3. Article

ĪSTENOTIE PASĀKUMI 3.1. Narkotiku lietošanas profilakse Narkotiku lietošanas profilakses mērķis ir aizkavēt narkotiku pamēģināšanu, regulāru un riskantu lietošanu, kā arī atkarības veidošanos. Intervences tiek īstenotas gan sabiedrībā kopumā, gan riska grupās. Profilaksi iedala četros līmeņos - vides, universālā, selektīvā un indicētā profilakse. Latvijā vairāk attīstīta vides profilakse un tai ir būtiska loma profilakses sistēmā. Tas nozīmē, ka ar likumdošanas, fiziskās pieejamības un dažādiem ekonomikas instrumentiem tiek veidota vide, kurā narkotiku lietošana ir apgrūtināta. Piemēram, JPV pagaidu aizlieguma normatīvā ietvara izstrāde, kas ļauj ātri iekļaut sarakstos jaunas vielas un novērst to atklātu tirdzniecību. Vienlaikus nav pieejams salīdzinājums par universālās, selektīvās un indicētās profilakses pasākumu skaitu un kvalitāti Latvijā, jo pasākumus īsteno dažādas iestādes (Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldību speciālisti, kā arī skolotāji) un nav viena institūcija, kas šo informāciju apkopotu, analizētu un plānotu atkarību profilakses attīstību. Privātais sektors ir neliels un darbojas, ja izdodas piesaistīt starptautiskos finanšu instrumentus, jo valsts līmenī nav stabils finansējums narkotiku lietošanas profilaksei, proti, tas notiek kampaņveidīgi. Nepastāv vienots redzējums par to, kā atkarību profilaksei būtu jāattīstās. Piemēram, diezgan izplatīti ir dažādi sporta un sabiedrības veselības pasākumi kā atkarību profilakse. Lai gan šādi pasākumi ir atbalstāmi un veicina veselīgu sabiedrību, to efektivitāte narkotiku lietošanas mazināšanā nav pierādīta, tāpat kā kampaņas kā vienīgais profilakse pasākums.27 Vairāk būtu jāatbalsta tādas programmas, kur atkarību profilakses pasākumi ir mērķtiecīgi veidoti konkrētai grupai un problēmai un tiek īstenoti sesiju, vairāku kompleksu aktivitāšu ietvaros. Attiecīgi vienas lekcijas nolasīšana skolēniem vai viņu vecākiem, visticamāk nedos gaidītos rezultātus. Lai novērstu neefektīvu pasākumu īstenošanu, virknē valstu, tai skaitā ES mērogā ir izstrādāti narkotiku lietošanas profilakses standarti. EMCDDA veiktā apskatā secināts, ka Latvija ir viena no ES valstīm, kur šādi standarti nav ieviesti (skat. 12.attēls). 12.attēls. Valstis, kurās ir izstrādāti standarti, lai nodrošinātu narkotiku mazināšanas intervenču kvalitāti (tumši oranžs - ir standarti; gaiši oranžs - nav standarti; pelēks - nav datu)28 Avots: EMCDDA Best Practice Portal Vēl jānorāda, ka gan ASV, gan ES valstīs ir izstrādātas standarta profilakses programmas dažādām mērķa grupām, kas, pielāgojot metodoloģiju, ir īstenotas virknē valstu, pierādot to efektivitāti (piemēram, Unplugged, FredGoesNet).29 Standartizētu programmu īstenošana būtu atbalstāma, jo nav jāatvēl resurss programmu plānošanā un izstrādē. Turklāt programmas bijušas efektīvas citās valstīs. Vērtējot narkotiku lietošanas profilakses attīstības iespējas, svarīgi veicināt šādu pasākumu īstenošanu pašvaldībās, kas vislabāk spēj reaģēt uz aktualitātēm. Vienlaikus, lai veicinātu kvalitatīvas un efektīvas profilakses īstenošanu visā valstī, no valsts puses būtu jānodrošina šādi pasākumi: • Stabils un ikgadējs finansējums narkotiku lietošanas profilakses attīstībai un pasākumu īstenošanai. Piemēram, organizējot ikgadēju konkursu/iepirkumus profilakses pasākumu īstenošanai. Attiecīgi tas veicinātu programmu kvalitāti, piemēram, integrējot kvalitātes standartus jau tehniskajās specifikācijās un konkursa nolikumos. Stabils finansējums svarīgs ne tikai kvantitātei, bet arī kvalitātei. • Jāveido vienota vīzija par to, kas ir laba profilakse, veicinot, lai pasākumi tiek īstenoti gan atbilstoši UNODC vadlīnijām,30 gan atbilstoši Eiropas kvalitātes standartiem narkotiku pieprasījuma samazināšanā.31 Tādējādi mazinot risku, ka tiek īstenoti neefektīvi pasākumi. · Veicināt profilakses programmu izvērtējumu, lai saprastu, kas jāmaina, no kādām programmām jāatsakās un kādu programmu finansēšana būtu jāturpina. 3.2. Kaitējuma mazināšana Ar kaitējuma mazināšanas jēdzienu saprot pasākumus un programmas, kas primāri vērsti uz narkotiku lietošanas radītā veselības, sociālā un ekonomiskā kaitējuma mazināšanu indivīdam, viņa ģimenei vai atsevišķai iedzīvotāju grupai. Kaitējuma mazināšanas koncepts neparedz tūlītēju atteikšanos no narkotiku lietošanas, bet ietver pasākumu kopumu, kas mazina kaitējumu, ko izraisa narkotiku lietošana. Tādējādi brīdī, kad cilvēks ir gatavs atteikties no narkotiku lietošanas, viņam ir pēc iespējas mazāk dažādu veselības un sociālo seku. Atbilstoši PVO izstrādātajām vadlīnijām32, lai samazinātu sabiedrības un individuālos veselības riskus, INL ir jānodrošina deviņi pamatpasākumi: • Adatu/šļirču izdales un savākšanas programmas; • Opioīdu aizstājējterapija; • Testēšana uz HIV un konsultācijas; • HIV ārstēšana un aprūpe; • Prezervatīvu izdales programmas; • Biheiviorāla intervences; • Vīrushepatītu un tuberkulozes profilakses pasākumi, pasākumi garīgās veselības jomā; • Intervences seksuālās un reproduktīvās veselības jomā; • Apmācība par naloksonu nespeciālistiem (take-home naloxone programmes). Latvijā kaitējuma mazināšanas pasākumus sāka ieviest 90.gados, kad injicējamo narkotiku lietotāju vidū strauji izplatījās HIV. Pašreiz, 2018.gadā kaitējuma mazināšanas pakalpojumi tiek nodrošināti 20 HIV profilakses punktos.33 Sniegto pakalpojumu klāsts atšķiras, piemēram vienā profilakses punktā tiek nodrošināta tikai šļirču izdale un konsultācija, tikmēr citā profilakses punktā ir pieejama šļirču apmaiņa, testēšana un konsultācijas, psihologa pakalpojumi, tiek organizētas anonīmās narkomānu grupas, pieejamas mobilās vienības un ielu darbinieki. Precīzā statistika par piesaistīto klientu skaitu nav pieejama, jo datus nesniedz visi HIV profilakses punkti, pieejamos datus, lūdzu skatīt 5.tabulā. 5.tabula. Injicējamo narkotiku lietotāju klientu skaits HIV profilakses punktos 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Klientu skaits 2287 2801 2420 2279 2273 2874 Informāciju sniegušo HPP skaits 17 17 15 12 12 14 Kopējais HPP skaits Latvijā 17 19 18 19 19 20 Avots: SPKC sniegtā informācija Pašreiz Latvijā ir pieejami visi minētie PVO pamatpasākumi, izņemot naloksona apmācības un līdzņemšanas programmu. Naloksons ir preparāts, ko izmanto opioīdu pārdozēšanas gadījumos. Ņemot vērā, ka šī preparāta nepareiza lietošana neapdraud personas veselību vai dzīvību, vairākās valstīs ir ieviestas naloksona līdzņemšanas programmas. Tā ietvaros opioīdu lietotāji, izejot speciālu mācību kursu, var saņemt naloksona preparātu. Gadījumā, ja persona vai kāds cits lietotājs pārdozē opioīdus, citi narkotiku lietotāji vai ģimenes locekļi var sniegt tūlītēju palīdzību. No visiem iepriekšminētajiem PVO pasākumiem, sistemātiska un plašāka informācija pieejama par šļirču/adatu izdales programmu un opioīdu aizstājējterapijas attīstību Latvijā. Kopumā izdalīto šļirču skaits pēdējos gados ir ievērojami audzis, piemēram, 2011.gadā Latvijā tika izdalītas 338,4 tūkstoši šļirču, savukārt, 2017.gadā tika izdalītas 833,9 tūkstoši šļirču jeb aptuveni 108 šļirces uz vienu INL (skat. 13.attēlu). Jānorāda, ka, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību, rekomendējams izdalīt 200 šļirces uz vienu INL. 13.attēls: 1) Izdalīto šļirču skaits 2011.