1. Article

SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika ir izteikti starpdisciplināra politikas joma, kas apvieno iekšlietu, izglītības un zinātnes, labklājības, veselības un tieslietu nozares. Tādēļ, veicot situācijas analīzi, apskatīti dažādi aspekti, kas raksturo narkotiku lietošanas radītās veselības un sociālās sekas. 1.1. Narkotiku lietošanas tendences Kopumā narkotikas dzīves laikā pamēģinājuši 11,3% iedzīvotāju, taču novērojams, ka vīrieši narkotikas pamēģina un lieto daudz biežāk nekā sievietes, proti, 17,9% vīriešu un 5,1% sieviešu dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotikas.1 Visbiežāk lietotā viela ir marihuāna, kuru dzīves laikā pamēģinājuši 9,8% iedzīvotāju. Daudz mazāk iedzīvotāju mēģinājuši citas vielas, piemēram, Spice (2,8%) vai ekstazī (2,4%). Augstāki lietošanas rādītāji ir jaunāku iedzīvotāju vidū, proti, 23% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 34 gadiem dzīves laikā ir pamēģinājuši narkotikas. 1.attēls. Narkotiku pamēģināšanas raksturojošie rādītāji iedzīvotāju vidū 2015.gadā Avots: GPS, 2015 Tāpat augsti lietošanas rādītāji ir arī skolēnu vidū, proti, 19% skolēnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem pamēģinājuši narkotikas.2 Vienlaikus jāpiebilst, ka vērojams lietošanas izplatības kritums, salīdzinot ar 2011.gadu, kad narkotikas bija pamēģinājuši 27% skolēnu un ko visticamāk varētu saistīt ar tā dēvētā Spice pieejamības un izplatības mazināšanos, kā arī marihuānas pamēģināšanas un lietošanas gadījumu sarukšanu. Marihuāna ir visbiežāk lietotā viela arī skolēnu vidū un dzīves laikā to ir pamēģinājuši 16,6% skolēnu. Svarīgi atzīmēt būtiskākās riska vides, kas saistāmas ar biežāku narkotiku lietošanu. Viena no šādām vidēm ir izklaides vietas. Pētījumu rezultāti rāda, ka Latvijā aptuveni 60% izklaides vietu apmeklētāju ir lietojuši narkotikas, galvenokārt smēķējuši marihuānu/hašišu. Citu vielu lietošana ir retāka, piemēram, 12% izklaides vietu apmeklētāju dzīves laikā pamēģinājuši amfetamīnu un tikpat daudz arī kokaīnu.3 Salīdzinājumam, sabiedrībā kopumā amfetamīnus dzīves laikā bija pamēģinājuši 1,9% iedzīvotāju. Tāpat pētījumā secināts, ka pastāv saistība starp izklaides vietu apmeklēšanas biežumu un narkotiku pamēģināšanas pieredzi.4 Vēl viena grupa, kurā novērojami augstāki apreibinošo vielu lietošanas rādītāji, ir ieslodzītie. Tā 2014.gada pētījuma rezultāti rāda, ka 69% ieslodzīto dzīves laikā bija pamēģinājuši narkotikas.5 Līdz ar to var secināt, ka ieslodzījuma vietās koncentrējas cilvēki, kuri pamēģinājuši, lieto narkotikas vai ir atkarīgi. Ņemot vērā, ka personas uzturas slēgtā vidē, ir jāpievērš īpaša uzmanība narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma programmu stiprināšanai ieslodzījuma vietās. Pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, arī Valsts probācijas dienesta klienti saskaras ar līdzīgām problēmām un būtu uzskatāma par riska grupu. Neskaitot dažādas riska vides un vecumus, jānorāda, ka atsevišķa problemātika ir saistāma ar augsta riska jeb problemātiskiem narkotiku lietotājiem, kuri narkotikas lieto bieži un pamatā injicē. Nereti šai lietotāju grupai ir grūtības iekārtoties pastāvīgā darba vietā, kas pasliktina personas ekonomisko situāciju un pakļauj sociālās atstumtības riskam, kā arī var veicināt to, ka persona iesaistās dažādās noziedzīgajās aktivitātēs. Turklāt problemātiska narkotiku lietošana bieži saistīta ar dažādām akūtām un hroniskām veselības problēmām. Aplēsts, ka 2017.gadā Latvijā bija aptuveni 13 305 jeb 10,5 problemātiski narkotiku lietotāji (augsta riska narkotiku lietotāji) uz 1000 iedzīvotājiem vecumā no 15-64 gadiem, no kuriem lielākā daļa bija opioīdu lietotāji. Injicējamo narkotiku lietotāju skaita aprēķini rāda, ka 2012.gadā Latvijā bija 10 034,6 bet 2016.gadā 7715 INL (6,1 INL uz 1000 iedzīvotājiem).7 2.attēls. Augsta riska narkotiku lietotāju un INL skaita aplēse no 2012. līdz 2017.gadam Avots: Narkotiku lietotāju kohortas pētījums, 2012.