5. Article
Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 13.
septembra rīkojumu Nr. 500 "Par informācijas
sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās
pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras
29.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2017,
183. nr.).
Ministru prezidents
A. K. Kariņš
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 11. jūnija
rīkojumu Nr. 276)
Personāla
vadības platformas projekts. Projekta apraksts
(kopsavilkums)
Projekta
mērķi
Personāla vadības platformas projekta (turpmāk - projekts)
mērķis ir izveidot un ieviest Valsts pārvaldes cilvēkresursu
vadības informācijas sistēmu (CIVIS), lai nodrošinātu virzību uz
vienotu pakalpojumu centru un sekmīgu valsts pārvaldes
cilvēkresursu vadības procesu norisi, piegādājot nepieciešamos
datus un analizējot tos. Projekta rezultāts ir izstrādāts un
ieviests tehnoloģiskais risinājums, kurš nodrošinās mērķa
sasniegšanu.
Projekta
organizatoriskais tvērums
Projekts aptvers 153 tiešās pārvaldes iestādes, bet uz
pastarpinātās pārvaldes iestādēm tieši attieksies tikai process
"Atlīdzības vadība un analīze". Projekta rezultātus
varēs izmantot arī neatkarīgās iestādes.
Darbības
projekta mērķu sasniegšanai
Projekta mērķa sasniegšanai tiks izstrādāta CIVIS, veikta datu
migrācija no Atlīdzības uzskaites sistēmas (AUS), veiktas
izmaiņas tiešās pārvaldes iestāžu personāla un grāmatvedības
informācijas sistēmās, kā arī valsts informācijas sistēmās, kur
tas nepieciešams datu apmaiņas nodrošināšanai ar CIVIS.
Projekta
rezultāta rādītāji
Rezultāta rādītājs
Mērvienība
Sākotnējā vērtība
Sasniedzamā vērtība divus
gadus pēc projekta beigām
Sasniedzamā vērtība trīs
gadus pēc projekta beigām
RR1
Iestāžu skaits, kuras izmanto
CIVIS funkcionalitāti
Skaits
0
153*
153*
RR2
Konsolidētais pārskatu
skaits
Skaits
0
3
4
RR3
Darbinieki, kuri turpina strādāt
valsts pārvaldē
Procenti
27
30
35
RR1 - iestādes, kuras izmantos CIVIS personāla administrēšanas
funkcionalitāti (*sasniedzamā vērtība ir atkarīga no tiešās
pārvaldes iestāžu skaita).
RR2 - pārskatu skaits, kurus iestādēm nevajadzēs iesniegt
atsevišķi.
RR3 - attiecība starp darbiniekiem, kuri pārtrauc darba vai
civildienesta attiecības valsts pārvaldes iestādē un kuru nākamā
darbavieta ir valsts pārvaldes iestāde, pret visiem darba vai
civildienesta attiecības pārtraukušajiem valsts pārvaldē.
Projekta
iznākuma rādītāji
Iznākuma rādītājs
Mērvienība
Starpvērtība (divi gadi pēc
projekta sākuma)
Sasniedzamā vērtība projekta
beigās
RIR1
Elektronizēti/uzlaboti darbības
procesi
skaits
0
6
Papildus
sasniedzamie rādītāji
Rādītājs
Mērvienība
Starpvērtība (divi gadi pēc
projekta sākuma)
Sasniedzamā vērtība projekta
beigās
IR2
Izveidota un ieviesta
informācijas sistēma
skaits
0
1
IR3
Publicētas atvērto datu
kopas
skaits
0
5
Projekta kopējais finansējums ir 2 000 000
euro, īstenošanas laiks - 36 mēneši, nepieciešamās
uzturēšanas izmaksas sistēmas darbības nodrošināšanai -
148 174 euro gadā. Uzturēšanas izmaksas veido
trīs amata vietas, lai nodrošinātu infrastruktūras uzturēšanu
(viena amata vieta), sistēmas administrēšanu un lietotāju
atbalstu (divas amata vietas). Amata vietu izmaksas ir 40000
euro (iekļauts darba devēja nodoklis), programmatūras
uzturēšanas un izmaiņu izmaksas - 108 174 euro.
Uzturēšanas izmaksu vērtējums ir indikatīvs un tiks precizēts
projekta gaitā.
Saistība
ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība
un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk - SAM)
rezultāta rādītājos
Projektam ir saistība ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2007.-2013. gada plānošanas perioda darbības
programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība"
papildinājuma 1.5.1.1.1. apakšaktivitātes "Atbalsts
strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai
valsts pārvaldē" projekta
Nr. 1DP/1.5.1.1.1/10/IPIA/CFLA/004 "Atbalsts
strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē" ietvaros
izveidoto Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas
sistēmu (NEVIS). CIVIS nodrošinās visaptverošu personāla vadības
cikla posmu (personāla atlase, personāla administrēšana, darba
laika uzskaite, personāla apmācības un izaugsme, personāla
mobilitāte, darba snieguma novērtējums, atlīdzības vadība un
analīze) mijiedarbību un analītiku, savukārt NEVIS ir uzskatāma
par rīku viena personāla vadības cikla posma mērīšanā (darba
snieguma vērtējums), tāpēc NEVIS ir loģiski integrējama CIVIS kā
modulis, nevis kā atsevišķa pastāvīga vienība, kuras darbība
norit ārpus CIVIS. CIVIS projekta attīstība un ieviešana ir
uzskatāma par NEVIS ilgtspējas un transformācijas nodrošinājumu,
kaut arī NEVIS kā atsevišķa sistēma turpmāk netiks uzturēta un
attīstīta. Institūciju aptauju dati un pieredze, kas gūta,
izstrādājot un lietojot NEVIS, tiks izmantota CIVIS attīstībā,
moduļu izstrādē un savstarpējā integrācijā. Jāpiebilst, ka
paplašinātajā projektā NEVIS funkcionalitātes attīstība tiks
iekļauta papildus, ja būs pietiekams projekta finansējums, ņemot
vērā personāla administrēšanas funkcionalitāti ar augstāku
prioritāti.
