2. Article

NARKOTIKU LIETOŠANAS IZRAISĪTĀS SEKAS Narkotiku lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem individuālajiem un sabiedrības veselības riskiem. Tāpat narkotiku izplatīšana un nelegālais tirgus ir saistāms ar sabiedrības drošības riskiem. Veselības jomā regulāri tiek apskatīti dati par akūtām pārdozēšanām, mirstību, ārstniecības pieprasījumu, kā arī infekcijas slimībām. Savukārt drošības jautājums visbiežāk tiek skatīts likumpārkāpumu kontekstā. 2.1. Narkotiku pārdozēšana un mirstība Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) bieži ir pirmais, ka sastopas ar cilvēkiem, kuri pārdozējuši narkotikas. Apskatot datus par izsaukumiem pēc SKK-10 diagnozēm, kas varētu būt saistītas ar narkotiku pārdozēšanu10, secināms, ka 2017.gadā bijuši 4028 šādu izsaukumu, turklāt 2780 gadījumos izmantots naloksons - viela ko izmanto opioīdu pārdozēšanas gadījumos. Svarīgi atzīmēt, ka šajos izsaukumos 55,6% pakalpojuma saņēmēju atteicās no nogādāšanas ārstniecības iestādē. Nereti ir gadījumi, kad tūlīt pēc samaņas atgūšanas narkotiku lietotājs bēg no medicīniskās palīdzības, lai izvairītos no saskarsmes ar tiesībaizsardzības iestādēm, jo NMPD par šādiem gadījumiem ir jāziņo Valsts policijai. Kopā 2017.gadā tikai aptuveni 27% personu tika nogādāti ārstniecības iestādēs. Nav pieejama informācija par atlikušajiem 73% klientu11. Turklāt, nogādājot personu ārstniecības iestādē, būtu lielāka iespēja turpināt darbu ar personu, motivējot ārstniecībai. 2.tabula. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits narkotiku pārdozēšanas gadījumos 2014.-2017.gadā 2014 2015 2016 2017 Izsaukumu skaits 3234 2885 2939 4028 Avots: NMPD prezentācija, 2018 Otrs aspekts, kas saistīts ar šādu situāciju, ir izmaksas, proti, viens NMPD izsaukums izmaksā 127,55 euro. Tātad visi izsaukumi, kur izmantots naloksons 2017.gadā izmaksāja 354 589 euro. Līdz ar to būtu jāizvērtē iespējas uzlabot narkotiku pārdozēšanas profilakses, kā arī reakcijas pasākumus. Piemērām, izvērtējot iespējas īstenot programmas, kas ļauj opioīdu lietotājiem izsniegt naloksonu, ko lietot pārdozēšanas gadījumos. Līdzīgas programmas ir ieviestas arī Lielbritānijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Norvēģijā, Spānijā un Vācijā, kā arī ASV.12 Vienlaikus oficiāli reģistrēto letālo narkotiku pārdozēšanu skaits ir neliels, proti, 2017.gadā oficiāli reģistrēti 22 gadījumi.13 Patiesais narkotiku pārdozēšanas izraisīto nāvju skaits varētu būt lielāks, jo atsevišķos gadījumos nāvi izraisījusi jauna viela, ko ar pieejamajām standartvielām nav iespējams noteikt, tādēļ būtu svarīgi, ka Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centram ir pieejamas nepieciešamās standartvielas. 8.attēls. Narkotiku lietošanas izraisīto nāves gadījumu skaits Avots: EMCDA, 2018; SPKC sniegtā informācija par 2017.gadu 2.2. Ārstniecības pieprasījums SPKC apkopotā statistika rāda, ka gada laikā ārstēto pacientu skaits ar psihoaktīvo vielu (izņemot alkoholu) atkarības diagnozi pieaudzis no 922 gadījumiem 2013.gadā līdz 1577 gadījumiem 2017.gadā. Lielākoties pēc palīdzības vērsušies vīrieši ar opioīdu atkarību vecumā no 30 līdz 44 gadiem.14 Palielinoties pacienta vecumam, bieži personai var novērot dažādas citas saslimšanas, tādēļ atkarību ārstēšana bieži ir jāpapildina ar citiem ārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumiem. 9.attēls. Veselības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ - gada laikā ārstēto un pirmreizēji ārstēto pacientu skaits (2013.