31. Article — Ziņojuma par

aizdomīgu darījumu saturs (1) Likuma subjekta saņemtā informācija uzskatāma par ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā informācija ietver vismaz: 1) klienta identifikācijas datus un šā likuma 37.2 pantā minēto izpētes dokumentu kopijas, ciktāl tās attiecas uz likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu; 2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas; 3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu; 4) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī apstiprina ziņojuma veidlapu. 31.1 pants. Informācijas saņemšana un apstrāde (1) Šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama rakstveidā vai elektroniski un uzskatāma par saņemtu ar tās reģistrēšanas brīdi. (2) Šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētais ziņojums tiek reģistrēts, ja iesniegtās informācijas saturs atbilst šā likuma 31. panta prasībām. Ja iesniegtās informācijas saturā tiek konstatēti trūkumi, Finanšu izlūkošanas dienests informē par to likuma subjektu." 35. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā: "IV1 nodaļa Sliekšņa deklarācija 31.2 pants. Sliekšņa deklarācijas iesniegšana (1) Likuma subjekta pienākums ir iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam sliekšņa deklarāciju Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā. (2) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Finanšu izlūkošanas dienestam iesniegto sliekšņa deklarāciju un nodrošina tās pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām. (3) Šā panta prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu). (4) Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izpaust sliekšņa deklarāciju iesniegušo personu datus, izņemot šā likuma 56. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus. 31.3 pants. Sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumi, saturs un kārtība Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī apstiprina sliekšņa deklarācijas veidlapu." 36. 32.2 pantā: izslēgt ceturtās daļas 2. punktā vārdus "ar rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanas izbeigšanu"; papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: "(51) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62. panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu nekavējoties izdot rīkojumu uz nenoteiktu laiku gadījumos, kad rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu."; izslēgt septītajā daļā vārdus "pirms termiņa"; papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku un sniedzis informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu, pamatojoties uz izmeklēšanas iestāžu iesniegto informāciju."; izslēgt astotajā daļā vārdus "uz noteiktu laiku". 37. Izteikt 37. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā: "1) visu klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klienta iekšzemes un starptautiskajiem darījumiem, iekšzemes un starptautiskajiem gadījuma rakstura darījumiem un šādiem kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus, kā arī pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;". 38. 38. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu vienas grupas ietvaros, arī uz gadījumiem, kad informācijas apmaiņa notiek starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu filiālēm vai meitas uzņēmumiem, kuros tām ir kapitāla daļu vairākums, trešās valstīs, ja tiek īstenota grupas mēroga politika un procedūras, tostarp grupā noteiktā informācijas apmaiņas politika un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas nolūkā."; papildināt pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā: "(22) Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad Finanšu izlūkošanas dienests ir aizliedzis likuma subjektiem izpaust attiecīgo informāciju."; papildināt trešo un ceturto daļu pēc vārdiem "zvērinātiem advokātiem" ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoriem". 39. 41. pantā: aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdus "10. panta ceturtās daļas" ar skaitļiem un vārdiem "10.1 panta pirmās daļas 2. punkta"; papildināt otro daļu pēc vārda "saņemt" ar vārdiem "kā arī glabāt un citādi apstrādāt"; aizstāt otrās daļas 6. punktā vārdus "Transportlīdzekļu valsts reģistra" ar vārdiem "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra"; izteikt otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā: "7) Iedzīvotāju reģistra - klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Iedzīvotāju reģistrā un valstisko piederību, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru, derīguma termiņu un personas miršanas datumu, personas dzīvesvietas valsti), lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī ziņas par šo personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārbaudītu viņu identitāti, noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu."; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ja tie atbilst Komisijas 2018. gada 7. maija Deleģētās regulas Nr. 2018/1108, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/849 papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz kritērijiem centrālo kontaktpunktu iecelšanai elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ar noteikumiem attiecībā uz šo kontaktpunktu funkcijām (turpmāk - Regula Nr. 2018/1108) 3. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam, izveido centrālo kontaktpunktu." 40. 43. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28. panta otrajā daļā vai citos šajā likumā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti. Ja klientam nav norēķinu konta citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai nav iespējams veikt pārskaitījumu uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, naudas līdzekļus izmaksā skaidrā naudā, ja kopējā summa nepārsniedz 7200 euro. Ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde ziņo par to Finanšu izlūkošanas dienestam atbilstoši šā likuma 30. panta noteikumiem. Ja kredītiestādei vai finanšu iestādei ir pamats atturēties no darījuma veikšanas, tā kontos esošos naudas līdzekļus nepārskaita un neizmaksā, bet rīkojas atbilstoši šā likuma 32. panta noteikumiem. Ja slēdz pagaidu kontu, kas ticis atvērts komercdarbības dibināšanas nolūkā, naudas līdzekļus šajā daļā paredzētajā kārtībā izmaksā personai, kura tos iemaksājusi."; aizstāt trešajā daļā vārdu "pārdodot" ar vārdiem "un pārved finanšu instrumentu kontā esošos finanšu instrumentus uz citu kredītiestādi vai finanšu iestādi vai, ja tas nav iespējams vai klients to norāda, pārdod"; izslēgt ceturto daļu. 41. Izteikt 44. pantu šādā redakcijā: "44. pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm (1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde, maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde pēc korespondentbankas vai citas maksājuma izpildē iesaistītās maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, saistībā ar kuru maksājums tiek veikts. (2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentiem, kā arī ar informāciju par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības. (3) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām, tai skaitā grupas ietvaros, šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tai skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu. (4) Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām. (5) Kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas saņēmusi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, to uzglabā tik ilgi, kamēr tā uztur darījuma attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu ar klientu, bet pēc to izbeigšanas - saskaņā ar šā likuma 37. pantu. Ja saņemta informācija par personām, kas informācijas saņemšanas laikā nav kredītiestādes vai finanšu iestādes klienti, kredītiestāde vai finanšu iestāde to glabā piecus gadus no tās saņemšanas dienas un šo termiņu var pagarināt, piemērojot šā likuma 37. panta trešajā daļā minēto kārtību." 42. 45. pantā: izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: "4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un Valsts ieņēmumu dienests daļā par sankciju piemērošanu;"; papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā: "10) maksātnespējas procesa administratorus - biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" un Maksātnespējas kontroles dienests daļā par sankciju piemērošanu."; izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzrauga: 1) darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem; 2) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 euro."; izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā: "1) ārpakalpojuma grāmatvežus, zvērinātus revidentus, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultantus, kā arī jebkuru citu personu, kas sniedz palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;"; papildināt otrās daļas 4. punktu ar vārdiem un skaitli "tostarp gadījumos, kad tie rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir vismaz 10 000 euro"; aizstāt otrās daļas 5. punktā skaitli "15 000" ar skaitli "10 000"; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas uzrauga un kontrolē likuma subjektus arī to maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā." 43. 46. pantā: izslēgt pirmās daļas 4. punktā vārdus "neparastiem un"; papildināt pirmo daļu ar 13. punktu šādā redakcijā: "13) nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam piekļuvi informācijai par likuma subjektu augstākās vadības locekļiem un par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgajiem darbiniekiem."; aizstāt 1.3 daļas 4. punktā vārdus "fizisko personu datu aizsardzības prasībām" ar vārdiem "fizisko personu datu apstrādes prasībām"; papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "Latvijas Zvērinātu advokātu padome" ar vārdiem "biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija"" un pēc vārdiem "notāru, zvērinātu advokātu" - ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoru". 44. 