8. Article

Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un sabiedrību "Altum" nodrošināt jaunās programmas atbilstību komercdarbības atbalsta regulējumam, ja nepieciešams, noskaidrojot Eiropas Komisijas viedokli šajā jautājumā, un jaunās programmas normatīvajā regulējumā iekļaut atbilstošus nosacījumus, tai skaitā maksimālo sabiedrības "Altum" sniegtās garantijas apmēru aizdevumiem. Ministru prezidents A. K. Kariņš Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska (Ministru kabineta 2019. gada 17. jūlija rīkojums Nr. 382) KONCEPTUĀLAIS ZIŅOJUMS PAR STUDIJU UN STUDĒJOŠO KREDITĒŠANAS NO KREDĪTIESTĀŽU LĪDZEKĻIEM AR VALSTS VĀRDĀ SNIEGTO GALVOJUMU MODEĻA MAIŅU Ievads Konceptuālā ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju Ministru kabinetam konceptuālā lēmuma pieņemšanai par nepieciešamajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modelī. Finanšu ministrija ar 2018. gada 13. jūlija vēstuli Nr. 3.2-32/12-30/3309 ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, informējot, ka divas 2018. gadā rīkotās izsoles par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu noslēdzās bez rezultāta, jo kredītiestādēm nav bijusi interese piedalīties studiju un studējošo kreditēšanā pašreizējā modeļa ievaros. Pagaidu risinājums rasts, pagarinot izsolē piedāvāto līgumu termiņu līdz 2020. gada 1. aprīlim. Kopš 2010. gada Finanšu ministrijas rīkotajās izsolēs par tiesībām veikt studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu piedalījās tikai viena kredītiestāde - AS "SEB banka", kas liecināja par kredītiestāžu intereses trūkumu par šo kreditēšanas modeli un nepieciešamību risināt jautājumu par studējošo kreditēšanas modeļa maiņu. Līdz ar to Finanšu ministrija lūdza Izglītības un zinātnes ministriju kā izglītības nozares vadošo iestādi, kura ir atbildīga par augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstību, izveidot darba grupu, lai risinātu jautājumu par studējošo kreditēšanas procesa uzlabošanu. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) 2018. gada septembrī izveidoja darba grupu jaunā kreditēšanas modeļa izstrādei, kurā tika iekļauti Latvijas Studentu apvienības, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas (turpmāk - SZA), Finanšu nozares asociācijas (turpmāk - FNA) un AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - "Altum") pārstāvji (turpmāk - darba grupa). Darba grupa izskatīja konceptuālus jautājumus par studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modeļa pilnveidošanu. Tā rezultātā ir sagatavots priekšlikums par jauno kreditēšanas modeli, un vairāki varianti šī modeļa ieviešanai ar provizoriskiem aprēķiniem, atkarībā no izsniedzamo kredītu apmēra un no tā, vai tiks turpināta valsts galvoto kredītu atlikumu dzēšana bērnu piedzimšanas gadījumos un par darbu noteiktajās jomās. Pašreizējais studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modelis darbosies līdz 2020. gada 1. aprīlim, kad beigsies termiņš valsts galvojuma apkalpošanas līgumam, kas ir noslēgts starp Finanšu ministriju un iepriekšējās izsoles uzvarētāju par tiesībām izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu. Finanšu nozares asociācija, apzinot savu biedru viedokli, ir informējusi, ka kredītiestādes neplāno turpmāk piedalīties izsolēs par valsts galvoto studiju un studējošo kredītu apkalpošanu spēkā esošā tiesiskajā ietvarā, jo sistēmas administratīvais slogs neattaisno ieguvumus no šo kredītu apkalpošanas. Tādēļ ir nepieciešams ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu modeli (turpmāk - jauns kreditēšanas modelis). Jauns kreditēšanas modelis tika prezentēts ministrijas organizētajā sabiedriskajā apspriešanā ar nozares organizācijām un valsts institūcijām 2019. gada 8.aprīlī, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Studentu apvienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Universitāšu Asociācijas, Augstākās Izglītības padomes, Finanšu ministrijas, Valsts kases, "Altum", Finanšu nozares asociācijas, Zemkopības ministrijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Nacionālais kultūras centra, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Kultūras ministrijas. Kā arī diskusijas par modeļa maiņas nepieciešamību un jauno koncepciju notika Augstākās izglītības padomes sēdē 2018. gada 15. novembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē 2019. gada 9. aprīlī un Latvijas Rektoru padomes sēdē 2019. gada 10. maijā. 