-2017.gadā (tūkstošos); 2) aplēse par izdalīto šļirču skaitu uz vienu INL 2017.gadā; Avots: SPKC (aplēse IeM) Kaitējuma mazināšanas jomā būtu jāatzīmē 2017.gadā pieņemtais "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020.gadam".34 Cita starpā plānā aptverta problemātika, kas saistāma ar infekcijas slimību izplatīšanos INL vidū un ieslodzījuma vietās. Tāpat īpaša uzmanība veltīta arī kaitējuma mazināšanas aspektiem, identificējot vairākus problēmjautājumus, piemēram: augsta HIV, VHB un VHC izplatība INL vidū; nav pietiekamā apjomā pieejama opioīdu aizvietojošā terapija; nav integrētu (kombinētu) pakalpojumu vienā punktā (šļirču maiņa, HIV ārstēšana, metadona ilgtermiņa farmakoterapija, DOTS (tieši uzraugāmās ārstēšanas īsais kurss)) u.c. Lai risinātu identificētās problēmas, laika periodā no 2018. līdz 2020.gadam kopā izvirzīts 71 uzdevums. Daļa uzdevumu ir attiecināmi uz pasākumiem INL subpopulācijai, uzlabojot gan pakalpojuma aptvērumu, gan pakalpojuma klāstu un kvalitāti, tādēļ ir ārkārtīgi būtiski, ka plāns tiek īstenots pilnībā. Provizoriski, ieplānotie uzdevumi ļaus apturēt un stabilizēt HIV un vīrushepatītu tālāku izplatību iedzīvotāju vidū kopumā un INL subpopulācijā. 3.3. Opioīdu aizvietojošā terapija Opioīdu aizvietojošā terapija ar metadonu Latvijā tika uzsākta 1996.gadā un ar buprenorfīnu 2005.gadā. Terapijas mērķis ir mazināt dažādas veselības un sociālās sekas, ko izraisa smagas atkarības problēmas. Kopš 2006.gada programmas klientu skaits ir audzis līdz 669 klientiem 2017.gadā.35 Pieņemot, ka Latvijā 2017.gadā bija 7100 opioīdu36 lietotāju, terapija aptver aptuveni 9%, kas ir zema aptvere. Lai panāktu infekcijas slimību samazināšanos, kas saistīta ar narkotiku injicēšanu, būtu svarīgi, ka terapija aptver vismaz 30%. 14.attēls. Opioīdu aizstājējterapijas terapijas attīstība Latvijā un aptvērums 2017.gadā Avots: SPKC, 2017 Vienlaikus, pieaugot klientu skaitam, novērojamas arī negatīvas tendences, kas vistiešāk saistīts ar to, ka klienti koncentrējas dažos izdales punktos, piemēram, 2016.gadā RPNC uzskaitē bija 323 klienti37, kas ir pārāk liels skaits, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi un kontroli. Klientu koncentrācija vienā punktā var būt saistāma ar biežākiem likumpārkāpumiem tuvējā apkārtnē, salīdzinājumā ar citiem pilsētas rajoniem. Tādēļ šajā kontekstā būtu jādomā par decentralizācijas pasākumiem, proti, vairāku kabinetu atvēršana Rīgā un Pierīgā. Tāpat būtu jāizvērtē iespējas noteikt, ka uzticamākie klienti var saņemt metadonu tuvākajā aptiekā vai ārstniecības iestādē. 3.4. Atkarību ārstēšana Iestādes un narkoloģijas resurss Ārstniecības programmas ir detoksikācija, motivācijas programma, Minesotas 12 soļu programma, narkoloģiskā (medicīniskā) rehabilitācija. Lielākoties slimnīcas nodrošina detoksikāciju un īstermiņa psihosociālās intervences, savukārt RPNC un slimnīca "Ģintermuiža" nodrošina arī ilgtermiņa ārstniecības programmas. Kopumā narkoloģijas ārstēšana tiek nodrošināta gan ambulatori, gan stacionāri un 2016.gadā narkoloģijas ambulatoro pakalpojumu piedāvāja 38 valsts un privātas ārstniecības iestādes. Stacionāro pakalpojumu 2016.gadā nodrošināja 17 plaša profila slimnīcas un 2 specializētas ārstniecības iestādes - RPNC un slimnīca "Ģintermuiža".38 15.attēls. Ārstniecībā un sociālajā rehabilitācijā iesaistītās institūcijas Iekļaušana sabiedrībā Sociālā rehabilitācija Dažādas institūcijas (palīdzības dzīvesvietas un darba meklēšanā, atbalsta grupas u.c.) Ārstēšana Slimnīca "Ģintermuiža" Motivācija RPNC, slimnīca "Ģintermuiža", privātās klīnikas Detoksikācija Narkoloģijas profila gultas 10 ārstniecības iestādēs 17 plaša profila un 2 specializētās ārstniecības iestādēs Kopā visās ārstniecības iestādēs 2017.gadā bija pieejamas 207 narkoloģijas profila gultas, kas ir mazāk kā 2010.gadā, kad bija pieejamas 277 narkoloģijas profila gultas. Tāpat sarucis narkologu skaits no 60 narkologiem 2010.gadā līdz 44 narkologiem 2017.gadā, kas varētu liecināt par speciālistu trūkumu. Līdztekus samazinās arī gultasdienu skaits uz 1 pacientu, kas varētu liecināt, ka pacientiem stacionārā lielākoties tiek nodrošināta detoksikācija un īslaicīgākas programmas, bet ilgstošāka ārstēšanās kļūst retāka (skat. 6.tabulu).39 6.tabula. Daži narkoloģijas nozares resursu raksturojošie rādītāji no 2010. līdz 2017.gadam 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Narkologi 60 60 60 61 58 59 55 44 Narkoloģijas gultu skaits 277 261 249 232 239 259 261 207 Gultdienu skaits uz 1 pacientu 4.36 4,49 4,5 4,08 3,77 3,76 3,54 3,57 Avots: Statistikas dati par veselības aprūpes cilvēkresursiem (SPKC, 2018), Statistikas dati par stacionāro palīdzību pa gadiem Ārstēšanās un sociālās rehabilitācijas izmaksas Ārstniecības izmaksas ir saistītas ar katru gadījumu individuāli. Narkologa konsultācija par nepieciešamo ārstēšanos ir valsts apmaksāts pakalpojums, bet ir nepieciešams veikt pacientu iemaksu 4,27 euro apmērā. No valsts budžeta apmaksātie stacionāra pakalpojumi tiek sniegti pēc ambulatorā ārsta-narkologa nosūtījuma, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Pacienta iemaksas apmērs par ārstēšanos stacionārā par katru diennakti ir 7,11 euro, bet ne vairāk par 355,72 euro par katru hospitalizācijas gadījumu, piemēram, ja persona atrodas medicīniskās rehabilitācijas programmā, tad gada izmaksas nepārsniedz 355,72 euro.40 Vienlaikus jānorāda, ka dažreiz pacientiem ir nepieciešami papildus medikamenti, kuru izmaksas ir jāsedz pašam pacientam (izņemot nepilngadīgos). Šajā kontekstā būtu jāatzīmē, ka liela daļa klientu ir maksātnespējīgi, tādēļ pacientu līdzmaksājumi mazina programmu pieejamību. Kā pozitīvu piemēru būtu jāmin Nodarbinātības valsts aģentūras ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īsteno programmu, kas ilgstošajiem bezdarbniekiem ar atkarības problēmām ļauj bez maksas iziet Minesotas 12 soļu programmu, tādējādi paplašinot programmas