47. pantā: papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir tiesības veikt šā panta pirmajā daļā paredzētos uzraudzības un kontroles pasākumus tādām personām, kuras kā likuma subjekti nav reģistrējušās, bet pēc uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā esošās informācijas faktiski atbilst likuma subjekta statusam."; izteikt otrās daļas 16. punktu šādā redakcijā: "16) pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2015/847 piemērošanu;"; izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var prasīt, lai jebkura elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī un kura darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga, izveido centrālo kontaktpunktu, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma un savlaicīgi nesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iestādes atbilstību Regulas Nr. 2018/1108 3. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam; 2) elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbība rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risku."; papildināt pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā: "(22) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var prasīt, lai centrālais kontaktpunkts papildus Regulas Nr. 2018/1108 4. un 5. pantā noteiktajiem pienākumiem veic šādas funkcijas: 1) sagatavo un iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem; 2) atbild uz Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumiem saistībā ar pārstāvētās elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, darbību un sniedz Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīto informāciju, kas saistīta ar šādām iestādēm; 3) veic darījumu uzraudzību, lai noteiktu aizdomīgus darījumus, ņemot vērā elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumu apjomu un raksturu Latvijas Republikā." 45. Papildināt likumu ar 47.1 un 47.2 pantu šādā redakcijā: "47.1 pants. Informācijas glabāšanas pienākums un informācijas izpaušana kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām (1) Ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību un kontroli saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē. Ja likumā nav noteikts citādi, kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcija šādu informāciju var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai finanšu iestādi, šo iestāžu klientus vai atsevišķus to darījumus. (2) Šajā likumā noteikto kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūciju nodarbinātie, kā arī zvērināti revidenti un citas personas, kas savu uzdevumu veikšanai piesaista kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas, ir atbildīgas par tās šā panta pirmajā daļā minētās informācijas glabāšanu, kuru šīs personas uzzinājušas, veicot savus pienākumus. (3) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši tām šajā likumā noteiktajai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju savstarpēji vai ar citas dalībvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu. (4) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas šā panta trešajā daļā saņemto informāciju ir tiesīgas izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai: 1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu un finanšu iestāžu darbības atbilstību šim likumam un citiem tiesību aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības (tostarp sankciju piemērošanas) jomā; 2) lai pieņemtu likumā noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par uzraudzības pasākumu veikšanu un sankciju piemērošanu; 3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība vai izskatīti strīdi saistībā ar publisko tiesību līgumiem; 4) tiesvedībā, kas uzsākta saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā vai prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības jomā. (5) Šā panta pirmā un otrā daļa, neskarot šā likuma 30. panta piekto daļu, neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām veikt informācijas apmaiņu ar fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras veic savu profesionālo darbību atbilstoši šā likuma 3. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktam, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu. (6) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei sniegt to rīcībā esošo informāciju, saglabājot tai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, valsts iestādēm, kuru kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai proliferācijas finansēšanas un ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršana vai izmeklēšana: 1) procesa virzītājam - atbilstoši Kriminālprocesa likumam; 2) operatīvās darbības subjektiem - atbilstoši to darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam; 4) parlamentārās izmeklēšanas komisijām, revīzijas palātām un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām, ja tām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirtas pilnvaras izmeklēt vai pārbaudīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbību. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras to ir izpaudušas, un izpauž vienīgi tādiem nolūkiem, kādiem minētās iestādes devušas savu piekrišanu. 