-2017.gads); gada laikā ārstētie pacienti dalījumā pēc dzimuma un primāri lietotās vielas (2017.gads) Avots: SPKC, 2018 Citādāka situācija vērojama jautājumā par pārmērīgu lietošanu un intoksikācijām, jo ārstniecības iestādēs biežāk nokļūst tieši nepilngadīgas personas, proti, 2017.gadā no 479 intoksikācijas gadījumiem vairāk kā puse pacientu (56%) bija vecumā līdz 24 gadiem, bet 171 jeb 35% bija nepilngadīgi. Visbiežāk intoksikācijas 2017.gadā izraisījusi kanabiss grupas vielu lietošana (ietver arī sintētisko kanabinoīdus), veidojot 32% no visiem intoksikācijas gadījumiem.15 2.3. Infekcijas slimības Kopumā Latvijā 2016.gadā bija visaugstākais HIV jaunu reģistrētu gadījumu skaits starp ES valstīm.16 Narkotiku injicēšana kā galvenais HIV transmisijas veids bija novērojams 2000.gadu sākumā, kad šādā veidā bija inficējušās 666 personas (skat. 10.attēlu). Šajā laikā Latvijā pakāpeniski sāka ieviest kaitējuma mazināšanas pasākumus, kā rezultātā strauji saruka inficēšanās gadījumu skaits injicējamo narkotiku lietošanas rezultātā. Savukārt 2017.gadā visbiežākais transmisijas ceļš bija seksuāls kontakts (42%), bet narkotiku injicēšana kā transmisijas veids minēts 21% gadījumu.17 Vienlaikus jānorāda, ka daudzos gadījumos transmisijas veids nav noskaidrots un var būt saistāms gan ar narkotiku injicēšanu, gan seksuālu kontaktu. 10.attēls. Ikgadējo HIV gadījumu sadalījums pēc transmisijas veida 2000.-2017.gadā Avots: SPKC, 2018 Kopš 2006.gada tiek veikts Narkotiku lietotāju kohortas pētījums dažādās Latvijas teritorijās - Rīgā, Jūrmalā, Ogrē, Liepājā un Bauskā. Kohortas pētījuma prospektīvais dizains ļauj ilgstoši sekot respondentu veselības uzvedībai, tās izmaiņām laikā. Kopš 2012.gada papildus anketēšanai respondentiem tiek veikti arī HIV, vīrushepatītu B un C, kā arī sifilisa eksprestesti. Tiek noteikta gan infekciju slimību prevalence, gan incidence (jaunie gadījumi). Tomēr infekciju slimību rezultāti ir attiecināmi tikai atlasītās kohortas (respondentu grupas) ietvaros nevis vispārēji uz visu narkotiku lietotāju populāciju Latvijā, ņemot vērā pētījuma atlases ierobežojumus. Tika iegūti sekojošie infekciju slimību prevalences izplatības rādītāji kohortas pētījuma ietvaros: • 2012.gadā: HIV - 24,5%, VHB - 2%, VHC - 83,3%, sifiliss - 1% • 2013.gadā: HIV - 25,7%, VHB - 2%, VHC - 83,7%, sifiliss - 1%; • 2017.gadā: HIV - 25,7%, VHB - 3,6%, VHC - 85,2%, sifiliss - 1,5%. Tāpat Narkotiku lietotāju kohortas 2017.gada pētījuma dati rāda, ka HIV inficēto personu īpatsvars INL subpopulācijā ir aptuveni 25,7%. Turklāt vērojama augsta incidence, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem.18 Tomēr šajā subpopulācijā daudz izplatītāks ir HCV, proti, 85,4% Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 2017.gada posma dalībnieku bija HCV. Arī incidences rādītāji ir augsti, piemēram, no 41 personas, kura 2016.gada pētījuma posmā nebija inficēta ar HCV, 2017.gada posmā 5 personām testi bija pozitīvi, veidojot incidenci 12,2% apmērā.19 Tāpat secināts, ka kopumā infekcijas slimības biežāk bija tiem narkotiku lietotājiem, kuri dzīves laikā pabijuši ieslodzījuma vietās, attiecīgi, 92% respondentu ar ieslodzījuma pieredzi bija inficēti ar HCV, pretstatā, 79% respondentu, kuriem nebija ieslodzījuma pieredze (2016.gada pētījuma posms).20 2.4. Reģistrētie likumpārkāpumi Ar narkotiku nelegālo apriti un lietošanu saistītā noziedzība ir viens no seku veidiem, kas mazina sabiedrisko kārtību un drošību. Ar narkotikām saistīto noziedzību kopumā var iedalīt četros veidos21: 1) Narkotisko vielu nelegālā aprite un lietošana - administratīvie pārkāpumi un noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar narkotiku glabāšanu, izplatīšanu, lietošanu. 2) Psihofarmakoloģiskie noziegumi - pārkāpumi, kas izdarīti narkotisko vielu reibumā, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana, vardarbība, slepkavības u.tml. 3) Sistēmas noziegumi - noziegumi, lai nodrošinātu nelegālā tirgus darbību, piemēram, izrēķināšanas starp izplatītājiem, kukuļdošana amatpersonām. 