1. Article

Satversmes tiesa 2019. gada 7. jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-15-01 "Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - Spriedums) un atzina Augstskolu likuma 27. panta piekto daļu attiecībā uz asociētajiem profesoriem un profesoriem, 28. panta otro daļu un 30. panta ceturto daļu, ciktāl tās nenodrošina aizsardzību pret secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, (turpmāk - apstrīdētās normas) par neatbilstošām Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 106. panta pirmajam teikumam. Piekrītu Spriedumā ietvertajām atziņām par to, ka ar apstrīdētajām normām tiek ierobežotas Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības saglabāt nodarbošanos, un to, ka no apstrīdētajām normām izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, kā arī Spriedumā ietvertajām norādēm uz akadēmiskās brīvības izpratnes izšķirošo nozīmi šajā lietā. Tomēr nevaru piekrist tiesas secinājumiem par to, ka asociēto profesoru un profesoru (turpmāk arī - profesūra) nodarbināšana uz noteiktu laiku sasniedz leģitīmo mērķi, un to, ka nepastāv citi, alternatīvi līdzekļi.