2019. gada 29. aprīlī Finanšu nozares asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Studentu apvienība organizēja ekspertu diskusiju "Studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas nākotne Latvijā: izaicinājumi un iespējamie risinājumi". Kopumā nozare apzinās nepieciešamību pēc pārmaiņām studējošo kreditēšanas modelī un atbalsta pāreju uz portfeļgarantijas instrumentu, kas ļaus vienkāršot administratīvās procedūras un atteikties no prasības pēc otrā galvotāja. Vienlaicīgi nozaru ministrijas un vairākas organizācijas vēlējās saglabāt tādu sekundāro atbalstu kā kredītu dzēšana par darbu Ministru kabineta noteiktajās jomās, taču ir jālīdzsvaro prioritāte - studiju un studējošo kredītu pieejamība pēc 2020. gada 1. aprīļa ar pieejamiem finanšu līdzekļiem. Ja netiks atrisināts jautājums par šo kredītu pieejamību, dzēšana visos gadījumos zaudēs aktualitāti. Studiju un studējošo kreditēšanas nepieciešamība Studiju un studējošo kreditēšana ir viens no augstākās izglītības pieejamības elementiem. Pašlaik Eiropas Savienībā pastāv trīs sistēmu veidi attiecībā uz valsts finansētām un privāti finansētām studijām: 1) Ziemeļeiropā un vairākās citās Eiropas Savienības valstīs ir ievesta bezmaksas augstākā izglītība, kas tipiski pieejama ar dažiem nosacījumiem (studējošajam nav akadēmisko parādu, programma tiek apgūta tam paredzētajā laika posmā, studijas tiek nodrošinātas valsts valodā, studējošais apgūst vienu studiju programmu vienlaicīgi u.c.). Bezmaksas augstākā izglītība visiem vai vismaz pilna laika pirmā cikla studējošajiem ir Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Islandē, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Austrijā, Polijā, Igaunijā, kā arī Grieķijā, Kiprā, Maltā, Slovēnijā, Slovākijā un Čehijā; 2) sistēmas, kur ir gan valsts finansētās, gan maksas studiju vietas. Tāda ir Latvijā, kā arī Francijā, Itālijā, Spānijā, Īrijā, Rumānijā, Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā; 3) sistēmas, kurās visi pirmā cikla studējošie sedz daļu no studiju izmaksām. Šis anglosakšu modelis kļūs mazāk tipisks Eiropas Savienībai līdz ar Lielbritānijas izstāšanos. Tāds ir Lielbritānijā, izņemot Skotiju, kā arī Portugālē, Luksemburgā un Nīderlandē. Lielbritānijā (izņemot Skotiju) studējošie sedz ievērojamu daļu no studiju izmaksām, t.sk. ar kredītu sistēmas starpniecību (līdz 9 000 britu mārciņām gadā), tikmēr citās šajā apakšpunktā minētajās valstīs studējošie veic daļēju līdzmaksājumu par studijām. Pašmāju un citu ES valstu studenti maksā aptuveni 1 000 euro līdzmaksājumu gadā par bakalaura studijām Portugālē; Nīderlandē - ap 2 000 euro. Sistēmās, kurās ir maksas studijas, ir ieviesti papildinošie augstākās izglītības pieejamības elementi, pamatā tā ir studējošo kreditēšana uz labvēlīgiem nosacījumiem. Piemēram, Lielbritānijā 92% no studējošajiem saņem kredītus1. Kredīti ir pieejami studiju maksas (studiju kredīts) un dzīvošanas segšanai (studējošo kredīts) studiju laikā. Aizdevumu atmaksa sākas, kad absolventa ienākumi gadā sasniedz noteiktu līmeni, kas ir saistīts ar vidējo ienākumu līmeni valstī. Atmaksa, ja aizdevums ņemts pirmā cikla studijām, ir 9% no ienākuma virs noteiktā sliekšņa. Ja aizdevums ņemts maģistratūras vai doktorantūras studijām, atmaksa ir 6% no ienākuma virs noteiktā sliekšņa. Atmaksa tiek ieturēta no atlīdzības līdzīgi kā nodoklis. Nodarbinātiem to nodrošina darba devējs, pašnodarbinātie veic iemaksu valsts budžetā2. Latvijā 2018./2019. akadēmiskajā gadā par studijām maksā 59% studējošo, valsts augstskolās un koledžās - 46%3, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie augstskolu statistikas dati. 62% pirmā cikla studentu un 53% otrā cikla studentu (pilna un nepilna laika studenti kopā) studē par maksu. Valsts budžeta finansētās studiju vietas augstskolas studējošajiem piešķir, ņemot vērā tām noteikto studiju vietu skaitu un balstoties uz akadēmiskajiem rezultātiem vai reflektantu mācību sasniegumiem pirms stāšanās augstskolā vai koledžā (centralizēto eksāmenu, iestājeksāmenu un atzīmēm izglītības dokumentā). 2019. gadā Izglītības un zinātnes ministrija, tāpat kā 2016.