Papildus CIVIS funkcionalitāte iekļaus datu apmaiņu ar
sistēmām, kuras ir attīstītas iepriekšējā plānošanas periodā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra
noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme
un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa
"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un
efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora
mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu
publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes
procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas
noteikumi" 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma
un rezultāta rādītājiem, realizējot "Personāla vadības
platformas projektu", tiks sasniegti šādi SAM rezultatīvie
rādītāji:
Iznākuma rādītāji:
• 6 pilnveidoti darbības procesi
Papildus sasniedzamie rādītāji:
• 1 informācijas sistēma
• 5 publicētas atvērto datu kopas
Nr.
p. k.
Process
Apraksts
Sociālekonomiskie ieguvumi
gadā
1.
Atlīdzības vadība un
analīze
Šobrīd dublējas līdzīgu pārskatu
iesniegšana dažādās valsts institūcijās - FM, VID, CSP.
Ieviešot CIVIS, tiks samazināts pārskatu sagatavošanai
nepieciešamo resursu patēriņš vidēji par vienu cilvēkdienu
mēnesī vienā iestādē. Ņemot vērā esošo tiešās pārvaldes
iestāžu skaitu (156), ietaupījums ir 1872 cd/g,
minimālais vidējais atalgojums personālvadībā/grāmatvedībā
valsts pārvaldē - 5 euro/ch
74880
2.
Atlīdzības vadība un
analīze
Nodrošinot datu pieejamību un
analīzes iespējas, par 50 % tiks samazinātas personāla
pētījumu izmaksas. Pētījumi būtu jāveic vienu reizi divos
gados, un tas izmaksātu 40 000 euro par
pētījumu
10000
3.
Vakanču pārvaldība/mobilitāte un
talantu vadība
Uzlabojot darbinieku piemērotību
amatam un par 15 % samazinot darbinieku aizplūšanu no
valsts pārvaldes (piedāvājot atbilstošākas vakances,
nodrošinot izaugsmes iespējas utt.), 4000 amata vietām gadā
tiktu novērsts divu mēnešu adaptēšanās periods, kura laikā
darbinieka ieguldījums vidēji nepārsniedz 4/5 no standarta
(15 % no 4000 x (1/5 no 3 mēn. x
800 euro/mēn.))
288000
4.
Sadarbība un komunikācija
Personāla vadības procesu
standartizācija samazinātu resursu patēriņu darbinieku
kustībai un pārvaldībai, īpaši attiecībā uz disciplinārlietām
un atlaišanu
0
5.
Novērtējumu vadība
Valsts kancelejai nebūs
nepieciešams papildu finansējums "Novērtēšanas
elektroniskās veidlapas informācijas sistēmas"
uzturēšanas izmaksām
17000
6.
Personāla administrēšana
Personāla administrēšana uzlabos darbinieku atlases
procesu, automatizējot darbības, t. sk. nodrošinot
datu apmaiņu ar CV un vakanču portālu, tā samazinot
cilvēkresursu patēriņu katram atlases procesam un ietaupot
speciālistu atalgojumu
(5150 atlases x 2ch x 7,5 euro/h)
77500
7.
Novērtējumu vadība
Informācijas par mācību
vajadzībām automātiska nodošana Valsts administrācijas skolas
mācību pārvaldības sistēmai, kā arī informācijas saņemšana
par notikušo apmācību faktu. Nebūs nepieciešama manuāla
mācību vajadzību apkopošana un iesniegšana Valsts
administrācijas skolā
0
Finanšu
ietaupījums
27000
Sociālekonomiskais
ieguvums
440380
Kopā
467380
Pirmais sociālekonomiskais ieguvums - sešas amata vietas.
Darbinieku skaita samazināšana ir paredzēta, ja personāla
vakances atbrīvojas resora ietvaros. Vispirms tās paredzēts
aizpildīt par pusslodzi, bet vidējā termiņā pēc projekta
pabeigšanas, kad būs samazināts administratīvais slogs, būs
iespējams reāls cilvēkresursu samazinājums.
Tiek plānots, ka projekta dzīves cikls būs 15 gadi. Projekta
īstenošanas un uzturēšanas kopējās izmaksas 15 gados būs
4 222 610 euro, kas iekļaus projekta īstenošanas
izmaksas 2 000 000 euro un ikgadējās uzturēšanas
un attīstības izmaksas 148 174 euro gadā.
Plānotie netiešie ieguvumi no projekta ir ne mazāki kā 467 380
euro gadā. Kopējie ieguvumi projekta dzīves cikla 15 gados
tiek plānoti ne mazāk kā 7 010 700 euro apmērā
(ikgadējie ieguvumi 467 380 x 15 gadi = 7 010 700
euro).
Līdz ar to projekta īstenošanas un 15 gadu dzīves cikla
uzturēšanas izmaksas (4 222 610 euro) ir
mazākas par ieguvumiem, kas radīsies pēc projekta īstenošanas (ne
mazāk kā 7 010 700 euro).
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
accountingasbookkeepingdeadlineemployerenvironmentgovernmentjoint-stockmkremunerationsalarytax-authorityterminationvidworking-time