47.2 pants. Informācijas apmaiņa un sadarbība starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām (1) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas sadarbojas cita ar citu, piemērojot šo likumu un uz tā pamata izdotos normatīvos aktus, tostarp pieprasījumu iesniegušās uzraudzības institūcijas uzdevumā pieprasījuma saņēmēja uzraudzības institūcija veic izmeklēšanu un apmainās ar tajā iegūto informāciju ar pieprasījumu iesniegušo uzraudzības institūciju. (2) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas ir tiesīgas slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu paredz atbildību, kas ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai par minēto pārkāpumu. Šāda informācija izmantojama, lai veiktu kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas. (3) Saņemto informāciju kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas un attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju rakstveida piekrišanu un nolūkam, kādam šī piekrišana dota." 46. Izslēgt 48. panta pirmajā daļā vārdus "neparastiem vai". 47. 50. pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "neparastu un"; papildināt pirmo daļu pēc vārda "darījumu" ar vārdiem "un citas saņemtās informācijas"; aizstāt otrajā daļā vārdus "Kontroles dienesta darbības" ar vārdiem "Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde, kuras". 48. Aizstāt 50.1 panta ceturtajā daļā vārdus "Nacionālās drošības dienesta priekšnieks" ar vārdiem "Valsts drošības dienesta priekšnieks". 49. 51. pantā: papildināt pirmās daļas 3. punktu ar vārdiem "un uzraudzības un kontroles institūcijas"; aizstāt pirmās daļas 12. punktā vārdus "aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti" ar vārdiem "aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas iesniegtās informācijas kvalitāti"; izslēgt pirmās daļas 13. punktā vārdus "neparastu vai"; aizstāt otrās daļas 11. punktā vārdus "atzinuma sniegšanai" ar vārdiem "finanšu izlūkošanas konsultāciju sniegšanai"; papildināt otro daļu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā: "13) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei ziņas par likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti; 14) pieprasīt, saņemt, apstrādāt un glabāt no Konsultatīvās padomes sastāvā iesaistītajām institūcijām informāciju par veikto stratēģisko analīzi." 50. 55. pantā: papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Finanšu izlūkošanas dienests var sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, operatīvās darbības subjektiem vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ieskata, šo informāciju attiecīgās institūcijas var izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai."; izslēgt trešajā daļā vārdus "vai neparastu". 51. 59. pantā: izteikt 3. punktu šādā redakcijā: "3) sagatavot un iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam ieteikumus par sliekšņa deklarācijas satura grozīšanu;"; izslēgt 5. punktā vārdus "un neparastiem"; izteikt 6. punktu šādā redakcijā: "6) pieprasīt no Konsultatīvās padomes sastāvā iesaistītajām institūcijām informāciju un izskatīt šo institūciju sniegto informāciju par to rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, Konsultatīvās padomes ietvaros apmainīties ar informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem, tendencēm un lietām, kā arī sniegt ieteikumus šo institūciju rīcības pilnveidošanai;"; papildināt pantu ar 7. punktu šādā redakcijā: "7) informēt Finanšu sektora attīstības padomi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas globālajām tendencēm un to ietekmi nacionālajā līmenī." 52. 62. pantā: izslēgt trešās daļas 4. punktu; aizstāt ceturtajā daļā vārdus "ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" ar vārdiem "ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas"; papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ja Finanšu izlūkošanas dienests saskaņā ar šā likuma 30. pantu saņem ziņojumu, kas attiecas uz citu dalībvalsti, tas šo ziņojumu nekavējoties pārsūta attiecīgās dalībvalsts pilnvarotai iestādei, kuras pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50. panta pirmajā daļā un 51. pantā minētajiem pienākumiem." 53. 63. pantā: izslēgt pirmajā daļā skaitli un vārdu "V nodaļas"; izslēgt otrajā daļā vārdus "neparastu vai". 54. 77. pantā: papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Šā likuma 78. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktās sankcijas attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem piemēro Maksātnespējas kontroles dienests pēc uzraudzības un kontroles institūcijas - biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" - ierosinājuma; papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot uzraudzības pasākumus arī tad, ja ir pamats uzskatīt, ka šā panta pirmajā daļā minētais pārkāpums varētu notikt tuvāko 12 mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas un uzraudzības pasākums samazinās vai novērsīs šāda pārkāpuma iespējamību." 55. 78. pantā: izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "neparastiem un"; izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: "4) apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt saimniecisko darbību, piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par likuma subjekta norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;"; izslēgt trešajā daļā vārdus "neparastiem un". 