-2018. gados, kā prioritārās jomas4 ir noteikusi dabaszinātnes, datorzinātnes un inženierzinātnes, līdz ar to piešķirot vairāk valsts budžeta finansētu studiju vietu šo jomu studiju programmās. Visas augstākās izglītības iestādes studiju maksu nosaka autonomi. Reģionālajās augstākajās izglītības iestādēs tā parasti ir mazāka, bet Rīgā - lielāka. Koledžas un bakalaura līmeņa gada maksas ir no 1 019 euro līdz 5 500 euro par pilna laika studijām, savukārt maģistratūras programmās - no 1 221 euro līdz 6 000 euro par pilna laika studijām. Maksa par garā cikla - profesionālām 5 gadu studiju programmām (pamatā medicīnas un veterinārmedicīnas jomā) ir no 2 600 euro līdz 15 000 euro gadā5. Nepilna laika studiju maksa vidēji ir zemāka, nekā pilna laika studiju maksa, kas saistīts ar klātienes studiju nodrošināšanas lielākām izmaksām augstskolās. 2018./2019. akadēmiskajā gadā 29% īsā cikla (koledžas līmeņa programmu) studējošo maksā no 700 līdz 4 200 euro gadā par pilna laika studijām. Par nepilna laika studijām 94% studējošo maksā no 570 līdz 1 600 euro gadā6. Starptautiskajiem studentiem, t.i., studentiem no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis, jāmaksā lielāka maksa - no 1 100 līdz 14 000 euro. Augstāka maksa par studijām ārvalstu studējošajiem Latvijā ir saistīta ar izmaksām, lai nodrošinātu studijas angļu valodā. Līdz ar to, situācijā, kad daļai no studējošajiem augstākā izglītība ir pieejama tikai par maksu, pastāv nepieciešamība nodrošināt kreditēšanas sistēmu studiju maksas finansējumam un līdzekļiem studējošo ikdienas vajadzībām studiju laikā, lai nodrošinātu izglītības pieejamību tiem studējošajiem, kas bez kreditēšanas sistēmas nevarētu iegūt augstāko izglītību. Gadījumā, ja tipiskais potenciālais students - skolas absolvents - vērstos kredītiestādē pēc komercpiedāvājuma studiju kredīta saņemšanai, bez valsts galvojuma viņš nevarētu to saņemt, jo tiktu vērtēta personas maksātspēja. Tā kā studējošajam nav regulāru ienākumu, tad šādu kredītu viņš nesaņemtu. Savukārt, ja studējošajam ir ienākumi, tad bez valsts galvojuma un bez nodrošinājuma procentu likmes aizdevumam būtu augstas, orientējoši kā citiem patēriņa aizdevumiem bez nodrošinājuma, kas pašlaik, saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, ir 12,5%-19% diapazonā. Līdz ar to valsts galvotie studiju un studējošo kredīti ļauj iegūt augstāko izglītību ar finansējumu uz labvēlīgiem nosacījumiem. Izglītības iegūšana ir viens no svarīgākiem sociālās mobilitātes instrumentiem. Saskaņā ar OECD datiem, Latvijā 70% iedzīvotāju ar augstāko izglītību pelna vairāk, nekā vidusmēra atalgojumu7. Līdz ar to var izdarīt pieņēmumus, ka viņi ir produktīvāki un nomaksā vairāk nodokļu valsts budžetā. Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bezdarba līmenis (3,9% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2018. gadu) ir zemāks par dabisko bezdarba līmeni. Studiju maksa ir daļa no augstākās izglītības finansēšanas I pīlāra, un orientējoši vismaz 10% no studējošiem par maksu izmanto valsts galvoto kredītu. Esošās sistēmas ietvaros proporcija ar studējošiem, kuri maksā studiju maksu un izmanto tam valsts galvotos kredītus, bija ar tendenci samazināties, tai skaitā studējošiem saskaroties ar grūtībām atrast otro galvotāju, kas atbilst normatīvajā regulējumā noteiktām prasībām. 1. tabula. Studiju un studējošo kredītu skaits, īpatsvars no imatrikulētiem studējošiem, kas maksā studiju maksu Gads Studiju kredīti Studējošā kredīti Kredīti kopā Imatrikulēto kopskaits T.sk. imatrikulēto skaits, kuri maksā studiju maksu Noslēgto kredītlīgumu skaits pret imatrikulēto skaitu par maksu (%) 2014 1 904 392 2 296 29 112 16 293 14,1% 2015 1 495 323 1 818 29 083 15 879 11,4% 2016 1 509 308 1 817 28 588 15 662 11,6% 2017 1 247 230 1 477 27 128 15 055 9,8% 2018 1 283 230 1 513 27 472 15 024 10,1% Pašreizējā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma Saskaņā ar Augstskolu likuma 79. pantu studējošajiem ir tiesības pretendēt uz: 1) studiju kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajiem, lai segtu maksu par studijām; 2) studējošo kredītu - aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošo sociālo vajadzību nodrošināšanai. Līdz šim studiju un studējošo kredīti bija pieejami un tika dzēsti saskaņā ar: