2. Article

Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta otro daļu, 3. panta pirmo un otro daļu un 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" 2. pantu par atbilstošu Satversmes 114. pantam. Satversmes 114. pants noteic, ka personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Uzskatu, ka Satversmes 114. pantā noteiktās pamattiesības ar iepriekšminētajām apstrīdētajām Izglītības likuma normām nav skartas. Satversmes 114. pantā noteikto pamattiesību saturā neietilpst tik plašas pie mazākumtautības piederošu personu tiesības kā tiesības prasīt, lai valsts tām nodrošinātu iespēju iegūt vidējo izglītību mazākumtautības valodā, uzturētu valsts vai pašvaldību skolas izglītības iegūšanai mazākumtautību valodās. Kā pamatoti norādījusi Satversmes tiesa, šādas tiesības neizriet arī no Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tādējādi valsts var regulēt to, vai un kādā apjomā mācību saturs apgūstams valsts valodā, ja vien mazākumtautībām ar to pastarpināti netiek likti šķēršļi to valodas, etniskās un kultūras savdabības saglabāšanai un attīstīšanai. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 43. panta otrā daļa, kas pieļauj, ka vidējās izglītības programmā papildus var ietvert valsts vispārējās vidējās izglītības standartā neminētus mācību priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu, acīmredzami atbilst Satversmes 114. pantam, jo tādējādi valsts sekmē mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību. Tā kā apstrīdētās Izglītības likuma normas neskar Satversmes 114. panta saturu, tiesvedība lietā par Satversmes 114. panta aizskārumu šajā daļā bija izbeidzama. Tiesnesis J. Neimanis Rīgā 2019. gada 7. maijā