56. Papildināt 80. pantu pēc vārdiem "soda naudas uzlikšanu" ar vārdiem "apstrīdēšana vai". 57. Papildināt likumu ar 83. pantu šādā redakcijā: "83. pants. Ziņošana par šā likuma pārkāpumiem (arī iespējamiem) uzraudzības un kontroles institūcijai un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas (1) Šā panta noteikumi attiecināmi uz tādu personu, kura ziņo par šā likuma pārkāpumu (arī iespējamu) (turpmāk šajā pantā - pārkāpums) uzraudzības un kontroles institūcijai un nav uzskatāma par trauksmes cēlēju Trauksmes celšanas likuma izpratnē. (2) Ikviena persona var ziņot uzraudzības un kontroles institūcijai par šā likuma pārkāpumu. Uzraudzības un kontroles institūcija izveido un uztur efektīvu un uzticamu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus: 1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par šā likuma pārkāpumiem un kādā veicama ziņojumu apstrāde; 2) tādas fiziskās personas identitātes aizsardzību, kura ziņo par šā likuma pārkāpumu vai kura, iespējams, ir atbildīga par pārkāpumu. (3) Uzraudzības un kontroles institūcija, saņemot ziņojumu par šā likuma pārkāpumu, izvērtē to pēc būtības un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēro atbildību saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ja ziņojuma izskatīšanas laikā uzraudzības un kontroles institūcijai rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav šīs institūcijas kompetencē, ziņojumu pārsūta tālākai izskatīšanai pēc piekritības. (4) Lai atvieglotu ziņošanu par šā likuma pārkāpumiem, Ministru kabinets apstiprina ziņojuma veidlapas paraugu un nosaka tajā norādāmo informāciju. (5) Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas sakarā ar to, ka šī persona ir ziņojusi par šā likuma pārkāpumu uzraudzības un kontroles institūcijai. Pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas personai nav radītas saistībā ar ziņošanu par šā likuma pārkāpumu, ir pusei, kas šīs sekas radījusi. Šajā daļā minētais ir piemērojams arī attiecībā uz tādu personu, kura par šā likuma pārkāpumu ir ziņojusi likuma subjektam vai Finanšu izlūkošanas dienestam." 58. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 53. punktu šādā redakcijā: "38. Grozījumi par šā likuma 1. panta 14. un 16. punkta un 3. panta ceturtās daļas izslēgšanu, par vārdu "neparastu un" (attiecīgā skaitlī un locījumā) izslēgšanu 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā, 46. panta pirmās daļas 4. punktā, 50. panta pirmajā daļā un 78. panta pirmajā un trešajā daļā, vārdu "neparasta darījuma pazīmes un" izslēgšanu 9. pantā, vārdu "darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai" izslēgšanu 11. panta pirmās daļas 5. punktā, vārdu "neparastu vai" (attiecīgā skaitlī un locījumā) izslēgšanu 20. panta pirmās daļas 2. punktā, 48. panta pirmajā daļā, 51. panta pirmās daļas 13. punktā un 63. panta otrajā daļā, 26. panta trešās daļas 3. punkta izslēgšanu, 27.1 panta pirmās daļas 5. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, vārdu "aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti" aizstāšanu ar vārdiem "aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas iesniegtās informācijas kvalitāti" 51. panta pirmās daļas 12. punktā, vārdu "vai neparastu" izslēgšanu 55. panta trešajā daļā, 59. panta 3. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, vārdu "un neparastiem" izslēgšanu 59. panta 5. punktā, vārdu "ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" aizstāšanu ar vārdiem "ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas" 62. panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2019. gada 17. decembrī. 39. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 3.1 pantu un IV1 nodaļu, 7. panta pirmās daļas papildināšanu ar 6.1 punktu un 26. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 17. decembrī. 40. Grozījumi par šā likuma 3. panta pirmās daļas papildināšanu ar 13. punktu, 38. panta trešās un ceturtās daļas papildināšanu pēc vārdiem "zvērinātiem advokātiem" ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoriem", 45. panta pirmās daļas papildināšanu ar 10. punktu, 46. panta otrās daļas ievaddaļas papildināšanu pēc vārdiem "Latvijas Zvērinātu advokātu padome" ar vārdiem "biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija"" un pēc vārdiem "notāru, zvērinātu advokātu" - ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoru", 77. panta pirmās daļas papildināšanu ar jaunu teikumu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. 41. Ja juridiskā persona līdz 2019. gada 1. jūlijam nav iesniegusi atsevišķu pieteikumu patiesā labuma guvēja reģistrācijai, kā arī ja informācija par tās patieso labuma guvēju ir iesniegta citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota juridiskās personas kontrole, izriet attiecīgi tikai no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka, personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka vai nodibinājuma valdes locekļa statusa, uzskatāms, ka juridiskā persona ir paziņojusi tās patieso labuma guvēju, un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, līdz 2019. gada 1. jūlijam minētās personas reģistrē kā patiesos labuma guvējus attiecīgajos reģistros. 