4. Article — Šķīrējtiesa

a) Šķīrējtiesas process tiek uzsākts, kad viena puse (prasītājs) nosūta otrai strīda pusei vai pusēm (atbildētājam) paziņojumu, kurā norāda nodomu strīdu izskatīt šķīrējtiesā. Paziņojumā norāda strīda būtību, prasījumu un tā šķīrējtieneša vārdu, kuru iecēlis prasītājs. Atbildētājs trīsdesmit dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas paziņo prasītājam šķīrējtiesnesi, kuru tas iecēlis. Abas puses trīsdesmit dienu laikā no otra šķīrējtiesneša iecelšanas izvēlas trešo šķīrējtiesnesi, kas būs šķīrējtiesas priekšsēdētājs. b) Ja šķīrējtiesa netiek izveidota sešdesmit dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas, tad vēl neievēlēto šķīrējtiesnesi un vēl neizvēlēto priekšsēdētāju pēc abus pušu kopīga lūguma ieceļ SISNC ģenerālsekretārs. Ja nav kopīga lūguma vai ja arī ģenerālsekretārs trīsdesmit dienu laikā pēc lūguma saņemšanas nav iecēlis šķīrējtiesnesi vai priekšsēdētāju, kāda no pusēm var lūgt to izdarīt Starptautiskās tiesas priekšsēdētājam. c) Nevienai pusei nav tiesību mainīt tās iecelto šķīrējtiesnesi, ja ir sākusies lietas izskatīšana šķīrējtiesā. Ja kāds šķīrējtiesnesis (ieskaitot šķīrējtiesas priekšsēdētāju) atkāpjas, nomirst vai kļūst par darbnespējīgu, tad tiek iecelts viņa pienākumu pārņēmējs, ievērojot viņa priekšgājēja iecelšanas kārtību, un šim pienākumu pārņēmējam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā šķīrējtiesnesim, kura vietā viņš tiek iecelts. d) Šķīrējtiesas pirmā sēde notiek priekšsēdētāja noteiktajā laikā un vietā. Pēc tam šķīrējtiesa nolemj par tās sēžu vietu un laiku. e) Ja vien šajā pielikumā nav noteikts citādi vai ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesa nosaka tās procedūra un šajā saistībā ievēro šķīrējtiesas noteikumus, kas pieņemti atbilstoši Konvencijai par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valsts piederīgajiem. f) Šķīrējtiesa pati spriež par savu kompetenci, izņemot gadījumus, ja šķīrējtiesai ir celts iebildums, ka strīda izšķiršana ir Valdes vai Padomes kompetencē atbilstoši 56. pantam vai arī tās tiesas vai šķīrējtiesas kompetencē, kas noteikta līgumā, kas noslēgts atbilstoši šī pielikuma 1. pantam, un šķīrējtiesa pieņem, ka iebildums ir pamatots, tad iebildumu šķīrējtiesa pārsūta attiecīgi Valdei vai Padomei, vai izraudzītajai iestādei, un šķīrējtiesas process tiek apturēts līdz brīdim, kad tiek lietā tiek pieņemts lēmums, kas ir šķīrējtiesai saistošs. g) Šķīrējtiesa, izskatot jebkuru strīdu, uz ko attiecas šī pielikuma darbības joma, piemēro šīs Konvencijas noteikumus, jebkuru attiecīgu vienošanos starp strīda pusēm, Aģentūras nolikumu un noteikumus, spēkā esošos starptautisko tiesību aktus, attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kā arī spēkā esošus ieguldījumu līgumu noteikumus, ja ir noslēgti šādi līgumi. Neierobežojot šīs Konvencijas noteikumus, šķīrējtiesa var atrisināt strīdu ex aequo et bono, ja tam piekrīt Aģentūra un attiecīgā dalībvalsts. Šķīrējtiesa nevar pieņemt spriedumu non liquet, pamatojoties uz klusēšanu un tiesību aktu nepilnību. h) Šķīrējtiesa nodrošina taisnīgu strīda izšķiršanu visām pusēm. Visus lēmumus šķīrējtiesa pieņem ar balsu vairākumu un norāda to pamatojumu. Šķīrējtiesa nolēmumu sniedz rakstiski, un to paraksta vismaz divi šķīrējtiesneši, un nolēmuma kopija tiek nosūtīta katrai pusei. Nolēmums ir galīgs un pusēm saistošs, un to nevar pārsūdzēt, atcelt vai pārskatīt. i) Ja kāds strīds rodas starp pusēm attiecībā uz nolēmuma nozīmi vai darbības jomu, jebkura puse var sešdesmit dienu laikā pēc nolēmuma pieņemšanas var prasīt nolēmuma interpretāciju, iesniedzot rakstisku pieteikumu šķīrējtiesas priekšsēdētājam, kas pieņēmis nolēmumu. Ja iespējams, priekšsēdētājs nosūta pieteikumu tās šķīrējtiesas tiesnešiem, kas pieņēma nolēmumu, un sasauc šīs šķīrējtiesas sēdi sešdesmit dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Ja tas nav iespējams, šķīrējtiesu izveido saskaņā ar šī panta a) līdz d) apakšpunktu Šķīrējtiesa var apturēt nolēmuma izpildi līdz lēmuma pieņemšanai par lūgto interpretāciju. j) Katra dalībvalsts atzīst nolēmumu, kas pieņemts atbilstoši šim pantam, kā saistošu un izpildāmu tās teritorijā tā, it kā tas būtu šīs dalībvalsts tiesas galīgais spriedums. Nolēmuma izpildi reglamentē tiesību akti, kas saistīti ar spriedumu izpildi, tajā valstī, kuras teritorijā šī izpilde ir prasīta, neatkāpjoties no tiesību aktiem, kas saistīti ar imunitāti pret izpildi. k) Ja vien puses nevienojas citādi, maksas un atlīdzības, ka samaksājamas šķīrējtiesnešiem, nosaka, pamatojoties uz likmēm, kas piemērojamas SISNC šķīrējtiesai. Katra puse sedz savus izdevumus, kas saistīti ar šķīrējtiesas procesu. Šķīrējtiesas izdevumus puses sedz līdzīgās daļās, ja vien šķīrējtiesa nenolemj citādi. Jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šķīrējtiesas izdevumu sadali vai procedūru par šādu izdevumu apmaksu, izlemj šķīrējtiesa.