17. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar kuru attiecīgā norma zaudē spēku. Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2018. gada 2. janvārim. Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka uz apstrīdētās normas pamata tika uzsākta pieteicēja sarakstes kontrole, tādēļ tās atbilstības pārbaude ir nepieciešama konkrētās administratīvās lietas izskatīšanai un iestādes rīcības tiesiskuma izvērtēšanai. Pieteikuma iesniedzēja lūdz Satversmes tiesu atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu attiecībā uz pieteicēju administratīvajā lietā no brīža, kad uz šīs normas pamata tika uzsākta viņa sarakstes kontrole. Savukārt Saeima lūdz Satversmes tiesu nepiešķirt sprieduma nolēmumu daļai atpakaļvērstu spēku. Apstrīdētā norma bijusi spēkā ilgu laiku, un apcietinātās personas līdz šim neesot vērsušās tiesā saistībā ar pamattiesību aizskārumu, kas tām būtu radīts, piemērojot apstrīdēto normu. Tāpēc, pēc Saeimas ieskata, apstrīdētās normas atzīšanai par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē varētu būt negatīva ietekme uz tiesību sistēmu un - iespējamo sūdzību dēļ - arī uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Turklāt, nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, Satversmes tiesa izvērtē arī to, vai pastāv kādi apsvērumi, atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par spēkā neesošu no kāda brīža pagātnē ne tikai attiecībā uz personu, kuras pamattiesību aizsardzībai iesniegts pieteikums Satversmes tiesā (sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 34. punktu). Administratīvā rajona tiesa informējusi Satversmes tiesu, ka apstrīdētā norma ir piemērota arī administratīvajās lietās Nr. A420242118 un Nr. A420214417 un šajās lietās tiesvedība ir apturēta līdz Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Tātad iespējams, ka arī citas personas ir uzsākušas savu tiesību aizsardzību sakarā ar sarakstes kontroli apcietinājuma laikā, un arī šo personu lietās apstrīdētā norma varētu būt piemērota. Satversmes tiesa ievēro, ka apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā radītā personas pamattiesību aizskāruma gadījumā apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz personām, kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību administratīvā procesa ietvaros, ir vienīgā iespēja aizsargāt šo personu pamattiesības. Tādēļ apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz korespondences kontroli bez individuāla apstākļu izvērtējuma un citu cilvēku tiesību vai sabiedrības drošības apdraudējuma konstatēšanas, attiecībā uz personām, kuras līdz sprieduma pasludināšanas brīdim savu tiesību aizsardzībai vērsušās augstākā iestādē vai administratīvajā tiesā, bet attiecībā uz kurām administratīvais process vēl nav noslēdzies, ir atzīstama par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Par aizskāruma rašanās brīdi ir uzskatāma diena, kad uz apstrīdētās normas pamata tika uzsākta korespondences kontrole.