pieejamību.41 Nevalstiskās organizācija Līdztekus jānorāda, ka paralēli valsts apmaksātajam pakalpojumam, ar atkarīgiem cilvēkiem strādā dažādas nevalstiskās organizācijas, piemēram, kristīgās organizācijas. Kopā apzināti 15 organizāciju centri, kuros sniedz palīdzību atkarīgiem cilvēkiem pēc kopienas terapijas principiem. Nav zināms precīzs klientu skaits, jo oficiāli statistika netiek apkopota. Vienā centrā var dzīvot gan 2-3 cilvēki, gan 15 un vairāk cilvēku. Tomēr visticamāk kopā šādos centros uzturas vairāk cilvēku nekā valsts apmaksātajās ārstniecības iestādēs. Tas var liecināt, ka narkotiku lietotājiem tā dēvētā rehabilitācija nevalstiskajā sektorā ir daudz pievilcīgāka. Viennozīmīgi šāda veida palīdzība ir ievērojams resurss, tādēļ būtu jāizvērtē, vai, sakārtojot formālo pusi, būtu iespējams īstenot rehabilitāciju nevalstiskajās organizācijās oficiāli un kādas būtu finansiālā atbalsta iespējas. Piemēram, Polijā kristīgā organizācijas, kas ievēro valsts apstiprinātas terapijas tehnoloģijas, var pretendēt uz valsts finansējumu par katru klientu. 3.5. Sociālā rehabilitācija Sociālo rehabilitāciju tikai pilngadīgām personām nodrošina slimnīca "Ģintermuiža". Līdz 2018.gada sākumam sociālās rehabilitācijas programmu nepilngadīgām personām nodrošināja nodibinājums "Solis Piebalgā" un Straupes slimnīcas Pusaudžu kolektīvs "Saulrīti". Reorganizējot Straupes slimnīcu, darbu pārtrauca Pusaudžu kolektīvs "Saulrīti". Saistībā ar neapmierinošu pakalpojuma kvalitāti42 Labklājības ministrija 2018.gadā pārtraukusi noslēgto līgumu ar sociālās rehabilitācijas centru "Solis Piebalgā", kas līdz tam sniedza sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepilngadīgām personām ar riskantu vielu lietošanu un atkarību par valsts budžeta līdzekļiem. 2019.gadā minētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai publiskās iepirkuma procedūras rezultātā noslēgts līgums ar VSIA "Slimnīca "Ģintermuiža"" par vidēji 17 bērnu sociālo rehabilitāciju 2019.gadā. Jaunieši sev nepieciešamo palīdzību var saņemt arī pašvaldībās, kas dažreiz nav atbilstošākā pakalpojuma sniegšanas vieta, it īpaši, ja vide, kurā dzīvo jaunietis var veicināt narkotiku lietošanu. Kopumā kopš 2013.gada programmas klientu skaits nav būtiski mainījies, piemēram, 2017.gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēma 89 personas, no kurām 65 bija nepilngadīgas. 7.tabula. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo skaits 2013 2014 2015 2016 2017 Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmušo personu skaits gadā 96 65 63 86 89 t.sk. bērni 65 39 40 63 65 Avots: Labklājības ministrijas sniegtā informācija Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma izmaksas sedz no labklājības nozares budžeta. Ik gadu tiek piešķirts finansējums pakalpojuma sniegšanai vidēji 45 nepilngadīgu un 10 pilngadīgu personu sociālajai rehabilitācijai.43 3.6. Atkarību mazināšanas programmas ieslodzījumu vietās Līdztekus minētajām programmām jāatzīmē, ka kopš 2016.gada Latvijas Cietumu slimnīcā tiek īstenotas "Atlantis" un "Pathfinder" atkarību mazināšanas programmas. Programmas ir atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajam - resocializācijas programma atkarību mazināšanai, tātad viens no notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļiem. 2017.gadā kopā atkarības mazināšanas pasākumi tika sniegti 120 notiesātajiem (107 vīriešiem un 13 sievietēm).44 "Atlantis" un "Pathfinder" programmas Latvijas Cietumu slimnīcas Atkarīgo centrā līdz 2017.gada 30.aprīlim tika īstenotas Tieslietu ministrijas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma" projekta "Jaunas nodaļas izveide Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību" Nr.LV08/2 ietvaros. Pēc reformas projekta beigām minētā atkarību mazināšanas programma tiek īstenota Ieslodzījuma vietu pārvaldes budžeta ietvaros.45 Abos gadījumos programmas dalībniekam nav jāveic papildu iemaksas. 3.7. Tiesībaizsardzības iestāžu īstenotie pasākumi Narkotiku nelegālās aprites apkarošanu nodrošina tiesībaizsardzības iestādes, īstenojot pasākumus gan starptautiskā, gan vietējā mērogā. Valsts policija, VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, Ieslodzījuma vietu pārvalde, kā arī Valsts robežsardze ir iestādes, kas visbiežāk saskaras ar dažādiem nelegālās aprites gadījumiem. Valsts policijā ir izveidotas divas nodaļas, kas specializējas narkotiku nelegālās aprites apkarošanas jautājumos. Līdztekus tam arī reģionālajās pārvaldēs ir darbinieki, kas specializējas narkotiku noziegumu izmeklēšanā. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē ir atsevišķa nodaļa, kas specializējas narkotiku kontrabandas apkarošanā, tāpat VID Muitas pārvaldes struktūrā ir Kinoloģijas nodaļa, kurā ir 19 speciāli apmācīti narkotisko vielu meklēšanas suņi. Valsts robežsardzei saskaņā ar Kriminālprocesa likuma regulējumu nav tiesību uzsākt kriminālprocesus par narkotiku nelikumīgu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, jānorāda, ka Valsts robežsardzes amatpersonas, veicot robežkontroli, izmanto dienesta suņus, kuri, cita starpā, tai skaitā ir speciāli apmācīti narkotiku meklēšanā. Tādējādi ar šo dienesta suņu palīdzību, Valsts robežsardzes amatpersonas atklāj gadījumus, kad narkotikas tiek nelikumīgi pārvietotas pāri Latvijas Republikas robežai. Līdztekus jāatzīmē, ka 2011.gadā izveidota Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra. Starptautiskā kontekstā tiesībaizsardzības iestādes nodrošina sadarbību kontrabandas gadījumu apkarošanā, piedalās vairākos starptautiskos procesos, piemēram, ES politikas cikla smagās un organizētās noziedzības apkarošanas jomā, kā arī regulāri nodrošina informācijas apriti ar Europol un Interpol. Kopš 2011.gada Latvija iesaistījusies vienas kopīgas izmeklēšanas vienības (Joint Investigation Team) darbībā. Vienlaikus Latvijas tiesībaizsardzības iestādes regulāri sadarbojas ar citām valstīm, īstenojot kopīgas operācijas narkotiku nelikumīgās aprites apkarošanai, tai skaitā EMPACT īstenotos pasākumos ietvaros un kopīgās rīcības dienās (Joint Action Days). Lai stiprinātu tiesībaizsardzības sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu vidū, Valsts policija 2017. un 2018.gadā organizēja vairākas sanāksmes BSTF prezidentūras ietvaros, koncentrējoties uz dažādām aktuālākajām problēmām, piemēram, jaunie sintētiskie opioīdi, kā arī interneta izmantošana narkotiku iegādē. Nacionālā mērogā jāatzīmē kriminālizlūkošanas modeļa attīstība, kas ir vienota sistēma, kurā koordinēti darbojas noziedzības novēršanā un apkarošanā iesaistītās valsts institūcijas un, balstoties uz kriminālizlūkošanas rezultātā iegūtajām zināšanām, pieņem optimālus lēmumus stratēģiskajā, taktiskajā un operatīvajā līmenī par nepieciešamo rīcību noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī objektīvi definē noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritāte. Sistēma joprojām ir izveides stadijā, bet, ieviešot to pilnvērtīgi, sagaidāms ieguvums tiesībaizsardzības iestāžu informācijas apritē. Lai arī turpmāk tiesībaizsardzības iestādes sekmīgi varētu cīnīties ar narkotiku nelegālo apriti, ir jānodrošina attiecīgs normatīvo aktu ietvars, piemēram, iekļaujot jaunas vielas kontrolējamo vielu sarakstā, tāpat būtu jāsakārto jautājums par neklasificētu vielu apriti. Būtu jāturpina stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāte, lai savlaicīgi varētu reaģēt uz dažādām jaunām tendencēm, piemēram, narkotiku tirdzniecība internetā. Būtiska loma narkotiku nelegālās aprites mazināšanā ir speciāli apmācītu dienesta suņu izmantošanai, tomēr problēmas sagādā šo suņu apmācībai nepieciešamo narkotisko vielu paraugu saņemšana. Problēmas risināšanā būtu jāpanāk, ka tiesas lēmumos par rīcību ar kriminālprocesa ietvaros izņemtajām vielām norāda, ka šīs vielas ir nododamas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei, kura savukārt tās varēs iedalīt iestādēm, kuras veic dienesta suņu apmācību. 3.8. Koordinācija Narkotiku ierobežošanas politika ir izteikti starpinstitucionāla joma, kurā iesaistās gan valsts pārvalde, gan nevalstiskās organizācijas un individuāli entuziasti. Koordinācijas un plānošanas jomā jānorāda, ka liela daļa jautājumu ir piekritīgi veselības, iekšlietu, labklājības, tieslietu jomām, tomēr iesaistīto institūciju skaits ir krietni plašāks, piemēram, 16.attēlā attēlotas iestādes, kas visbiežāk iesaistās politikas plānošanā un īstenošanā. Zemkopības ministrija un tās pārvaldības iestāde Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina uzraudzību pār narkotisko un psihotropo zāļu un vielu lietošanu dzīvniekiem 16.attēls. Biežāk pārstāvētās institūcijas narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politikas īstenošanā Pārskata periodā nodrošināta dalība starptautiska mēroga formātos, piemēram, ikgadējā Narkotisko vielu komisijā (Commission on Narcotic Drugs), ES Padomes Narkotiku jautājumu darba grupā, tai skaitā nodrošinot ES Prezidentūru 2015.gadā un tā ietveros īstenojamo koordināciju. Ministru prezidenta vadītā NKNIKP nodrošina narkotiku ierobežošanas politikas koordināciju valstiskā līmenī. Laika posmā no 2011. līdz 2013.gadam NKNIKP sēde tika sasaukta tikai vienu reizi - 2012.gada 5.janvārī. Tomēr jāatzīmē, ka 2014.gadā organizētas divas NKNIKP sēdes - 17.aprīlī un 3.septembrī. Lai īstenotu politikas koordināciju ekspertu līmenī, saskaņā ar NKNIKP nolikuma 19.punktu tika izveidotas trīs darba grupas, bet 2018.gadā ir saglabājusies viena - ar Ministru prezidenta 2006.gada 12.maija rīkojumu Nr.232 "Par Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes Piedāvājuma samazināšanas darba grupu". Grupas ietvaros regulāri tiek organizētas starpinstitucionālas sanāksmes, lai rastu risinājumus aktuālajiem narkotiku izplatības jautājumiem. Paralēli darbojas arī citi sadarbības formāti, kuros tiek skarti dažādi narkotiku izplatības un lietošanas saistītie jautājumi, piemēram, HIV infekcijas, tuberkulozes un seksuālās transmisijas infekciju izplatības ierobežošanas koordinācijas komisija46. Nevalstiskais sektors spēcīgāk attīstījies jautājumos par infekcijas slimību izplatības ierobežošanu un kaitējuma mazināšanas programmām, piemēram, biedrība "DIA+LOGS", Baltijas HIV Asociācija, Apvienība HIV.LV, Latvijas Sarkanais Krusts u.c. Tāpat šajā jomā vairāk attīstīta pētniecība, piemēram, Rīgas Stradiņu universitātē. Ārstniecības jomā svarīgākais partneris ir Narkologu asociācija. Narkotiku lietošanas profilakses jomā lielāko daļu pasākumu īsteno pašvaldību atbildīgie speciālisti, pašvaldības policija, kā arī Valsts policija. Jānorāda, kā šajā jomā koordinācija ar iesaistītajām pusēm būtu jāuzlabo. Nevalstiskais sektors, kas specializējas tikai narkotiku lietošanas vai citu atkarību izraisošo vielu profilaksē, nav attīstīts, bet ir atsevišķas organizācijas, kas strādā projektu ietvaros (piemēram, LAPA). Pārskata periodā aktīvāk sadarbība ar nevalstisko sektoru bijusi tieši kaitējuma mazināšanas jomā projekta "Narkotiku politikas ietekmes izvērtēšana pārmaiņām Centrāleiropā un Austrumeiropā" (Nr. (HOME/2015/JDRU/AG/DRUG/8847) ietvaros, kuru Latvijā īstenoja atbalsta biedrība "DIA+LOGS". 3.9. Informācijas apkopošana un analīze Datus par situāciju, kas saistīta ar narkotiku izplatību un lietošanu, veido institūciju administratīvie dati, kā arī dažādi pētījumi. Administratīvos datus veido ziņas no dažādiem reģistriem, tiesībaizsardzības iestāžu īstenotajiem pasākumiem nelegālās aprites apkarošanas jomā, dažādu ārstniecības un tiesu medicīnas iestāžu statistiku saistībā ar narkotiku lietošanu u.tml. Administratīvie dati ir svarīgs avots politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas jomā, tādēļ jānodrošina, ka tie ir pēc iespējas korekti, apkopoti pēc vienas metodoloģijas, ir salīdzināmi un analizējami dažādos griezumos. Papildu informācija tiek iegūta pētījumos, piemēram, regulāri tiek veikti pētījumi par atkarību izraisošo vielu lietošanu iedzīvotāju vidū, skolēnu vidū, ieslodzījuma vietās un izklaides vietās. Tāpat katru gadu tiek veikti pētījumi par augsta riska lietošanas tendencēm.47 Vadošā loma datu apkopošanā un ziņošanā ir SPKC, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru 5. pantu īsteno Reitox fokālas punkta funkcijas. Centra funkcijās ietilpst standartizētu un salīdzināmu statistisko rādītāju (piecu galveno epidemioloģisko indikatoru) uzturēšana un attīstība nacionālā līmenī. Valsts policijas GKRPP ONAP 2.nodaļa nodrošina datu ievākšanu un analīzi par likumpārkāpumiem un narkotiku nelegālo apriti. Turklāt pašreiz tiek izstrādātas vadlīnijas par narkotiku piedāvājuma datu apkopošanu un ziņošanu. Tā rezultātā izvirzīti 9 indikatori, kas ļaus apkopot datus pēc vienotas metodes, kā arī analizēt tos dažādos griezumos. Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši 2013.gada 15.novembra ES Padomes secinājumiem par narkotiku piedāvājuma monitoringa uzlabošanu Eiropas Savienībā (Council conclusions on improving the monitoring of drug supply in the European Union).48 3.10. Nacionālas politikas izstrādes un koordinācijas maiņa Latvijā kopumā narkotiku ierobežošanas politika vairāk ir bijusi vērsta uz narkotiku piedāvājuma un pieejamības samazināšanu.49 Kopš 1998.gada, kad Latvijā aizsākta stratēģiska narkotiku ierobežošanas politikas izstrāde un koordinācija, atbildīgā iestāde valstiskā mērogā ir bijusi Iekšlietu ministrija. Aplūkojot iestāžu kompetences dažādu narkotiku ierobežošanas politikas jomu (skat. ziņojuma 1.attēlu) izpildē, pašreiz vērojams lielāks Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu īpatsvars. Piemēram, Veselības ministrija un tās padotības iestāžu kompetence attiecināma uz tādām jomām kā narkotiku lietošanas profilakse, atkarību ārstēšana, kaitējuma mazināšana, narkotiku un prekursoru legālās aprites kārtības noteikšana un jaunu vielu iekļaušana kontrolējamo vielu sarakstos, kā arī situācijas monitoringu un regulāru pētījumu veikšanu. Labklājības ministrijas atbildība vairāk saistāma ar sociālās rehabilitācijas un sociālās palīdzības sniegšanu atkarīgām personām, Tieslietu ministrija nodrošina sodu politiku un narkotiku ierobežošanas pasākumu īstenošanu ieslodzījumu vietās. Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, kā arī robežsardze un citas tiesībaizsardzības iestādes nodrošina narkotiku un prekursoru nelegālās aprites novēršanu. Iekšlietu ministrija nodrošina politikas izstrādi un koordināciju. Ņemot vērā, ka kopumā narkotiku ierobežošanas politikas plānošanā veselības resoram faktiski jau pašreiz ir lielāka loma nekā Iekšlietu ministrijai, koordinācija arī no institucionālā viedokļa būtu saskaņotāka, ja to īstenotu Veselības ministrija. Tāpat jānorāda, ka līdz ar Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005.-2012.gadam apstiprināšanu, dalībvalstīs novērojama paradigmas maiņa no "narkotikām brīvas sabiedrības" politikas koncepta uz līdzsvarotāku pieeju, daudz lielāku uzmanību veltot veselības un sociālo risku un kaitējumu mazināšanai.50 Likumsakarīgi šādi procesi ietekmē arī situāciju Latvijā. Par to liecina gan "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāna 2018.-2020.gadam" apstiprināšana, gan jaunā Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāna 2019.-2020.gadam izstrāde, kurā iezīmējas būtiska pieprasījuma samazināšanas dimensijas stiprināšana. Mainoties politikas ietvaram, ir jārosina arī atbildīgās iestādes maiņa no Iekšlietu ministrijas uz Veselības ministriju. Turklāt jānorāda, ka jau pašreiz ir vairāki priekšnosacījumi par labu Veselības ministrijai kā atbildīgai institūcijai par narkotiku ierobežošanas politiku. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļā noteikumu Nr.286 "Veselības ministrijas nolikums" 5.1.1.punktu Veselības ministrija "izstrādā valsts politiku epidemioloģiskās drošības, vides veselības, veselības veicināšanas un atkarību izraisošo vielu kaitīguma samazināšanas apakšjomās. Ņemot vērā, ka Veselības ministrija pašreiz nodrošina gan alkohola patēriņa, gan smēķēšanas ierobežošanas politiku, visu atkarību izraisošo vielu, tai skaitā narkotiku lietošanas ierobežošanas politikas izstrāde un koordinācija vienas institūcijas ietvaros veicinātu daudz saskaņotāku un optimālāku politikas izstrādi un koordināciju. Visbeidzot jānorāda, ka arī lielākajā daļā ES valstu centrālā loma narkotiku ierobežošanas politikā ir veselības resora iestādēm (skat. 8.tabulu). Turklāt prognozējams, ka arī nākamajā plānošanas periodā ES narkotiku ierobežošanas stratēģijas ietvarā pieprasījuma samazināšanas nozīme varētu tikai pieaugt. Tādēļ, lai arī Latvijas narkotiku ierobežošanas politika tuvinātos citu ES narkotiku ierobežošanas politikai, būtu jāturpina intensīvs darbs pieprasījuma samazināšanas jomā. 8.tabula: Par narkotiku ierobežošanas politiku atbildīgās iestādes ES dalībvalstīs51 Atbildīgā nozare Valstis Veselības joma Austrija, Bulgārija, Dānija, Somija, Vācija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija Sociālā joma Ungārija un Malta Starpnozare institūcija vai komisija, kas pakļauta prezidentam vai ministru prezidentam Kipra, Beļģija, Horvātija, Čehija, Francija, Grieķija, Itālija, Lietuva Iekšlietu joma Latvija, Igaunija un Rumānija Noslēgumā svarīgi atzīmēt, ka arī turpmāk nepieciešams saglabāt narkotiku ierobežošanas politikas stratēģisko plānošanu, tādējādi turpinot ilgtspējīgas un stabilas politikas attīstību. Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas jomā jānodrošina vienots redzējums un politikas ietvars, lai izvairītos no saskaldītas un pretrunīgas politikas, it īpaši ņemot vērā, ka narkotiku problemātika ietekmē vairākas politikas nozares. Tāpat jānodrošina politikas saskaņotība ar Eiropas Savienības Narkomānijas ierobežošanas stratēģiju 2013.-2020.gada periodam un turpmākajiem plānošanas periodiem. Vienots politikas dokuments būtiski atvieglo Latvijas dalību gan ES Padomes Narkotiku jautājumu horizontālajā darba grupā (HDG), gan ANO Narkotisko vielu komisija sesijās. 1 Sniķere, S., Trapencieris M. (2016). Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2015.gadā. Rīga: SPKC 2 Trapencieris, M., Sniķere. S. (2016). Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences (ESPAD). Rīga: SPKC 3 Šūpule, I. et al. (2016). Atkarību izraisoši vielu lietošana izklaides vietās Latvijā 2016.gadā. Pētījuma ziņojums. Rīga: SPKC 4 Sniķere, S., Trapencieris M. (2016). Atkarību izraisošo vielu lietošana iedzīvotāju vidū 2015.gadā. Rīga: SPKC 5 Kļave, E. et al. (2014). Narkotiku izplatības ieslodzījuma vietās Latvijā 2014.gadā. Rīga: SPKC 6 Trapencieris, M. et al. (2014). Narkotiku lietošanas paradumi un tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 7.posma rezultāti. Rīga: SPKC 7 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posma rezultāti. Rīga: SPKC 8 Valsts Policijas pārskats par narkotisko vielu nelikumīgu apriti 2017.gadā (nepublicēts) 9 EMCDDA (2016). Preventing opioid overdose deaths with take-home naloxone // http://www.emcdda.europa.eu/ publications/insights/take-home-naloxone_en 10 Ietvertās diagnozes: F19.2 - F19.5; T40, T43. 11 Dīriņa, M. Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājums //prezentācija NKNIKP PSDG darba grupā sniegtā prezentācija 2018.gada 7.jūnijā (nepublicēts) 12 EMCDDA (2016). Preventing opioid overdose deaths with take-home naloxone // http://www.emcdda.europa.eu/ publications/insights/take-home-naloxone_en 13 SPKC sniegtie dati 14 Kopsavilkums par psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, 2017. gads // https://www.spkc.gov.lv/lv/ statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1 15 Kopsavilkums par psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, 2017. gads // https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1 16 Latvijā visstraujākā HIV izplatība Eiropā; galvenais inficēšanās ceļš - heteroseksuāli sakari // http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/latvija-visstraujaka-hiv-izplatiba-eiropa-galvenais-inficesanas-cels-heteroseksuali-sakari.d?id=49502615 17 HIV infekcijas izplatība Latvijā // https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/infekcijas-slimibas/datu-vizualizacija/hivaids 18 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posms. Rīga: SPKC 19 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posms. Rīga: SPKC 20 Karnīte, A. et al. (2016). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 9.posms. Rīga: SPKC 21 EMCDDA (2007). Drugs and crime - a complex relationship. Lisbon: EMCDDA 22 SPKC (2017). Pētījums par narkotiku nelegālo tirgu Latvijā (nepublicēts) 23 Administratīvie pārkāpumi pēc LAPK 46.panta pirmās, otrās, ceturtās daļas, 46.1 pirmās daļas; Noziedzīgie nodarījumi pēc 190.1 pants; 248.1, 248.2, 249., 250., 251., 252., 253., 253.1, 253.2 pirmās daļas, 253.2 otrās daļas, 255., 256.panta 24 Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtie dati 25 Aprēķināts pēc IeM IC sniegtajiem datiem par pārkāpumiem 2017.gadā 26 Aprēķināts pēc IeM IC sniegtajiem datiem par pārkāpumiem 2017.gadā 27 Can mass media campaigns prevent young people from using drugs?// http://www.emcdda.europa.eu/topics/pods/mass-media-campaigns ; EMCDDA (2017). Health and social responses to drug problem. Lisbon: EMCDDA 28 EMCDDA Best practice Portal, Standards and guidelines // http://www.emcdda.europa.eu/best-practice/guidelines 29 Secinājums no Xchange prevention registry// http://www.emcdda.europa.eu/best-practice/xchange. Un minēto projektu rezultātu un ietekmes 30 UNODC (2015). International Standards on Drug Use Prevention // https://www.unodc.org/documents/prevention/ UNODC_2013_2015_international_standards_on_drug_use_prevention_E.pdf 31 EMCDDA (2013). European drug prevention quality standards: a quick guide // http://www.emcdda.europa.eu/publications/ adhoc/prevention-standard_en 32 People who inject drugs // http://www.who.int/hiv/topics/idu/about/en/ 33 HIV profilakses punkti // https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/hiv-profilakses-punkti 34 Ministru kabineta 2017.gada 31.oktobra rīkojums Nr.630 (prot. Nr.53 27.§) 35 SPKC (2018). Psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ 36 Karnīte, A. et al. (2017). Narkotiku lietošanas paradumu tendences Latvijā: Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 10.posma rezultāti. Rīga: SPKC 37 HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2018.-2020. gadam 38 SPKC (2017). Treatment Woorkbook (nepublicēts) 39 Statistikas dati par veselības aprūpes cilvēkresursiem. SPKC // https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1 40 Narkoloģiskā palīdzība Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā // http://www.rpnc.lv/narkologiska-palidziba 41 Atbalsta pasākums bezdarbniekiem ar atkarības problēmām // http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=433&mid=445&txt=3887 42 Vairāk informācijas - 1) Tiesībsarga biroja darbinieki tiekas ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu konstatēto Jaunpiebalgas novada domes nodibinājumā "Solis Piebalgā" // http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiesibsarga-biroja-darbinieki-tiekas-ar-labklajibas-ministrijas-parstavjiem-lai-parrunatu-konstateto-jaunpiebalgas-novada-domes-nodibinajuma-solis-piebalga; 2) Poškāns, A. (2016). Pusaudžu sociālā rehabilitācija Latvijā. Latvijas Bērnu Labklājības Tīkls. 43 Labklājības ministrijas sniegtā informācija 44 Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārskats par 2017.gadu // http://www.ievp.gov.lv/index.php/publikacijas/gada-publiskais-parskats 45 Tieslietu ministrijas sniegtā informācija 46 http://www.vm.gov.lv/lv/ministrija/starpnozaru_komisijas/hiv_infekcijas_tuberkulozes_ un_seksualas_transmisijas_infekciju_izplatibas_ierobezosanas_koordinacijas_komisija/ 47 Pētījumi pieejami SPKC mājas lapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/petijumi-un-zinojumi/atkaribu-slimibas/petijumi 48 http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/jha/139606.pdf 49 Arī pētījumā par atkarību pārvaldības modeļiem ES, Latvija ierindota modelī, kas vērsts uz pieejamības samazināšanu. Skat. Ysa, T. et al. (2014). Governance of Addictions: European Public Policies. Oxford University Press. 50 LIBE (2016). A review and assessment of EU drug policy // http://www.europarl.europa.eu/RegData/ etudes/ STUD/2016/571400/ IPOL_STU(2016)571400_EN.pdf 51 Informācija sagatavota, pamatojoties uz EMCDDA publicēto informāciju // http://www.emcdda.europa.eu/countries_en Iekšlietu ministrs S. Ģirģens 2.pielikums Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānam 2019. -2020. gadam Papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins Kopsavilkums 1. tabula Nr. p. k. Iestāde Nr. Izdevumi, euro 2019. gads 2020. gads 1. Iekšlietu ministrija kopā 0 192 000 22.1. 0 192 000 2. Finanšu ministrija kopā 0 81 000 22.2. 0 81 000 3. Veselības ministrija kopā 1 366 237 10. 373 464 11. 12 916 12.1. 35 852 12.2. 19 005 28.1 500 000 28.2 62 000 28.3 363 000 PAVISAM: x 0 1 639 237 Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai) papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins 1.1. tabula Nr.p.k. Izdevumi 06.01.00 "Valsts policija" izdevumi euro KOPĀ Papildus nepieciešamie izdevumi Valsts policijai (kopā no 2019.gada līdz 2020. gadam) 192 000 Kopā 2019.gadā, tai skaitā: 0 Uzturēšanas izdevumi 0 atlīdzība 0 Kapitālie izdevumi 0 Papildu amata vietu skaits nav Kopā 2020.gadā, tai skaitā: 192 000 Uzturēšanas izdevumi 0 atlīdzība 0 Kapitālie izdevumi 192 000 Papildu amata vietu skaits nav 1. 22. pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" 22.1. darbības rezultāts "Uzlabota materiāltehniskā bāze Valsts policijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019. gadā 2020. gadā Izdevumi kopā 0 192 000 Kapitālie izdevumi 0 192 000 5000 Pamatkapitāla veidošana 0 192 000 5220 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas Aprīkojums Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ķīmisko ekspertīžu nodaļā: gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu 1 gab. x 25 000 euro = 25 000 euro augu žāvēšanas skapis ar aprīkojumu 1 gab. x 7 000 euro = 7 000 euro vilkmes skapis ar aprīkojumu 1 gab. x 5 000 euro = 5 000 euro gāzu hromatogrāfs ar masselektīvo detektoru GC/MS ar aprīkojumu 1 gab. x 80 000 euro = 80 000 euro Reģionu biroju nodaļā Liepājā: gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu 1 gab. x 25 000 euro = 25 000 euro Reģionu biroju nodaļās Daugavpilī, Valmierā: gāzu hromatogrāfs ar liesmas jonizācijas detektoru (GC/FID) ar aprīkojumu 2 gab. x 25 000 euro = 50 000 euro 192 000 Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins 1.2.tabula Nr.p.k. Izdevumi 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" KOPĀ Papildus nepieciešamie izdevumi Valsts ieņēmumu dienestam (kopā no 2019.gada līdz 2020.gadam) 81 000 Kopā 2019.gadā, tai skaitā: 0 Uzturēšanas izdevumi 0 atlīdzība 0 Kapitālie izdevumi 0 Papildu amata vietu skaits nav Kopā 2020.gadā, tai skaitā: 81 000 Uzturēšanas izdevumi 6 000 atlīdzība 0 Kapitālie izdevumi 75 000 Papildu amata vietu skaits nav Kopā 2021. gadā un turpmāk katru gadu (informatīvi) 1 000 1. 