-2017.gads 1.2. Nelegālais narkotiku tirgus Lai gan Latvijā pēdējos gados aizvien biežāk tiek atklāti narkotiku izgatavošanas gadījumi, kā arī ievērojami pieaudzis atklāto marihuānas audzēšanas gadījumu skaits, kopumā Latvijā narkotikas tiek ievestas, visbiežāk tranzītā, no kura daļa nonāk iekšzemē. Vietējā izgatavošana pamatā saistāma ar marihuānas audzēšanu, piemēram, kopš 2010.gada ievērojami audzis atklāto gadījumu skaits. Tomēr jānorāda, ka daļa no tiem ir saistīta ar audzēšanu personīgai lietošanai vai pārdošanai draugiem un paziņām. 3.attēls. Atklāto marihuānas audzēšanas gadījumu skaits un izņemto augu skaits 2011.-2017.gadā Avots: Valsts policija, 2018 Sintētisko narkotiku izgatavošanas gadījumi tiek atklāti katru gadu, lielākoties nelielos apjomos, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, 2017.gadā atklātas divas metadona laboratorijas, kurās saražoto preci plānoja realizēta ārpus Latvijas. Līdztekus 2017.gadā tika atklāta arī amfetamīna laboratorija, kurā saražoto produkciju bija plānots realizēt vietējā tirgū.8 Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, narkotiku pārvadāšanas veidi ir dažādi, bet pēdējos gados ievērojami audzis kontrabandas gadījumu skaits, izmantojot pasta un kurjerpasta pakalpojumus. No identificētajiem gadījumiem, zināms, ka liela daļa sūtījumu nāk no Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas. 4.attēls. VID Nodokļu un muitas policijas veiktās izņemšanas 2017.gadā Avots: VID, 2018 Visbiežāk šādos gadījumos izņem marihuānu, MDMA un GHB/GBL. Marihuānu un MDMA visbiežāk atklāj sūtījumos no Nīderlandes, turpretī GBL lielos apjomos Latvijas teritorijā tiek ievests no Lietuvas. Statistikā redzamas arī nelegālā tirgus tendences, proti, jaunieši narkotikas iegādājas slēptās interneta vietnēs, pēc tam šīs vielas ar pasta vai kurjerpasta starpniecību tiek nogādātas Latvijā (marihuāna un MDMA). GBL ievešana Latvijā lielākoties saistīta ar to, ka vielu plaši izmanto rūpniecībā, tādēļ daudzās valstīs tai nav noteikti kontroles pasākumi. Jānorāda, ka GBL kontrabanda savā veidā ir izgaismojusi problemātiku, kas saistīta ar dažādu neklasificētu vielu (priekšprekursoru) nelegālo apriti. Lai to risinātu, būtu jāizstrādā neklasificētu vielu aprites kārtība, kas būtiski netraucētu uzņēmējdarbībai, bet vienlaikus ļautu novērst šo vielu nonākšanu nelegālajā apritē. Papildus minētajam jānorāda, ka Latvijas valstspiederīgie iesaistās kontrabandā ne tikai uz un no Latvijas, bet darbojās arī citās ES valstīs, piemēram, 2017.gadā saņemta informācija par 39 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri aizturēti ārvalstīs par narkotiku glabāšanu vai kontrabandu. Lielākoties personas aizturētas ES valstīs, bet ir gadījumi, kad personas aiztur Dienvidamerikā vai citu reģionu valstīs. Latvijā iekšējais nelegālais narkotiku tirgus ir slēpts un narkotiku pārdošana, piemēram, uz ielām, ir novērojama retāk nekā pirms vairākiem gadiem, kas redzams arī dažādu pētījumu rezultātos par narkotiku pieejamību (skat. 5.attēlu). Tirgotāji parasti pārdod preci zināmiem cilvēkiem un visbiežāk specializējas uz konkrēta mērķa grupu vai vielu. 5.attēls. Vērtējums par marihuānas iegūšanas iespējām 24 stundu laikā (atbildes: viegli, ļoti viegli, %) Avots: dati no pētījumiem - GPS; ESPAD; narkotiku lietošanas izklaides vietu apmeklētāju vidū Rīga joprojām saglabā centrālo lomu narkotiku nelegālajā apritē, proti, Rīgā pieejamas dažādas narkotikas un to iegāde ir vieglāka. Reģionālajās pilsētās situācija atšķiras, piemēram, ir pilsētas, kur heroīns nav bijis gadiem, bet cil vēki vairāk lieto amfetamīnu vai metadonu. Tāpat narkotiku iegāde notiek arī Lietuvā, it sevišķi tuvāk Lietuvas robežai. Visticamāk, daļa narkotiku tiek iegādātas internetā. Tiesībaizsardzības iestādes 2017.gadā visbiežāk izņēma kanabiss grupas vielas un amfetamīna veida stimulantus un dažādus dabīgos un sintētiskos opioīdus. Visbiežāk izņemtās individuālās vielas 2017.gadā bija marihuāna, metamfetamīns un MDMA. Tādas vielas kā kokaīns un hašišs Latvijā sastopamas retāk un lielākoties nonāk kā tranzīta prece. 