42. Article

Ja regulatīvā un tarifu perioda ilgums ir vienāds, šīs metodikas 19.punktā noteikto ieņēmumu korekciju, kas attiecināma uz pārrobežu vai nacionālo pārvades sistēmu, nosaka šādi: 42.1. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs (faktiskie ieņēmumi ir mazāki par plānotajiem (atļautajiem) ieņēmumiem), ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā palielina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam; 42.2. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs (faktiskie ieņēmumi ir lielāki par plānotajiem (atļautajiem) ieņēmumiem), ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā samazina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam; 42.3. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas pa izmaksu grupām ir mazākas par apstiprinātajām jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk izmaksu ietaupījums), sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām. Ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar izmaksu ietaupījumu, un tā samazina nākamajā regulatīvajā periodā uz sistēmas lietotājiem attiecināmās plānotās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar 50% no izmaksu ietaupījuma; 42.4. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētas izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru, un tā palielina šīs metodikas 19.punktā noteiktās jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam. 43