstarp no infrastruktūras un resursu pieejamības, kā arī profesūras kvalifikācijas. Turklāt zinātnes attīstība ir iespējama tikai akadēmiskās brīvības ietvaros, ko raksturo pastāvīgs dialogs ar konkrētajā nozarē strādājošiem kolēģiem Latvijā un ārpus Latvijas. Satversmes tiesa piekrīt, ka likumdevēja izvēlētais līdzeklis - personas zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas, kā arī organizatoriskās kompetences izvērtēšana reizi sešos gados - varētu būt atbilstošs, jo ļauj pārliecināties par personas atbilstību profesora vai asociētā profesora amatam. Biežāka asociēto profesoru un profesoru kvalifikācijas novērtēšana varētu apdraudēt akadēmisko brīvību. Līdz ar to likumdevēja izraudzītais līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.