6.attēls: Tiesībaizsardzības iestāžu veikto narkotiku izņemšanu skaits dalījumā pa vielu grupām, 2011.-2017.gads Avots: Valsts policijas un VID Arī izņemtais narkotiku daudzums katru gadu atšķiras (skat. 1.tabulu), ko lielākoties ietekmē tas, vai bijušas liela apjoma izņemšanas. Piemēram, hašiša un kokaīna izņemtais daudzums var būt ievērojams, jo attiecīgajā gadā aizturēti vairāki apjomīgi pārvadājumi. 1.tabula: No aprites izņemto narkotiku daudzumi kg, 2011.-2017.gads 2011 2012 2013 21014 2015 2016 2017 metamfetamīns 52,2 20,4 44,3 8,9 27,1 16,7 11,7 amfetamīns 0,1 9,4 1,5 6,2 6,8 1,7 8,8 marihuāna 34,3 73,8 29,2 26,8 70,9 44,4 42,8 hašišs 282,9 117,3 105,5 29,5 1271,7 2,9 202,2 heroīns 0,44 1,4 0,7 0,8 2,6 0,15 0,16 kokaīns 81,5 1,1 0,5 7,9 3,7 33,7 2,27 MDMA (tabletes) 3592 847 60 119 238 2232 3223 LSD (vienības) 8 0 0 5 120 523 218 Avots: Valsts policijas un VID Lielākās pārmaiņas pēdējos gados narkotiku nelegālās aprites jomā saistāmas ar dažādu jaunu psihoaktīvu vielu (JPV) parādīšanos tirgū. Līdz 2014.gadam JPV lielākoties attiecināms uz Spice maisījumu jeb sintētiskās marihuānas ienākšanu Latvijā, kas it īpaši izplatīta kļuva jauniešu vidū. Vielas brīvi varēja iegādāties dažādos kioskos, kas specializējās šo vielu tirdzniecībā. 2013. un 2014.gadā spēkā stājās vairāki grozījumi tiesību aktos, paredzot proaktīvu un ātru reakciju ar mērķi novērst JPV parādīšanos tirgū. Pēc tiesību aktu sakārtošanas, Spice produktu lietošana strauji saruka un pašreiz Spice nelegālajā tirgū ir sastopams reti, piemēram, starp personām ar zemiem ienākumiem un vielu atkarību. Līdztekus Spice un citu JPV stimulantu apritei izmaiņas nelegālajā narkotiku tirgū saistāmas ar heroīna iztrūkumu. Proti, samazinoties heroīna pieejamībai, to pakāpeniski sāka aizvietot ar citām vielām. Tirgū parādījās spēcīgs sintētiskais opioīds karfentanils, ko mēdza pārdot gan kā heroīnu, gan kā "suņa prieku". Tāpat aizvien biežāk lietotāji izvēlas opioīdu medikamentu lietošanu, piemēram, buprenorfīnu, fentanilu, arī tramadolu un metadonu, tādējādi aizvietojot heroīnu. Svarīgi atzīmēt, ka līdz ar jaunu sintētisko opioīdu ienākšanu tirgū pieaug pārdozēšanu gadījumu skaits. Līdz ar to būtu jāizvērtē pārdozēšanas profilakses pasākumu veicināšanas iespējas, kā arī jāpaplašina reakcijas spējas, piemēram, izsniedzot naloksona preparātus opioīdu lietotājiem pēc tam, kad ir izietas mācības par preparāta lietošanu.9 Psihotropo medikamentu aprites kontekstā ir jāpiebilst, ka recepšu zāļu (t.sk. opioīdus (buprenorfīnu, metadonu, fentanilu) saturošās zāles) nelegālās aprites intensificēšanās tendences Latvijā tika konstatētas 2015.gadā (skat. 7.attēlu). Arī 2017.gadā no nelegālās aprites izņemto medikamentu īpatsvars veidoja 20,6% no visām narkotiku izņemšanām. Psihotropo medikamentu izņemšanu analīzes rezultātā tika konstatēts, ka recepšu zāļu pamatstruktūru veido sintētiskie opioīdi (buprenorfīns, metadons, tramadols, fentanils) - 53% un benzodiazepīni - 41%, atlikušos 6% veido dažādi citi psihotropie medikamenti. 7.attēls: psihotropo medikamentu izņemšanas 2007.-2017.gadā Avots: Valsts policija Narkotiku izplatīšana slēptās interneta vietnēs arī ir viena no zīmīgākajām tendencēm pēdējos gados. Tas praktiski ļauj ar organizēto noziedzību nesaistītām personām iegādāties narkotikas, kā arī izplatīt tās tālāk. Informācija par šādām vietnēm ir viegli atrodama, piesaistot tieši jauniešu auditoriju. Nav precīzu datu par to, cik izplatīta ir narkotiku iegāde internetā, savukārt VID veiktās izņemšanas varētu liecināt par to, ka šāda prakse ir diezgan ierasta. Turklāt visbiežāk tiek atklātas vielas, kas ir raksturīgas tieši jauniešu auditorijai - marihuāna un MDMA.