22. pasākums "Iegādāts aprīkojums narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" 22.2darbības rezultāts "Uzlabota materiāltehniskā bāze VID Muitas laboratorijā narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, veicinot ātrāku ekspertīžu veikšanu" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā Izdevumi kopā 81 000 1 000 Uzturēšanas izdevumi 6 000 1 000 2000 Preces un pakalpojumi 6 000 1 000 Iekārtas uzturēšanas, tajā skaitā remonta, izmaksas 1 000 1000 Narkotisko un psihotropo vielu standartvielas 5 000 Kapitālie izdevumi 75 000 5000 Pamatkapitāla veidošana 75 000 Gāzu hromatogrāfs ar masspektrometrijas detektoru (iekārta ar papildaprīkojumu) 75 000 Veselības ministrijai (Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centram) papildus nepieciešamo finanšu līdzekļu aprēķins 1.3.tabula Nr.p.k. Izdevumi Apakšprogrammas: 33.15.00 33.16.00 33.17.00 33.18.00 39.06.00 euro KOPĀ Papildus nepieciešamie izdevumi Veselības ministrijai (kopā no 2019.gada līdz 2020.gadam) 1 366 237 Kopā 2019.gadā, tai skaitā: 0 Uzturēšanas izdevumi 0 atlīdzība 0 Kapitālie izdevumi 0 Papildu amata vietu skaits nav Kopā 2020.gadā, tai skaitā: 1 366 237 Uzturēšanas izdevumi 941 237 tajā skaitā atlīdzība 18 088 Kapitālie izdevumi 425 000 Papildu amata vietu skaits nav Kopā 2021.gadā (informatīvi) 434 330 Kopā 2022.gadā (informatīvi) 434 330 Kopā 2023.gadā (informatīvi) 434 330 1. 10. pasākums "Veikt izmaiņas tiesību aktos, paredzot narkoloģijas pacientu atbrīvošanu no pacientu līdzmaksājumiem" Nacionālajam veselības dienestam 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā Izdevumi kopā Kopā (33.16.00; 33.17.00: 33.18.00) 373 464 373 463 373 463 373 463 Uzturēšanas izdevumi 373 464 373 463 373 463 373 463 3000 Subsīdijas un dotācijas 373 464 373 463 373 463 373 463 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" Izdevumi kopā 178 525 178 524 178 524 178 524 Uzturēšanas izdevumi 178 525 178 524 178 524 178 524 3000 Subsīdijas un dotācijas Narkoloģija, epizožu skaits - 38 178 178 525 178 524 178 524 178 524 33.17.00 "Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs" Izdevumi kopā 155 786 155 786 155 786 155 786 Uzturēšanas izdevumi 155 786 155 786 155 786 155 786 3000 Subsīdijas un dotācijas Dati atlasīti pēc diagnozēm F10-F19* Hospitalizēto pacientu skaits - 5180. Vidēji uz vienu hospitalizēto pacientu - 30,07 euro. 155 786 155 786 155 786 155 786 33.18.00 "Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" Izdevumi kopā 39 153 39 153 39 153 39 153 Uzturēšanas izdevumi 39 153 39 153 39 153 39 153 3000 Subsīdijas un dotācijas Dati atlasīti pēc diagnozēm F10-F19* Hospitalizēto pacientu skaits - 555. Vidēji uz vienu hospitalizēto pacientu - 70,55 euro. 39 153 39 153 39 153 39 153 Piezīme: * F10-F19 Psihiski un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ Pacienti ar F10-F19 izrakstīšanas pamata diagnozēm sekojošās pakalpojumu programmās: Minesotas programma stacionārā Narkoloģija Narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem Narkomānu rehabilitācija stacionārā pieaugušajiem Obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem Pakalpojuma minimums - pārējie ķirurģiskie pakalpojumi Pakalpojuma minimums - pārējie terapeitiskie pakalpojumi Pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā Pakalpojumi Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem (uzrādot E-veidlapu) un Ukrainas pilsoņiem Pakalpojumi, kas sniegti personai ar prognozējamu invaliditāti Pielikums programmai - pakalpojumi aprūpes slimnīcā vai aprūpes gultā Pielikums programmai - Narkomānu rehabilitācija stacionārā pieaugušajiem Pielikums programmai psihiatriskā palīdzība stacionārā, tai skaitā pēc tiesas lēmuma Psihiatriskā palīdzība stacionārā - psihiatriskā palīdzība bērniem Psihiatriskā palīdzība stacionārā, tai skaitā pēc tiesas lēmuma Stacionārā psihiatriskā palīdzība bērniem 2. 11. pasākums "Nodrošināt valsts apmaksātas ambulatorās atbalsta grupas nepilngadīgām personām ar narkotiku atkarību" Nacionālajam veselības dienestam 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā Izdevumi kopā Kopā 12 916 12 916 12 916 12 916 Uzturēšanas izdevumi 12 916 12 916 12 916 12 916 1000 Atlīdzība 12 062 12 062 12 062 12 062 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro. Psihologa alga par 0,25 slodzi 337,50 euro, 20% mainīgā algas daļa 67,50 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" 337,5+(337,5 x 0,2) x 12 mēneši 4 860 4 860 4 860 4 860 Saskaņā ar MK 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu -vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro . Narkologa alga par 0,25 slodzi 337,50 euro, 20% mainīgā algas daļa 67,50 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" 337,5+(337,5 x 0,2) x 12 mēneši 4 860 4 860 4 860 4 860 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas VSOAOI (24,09%) par 0,50 slodzēm 2 342 2 342 2 342 2 342 2000 Preces un pakalpojumi Psihologa kabineta uzturēšana - 854 euro. saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 10.pielikuma "Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām" 3.punkts paredz "Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē". 854 854 854 854 3. 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi: Nacionālajam veselības dienestam 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 12.1. darbības rezultāts "Izstrādāta grupu psihoterapijas programma pēc 12 soļu terapijas principiem ieviešanai ambulatori personām ar narkotiku atkarības diagnozi" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā Izdevumi kopā Kopā 35 852 0 0 0 Uzturēšanas izdevumi 35 852 0 0 0 2000 Preces un pakalpojumi 35 852 Metodikas izstrādātāji - 2. gab. 11 071,50 Jomas eksperti - 2 eksp. 10 200,30 Tipogrāfija - 500 grāmatas. Valodas LV (350gab), RUS (150gab) 3 630,00 Tulkotājs 363,00 Redaktors 3 630,00 Maketētājs 3 025,00 Korektors 3 932,50 4. 