4) Ekonomiski kompulsīvie noziegumi - noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iegūt līdzekļus narkotiku devas iegādei. Latvijā sistemātiski tiek apkopoti dati likumpārkāpumiem, kas saistīti ar narkotiku nelikumīgu apriti un lietošanu, savukārt dati par narkotiku saistību ar cita veida noziegumiem nav pieejami. Piemēram, sistemātiski netiek apkopoti dati par dažādiem likumpārkāpumiem, kas izdarīti narkotiku reibumā vai līdzekļu iegūšanai narkotiku iegādei. Līdz ar to netiešo noziegumu skaits nav zināms un varētu būt krietni augstāks. Piemēram, 2017.gada veiktā pētījumā secināts, ka dažās Rīgas apkaimēs 90% likumpārkāpumu ir saistīti ar narkotiku lietošanu, bet Pierīgā gadā var reģistrēt dažus šādus pārkāpumus.22 Aplūkojot administratīvo pārkāpumu un noziedzīgo nodarījumu statistiku23, var secināt, ka situācija kopumā ir stabila (skat. 11.attēlu). Reģistrētie administratīvie pārkāpumi lielākoties attiecināmi uz narkotiku lietošanu un glabāšanu nelielā apmērā. Papildus šai statistikai vēl jānorāda, ka ik gadu daļa cilvēku atsakās no pārbaudes, piemēram, 2017.gadā 1307 gadījumos personas atteicās veikt pārbaudes, līdz ar ko kopējo reģistrēto pārkāpumu skaits varētu būt lielāks.24 Papildus minētajai statistikai, 2017.gadā reģistrēti 164 administratīvie pārkāpumi par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Vienlaikus nav pieejama precīzāka informācija par konstatētajām vielām, kas ir svarīgi, plānojot dažādus prevencijas pasākumus. 11.attēls. Sastādītie administratīvie protokoli un reģistrētie noziedzīgie nodarījumi par dažādiem narkotiku aprites likumpārkāpumiem no 2007. līdz 2017.gadam. Avots: IeM IC, 2018 Ar narkotiku nelegālo apriti un lietošanu saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars svārstās 5% robežās no visiem valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (skat. 3.tabula).25 3.tabula. Ar nelegālo narkotiku apriti un lietošanu saistīto reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits un to procentuālais īpatsvars, 2011.-2017.gads 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 NN 50 469 49 758 47 561 48 477 47 406 45 639 44 250 Narkotiku NN 1 953 2 574 1 637 2 796 3 592 3 021 2630 t.sk. % no visiem NN 3,86% 5,17% 3,44% 5,76% 7,58% 6,6% 5,9% Avots: IeM IC, 2018 Lielākā daļa ar narkotiku lietošanu un nelegālo apriti saistītie noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar lietošanu vai glabāšanu bez realizācijas nolūka. Piemēram, 2017.gadā no visiem 2630 reģistrētajiem ar narkotiku izplatību saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kopā 26,3% bija saistīti ar izgatavošanu, realizāciju un kontrabandu, bet pārējie 73,7% ar lietošanu un nelikumīgu glabāšanu bez realizācijas nolūka (skat. 4.tabulu). Jānorāda, ka lietošana un glabāšana nelielos apmēros (253.2 otrā daļa) veido vislielāko proporciju - 42% no narkotiku noziedzīgajiem nodarījumiem.26 4.tabula. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits dalījumā pēc Krimināllikuma panta, 2011.-2017.gads Krimināllikuma pants 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 190¹ 135 110 79 106 619 368 158 2482 N/A N/A N/A 1 0 0 0 2481 N/A N/A N/A 30 0 0 0 249. 2 0 0 0 0 1 0 250. 0 1 4 0 0 5 0 251. 1 1 1 1 2 0 0 252. 0 0 2 0 1 2 0 253. 500 694 675 699 704 784 787 2531 474 578 559 559 665 583 509 253.² pirmā daļa 815 1151 282 1347 1562 1307 1100 253.² otrā daļa 23 33 14 27 30 20 24 255. 0 2 2 1 3 1 3 256. 3 4 19 25 27 34 49 Avots: IeM IC, 2018 Attiecīgi daļa šo personu tiek notiesātas, tā 2016.gadā no 8929 notiesātām personām 1254 jeb 14% personu tika notiesātas par narkotiku nelegālo apriti vai lietošanu. Kopumā vērojams augsts recidīvs, jo 837 personām (67%), kas tika notiesāta par kādu no narkotiku pantiem, bija iepriekšēja sodāmība. Likumsakarīgi, sodāmība biežāk bija tām personām, kuras notiesātas pēc 253.2 panta (lietošana un glabāšana nelielos apmēros), proti, 90% šo personu bija iepriekšēja sodāmība. Daļa no šīm personām nonāk ieslodzījuma vietās, bet, iznākot no tā, turpina lietot narkotikas. Ņemot vērā augsto recidīvu, būtu jāturpina darbs, lai veicinātu personu nonākšanu ārstniecības programmās, piemēram, brīvprātīga ārstēšana kā alternatīva ieslodzījumam vai kā programma ieslodzījuma laikā.