42. Šo pārejas noteikumu 41. punktā minētajā gadījumā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ziņas par patiesā labuma guvēja valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti reģistrē šādi: 1) ja personai ir personas kods, kā patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta Latvija; 2) ja personai nav personas koda, kā patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta tā valsts, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu. 43. Grozījumi par šā likuma 18.2 panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā. 44. Grozījumi šā likuma 18. panta trešajā daļā attiecībā uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem obligātu izmantošanu klientu izpētes procesā, kā arī grozījumi šā likuma 5.1 pantā un 18.3 pantā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas pieejamību stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas nodrošināšanu ikvienai personai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem bez maksas tiek sniegta no 2019. gada 1. jūnija. 45. Šā likuma 18. panta 3.1, 3.2, 3.4 un 3.5 daļa stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Likuma 18. panta 3.3 daļā noteiktās informācijas par reģistrētajiem brīdinājumiem pieejamība likuma subjektiem, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm, kontroles un uzraudzības institūcijām līdz 2021. gada 1. janvārim tiek nodrošināta, tikai saņemot no minētajām institūcijām atsevišķus pieprasījumus par attiecīgās informācijas izsniegšanu. 46. Grozījumi šā likuma 18.1 un 18.2 pantā par ārvalsts subjektu pienākumu atklāt to patiesos labuma guvējus stājas spēkā attiecībā uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā reģistrējamo ārvalsts subjektu filiālēm un pārstāvniecību reģistrā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrējamām pārstāvniecībām stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. 47. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā reģistrētajiem ārvalsts subjektiem ir pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt to patiesos labuma guvējus. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts subjekti informāciju neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izslēdz to reģistrētās filiāles no komercreģistra. 48. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā pārstāvniecību reģistrā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem ārvalsts subjektiem ir pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt to patiesos labuma guvējus. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts subjekti informāciju neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests izslēdz to reģistrētās ārvalstu organizāciju pārstāvniecības no pārstāvniecību reģistra vai to reģistrētās nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības no nodokļu maksātāju reģistra. 49. Ja kapitālsabiedrība, kura bija reģistrēta komercreģistrā vai par kuras reģistrāciju bija iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai (2017. gada 1. decembrim), nav iesniegusi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patiesajiem labuma guvējiem un mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi minēto trūkumu, tās darbību izbeidz, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai un likvidācijai piemēro Komerclikuma normas, kas regulē kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju gadījumā, kad kapitālsabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu. 50. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas nodrošināšanu ikvienai personai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, ir piemērojami Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumi Nr. 191 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas un citiem maksas pakalpojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 51. Grozījums par šā likuma 25. panta papildināšanu ar sesto daļu ir piemērojams ar 2019. gada 1. novembri. Ministru kabinets šā likuma 25. panta sestajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2019. gada 1. oktobrim. 52. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos tajos lietotais nosaukums "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests" vai "Kontroles dienests" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Finanšu izlūkošanas dienests". 53. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimai likumprojektu, kas vienādo šā likuma 5.1 panta otrās daļas un 41. panta otrās daļas nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai šā likuma subjektiem no Latvijas Republikas informācijas sistēmām šā likuma prasību izpildei." 59. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7. punktu šādā redakcijā: "7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)." Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 13. jūnijā. Valsts prezidents R. Vējonis Rīgā 2019. gada 28. jūnijā