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi: Nacionālajam veselības dienestam 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 12.2. darbības rezultāts "Apmācīti speciālisti darbam ar ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā Izdevumi kopā Kopā 19 005 0 0 0 Uzturēšanas izdevumi 19 005 0 0 0 1000 Atlīdzība 6 026 28 % no projekta vadītāja un grāmatveža slodzes 4 856 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas 1 170 2000 Preces un pakalpojumi 12 979 Vienas speciālistu grupas apmācība darbam ar metodiku - 16 stundas; 250 euro/stundā 16 stundas x 250 euro x 21%PVN 4 840 Administratīvās izmaksas (projekta vadība, virzība, ekspertu, pakalpojumu sniedzēju koordinēšana, līgumu slēgšana, uzraudzība, komunikācija ar pasūtītāju, kancelejas preces, grāmatvedība) 8 139 5. 12. pasākums "Izstrādāt ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi: Nacionālajam veselības dienestam 33.16.00 "Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" 12.3. darbības rezultāts "Ambulatorās grupas psihoterapijas programmas pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar narkotiku atkarības diagnozi ieviešana" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019. gadā 2020. gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā Izdevumi kopā Kopā 0 0 39 601 39 601 39 601 Uzturēšanas izdevumi 0 0 39 601 39 601 39 601 1000 Atlīdzība 0 0 36 185 36 185 36 185 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro. Psihologam par 1 slodzi alga 1 350 euro, 20% mainīgā algas daļa 270 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" 1350 + (1350 x 0,2) x 12 mēneši 19 440 19 440 19 440 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 153.punktu - vidējā darba samaksa mēnesī ārstam 1 350 euro. Narkologam par 0,5 slodzi alga 675,00 euro, 20% mainīgā algas daļa 135,00 euro, kas veidojas saskaņā ar MK 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr.851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem" 1350/2+(675 x 0,2) x 12 mēneši 9 720 9 720 9 720 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas 7 025 7 025 7 025 2000 Preces un pakalpojumi 0 0 3416 3416 3416 Psihologa kabineta uzturēšana par 1 slodzi - 3 416 euro. Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumu Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" 10.pielikuma "Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām" 3.punkts paredz "Fiksētā maksājuma nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi gadā par speciālistu un ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbību ambulatorajā veselības aprūpē". 3 416 3 416 3 416 6. 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" Nacionālajam veselības dienestam 33.15.00 "Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē" 28.1.darbības rezultāts "Iegādāta aparatūra RPNC alkohola, narkotisko un psihotropo vielu reibuma ekspertīzei Ķīmiski toksikoloģiskajā laboratorijā" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā Izdevumi kopā 500 000 0 0 0 Uzturēšanas izdevumi 500 000 0 0 0 3000 Subsīdijas un dotācijas Aparāts-Agilent 6550 iFunnel QTOF LC MS,LC is infinity II 1290 500 000 7. 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram 39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze" 28.2. darbības rezultāts "Vienas iekārtas un reaģentu starta komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā Izdevumi kopā 0 62 000 3 500 3 500 3 500 Uzturēšanas izdevumi 0 0 3 500 3 500 3 500 2000 Preces un pakalpojumi Iekārtas uzturēšanai sākot ar 2021.gadu nepieciešams ikgadējs papildus finansējums 3500 euro apmērā (500 euro apkope un 3000 euro reaktīvu iegāde) 3 500 3 500 3 500 Kapitālie izdevumi 0 62 000 0 0 0 5000 Pamatkapitāla veidošana Applied Biosystems iekārtas un reaģentu komplekta iegāde (Real-time PCR iekārta DNS genotipa noteikšanas ekspertīzēm) DNS daudzuma noteikšanai narkotisko vielu lietotāju un izplatītāju identifikācijai lietisko pierādījumu tiesu medicīniskajās ekspertīzēs 62 000 8. 28. pasākums "Uzlabota materiāltehniskā bāze narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai" Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram 39.06.00 "Tiesu medicīniskā ekspertīze" 28.3. darbības rezultāts "Iegādāta aparatūra narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas laboratorijā" Aprēķins: Kods Koda nosaukums Paskaidrojums un aprēķins 2019.gadā 2020.gadā 2021.gadā 2022.gadā 2023.gadā Izdevumi kopā 0 363 000 4 850 4 850 4 850 Uzturēšanas izdevumi 0 0 4 850 4 850 4 850 2000 Preces un pakalpojumi Iekārtas uzturēšanai sākot ar 2021.gadu nepieciešams ikgadējs papildus finansējums 4 850 euro gadā (tajā skaitā iekārtas apkopes gada laikā - 3 500 euro, izmaksas par plānotām ap 1000 analīzēm (vienreizlietojamie materiāli, mobīlā fāze, kolonnu nolietojums) 1 350 euro gadā) 4 850 4 850 4 850 Kapitālie izdevumi 0 363 000 0 0 0 5000 Pamatkapitāla veidošana Aparatūras iegāde narkotiku noteikšanai dzīvo un mirušo personu ekspertīzēs Tiesu toksikoloģijas laboratorijā: SHIMADZU NEXERA X2 LCMS8060 363 000 2. tabula Priekšlikumi finansējuma pārdalei no Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" uz Veselības ministrijas budžeta programmu 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" KOPĀ: 29 462 1000 Atlīdzība (aprēķins 2.1.tabulā) 25 639 1100 Atalgojums 19 670 1110 Mēnešalga 16 392 1147 Piemaksa par papildu darbu 1 639 1148 Prēmijas un naudas balvas 1 639 1200 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pabalsti un kompensācijas 5 969 1210 Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4 936 1220 Darba devēja pabalsti, kompensācijas un citi maksājumi 1 033 1221 Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 820 1227 Darba devēja izdevumi veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai 213 2000 Preces un pakalpojumi Darba vietas uzturēšanas izmaksas 3 823 2.1.tabula Struktūr- vienība Amata vietu skaits Amata saime Līme- nis Statuss (I - ierēd- nis) Mē- neš- algu grupa Mēneš- algas apmērs atbil- stoši 3 kate- gorijai euro Gadā visām amata vietām, euro Vispā- rējas pie- maksas 10% apmērā no plā- notas mēneš- algas kop- summas gadā euro Naudas balvas, prēmijas 10% apmērā no plānotas mēneš- algas kop- summas gadā, euro Sociālās garan- tijas 5% apmērā no plānotas mēneš- algas kop- summas gadā euro Kopā, euro Darba devēja VSAOI 24,09% euro Vese- lības apdro- šinā- šanas polise, euro Kopā izde- vumi at- līdzī- bai gadā, euro Iekšlietu ministrija vecākais referents 1 36 III I 12 1 366 16 392 1 639 1 639 820 20 490 4 936 213 25 639 Kopā 16 392 1 639 1 639 820 20 490 4 936 213 25 639 Iekšlietu ministrs S. Ģirģens