4. Article

Satversmes tiesa Spriedumā atzinusi, ka darbavieta ir viena no galvenajām akadēmiskās brīvības īstenošanas procesuālajām garantijām (sk. Sprieduma 11.3. punktu). Tāpat Satversmes tiesa Spriedumā pamatoti atzinusi, ka profesūra ne tikai piedalās tiesību uz kvalitatīvu augstāko izglītību nodrošināšanā, bet arī dod pienesumu tautsaimniecības attīstībā, kas savukārt ir visas sabiedrības labklājības pamats (sk. Sprieduma 14. punktu). Varētu pieņemt, ka sešu gadu termiņš, uz kādu persona tiek ievēlēta asociētā profesora vai profesora amatā, zināmā mērā nodrošina periodisku akadēmiskā personāla atjaunošanos, tādējādi sekmējot arī zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades attīstību. Tomēr jāņem vērā, ka spēcīgas profesūras esība valstī ir viens no obligātajiem valsts ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumiem. Ne visās nozarēs veicamā zinātniski pētnieciskā darbība ir reducējama uz sešu gadu periodu. Zinātniskā darbība ir process, kuru ne vienmēr ir iespējams pēc noteiktiem rezultatīviem rādītājiem novērtēt sešu gadu griezumā. Uzskatu, ka likumdevēja izraudzītais termiņš pats par sevi negarantē zinātniskās darbības kvalitāti. Nenoliedzu, ka akadēmiskās darbības kvalitātes novērtēšana ir nepieciešama, taču - vai tā tiek nodrošināta ar Latvijā radīto sistēmu? Satversmes tiesa norāda, ka Latvijā joprojām, kaut arī apstrīdētās normas to neparedz, personu zinātniskās darbības kvalitātes novērtēšanai tiek izmantota aizklātas balsošanas procedūra (sk. Sprieduma 16.1. punktu). Ja jau tiek izmantoti tādi vērtēšanas kritēriji kā pretendenta pētnieciskā darbība ilgtermiņā, zinātnisko publikāciju nozīmīgums, kā arī darbs ar studentiem, nav saskatāms pamatojums tam, ka nepieciešama aizklāta balsošana. Šāda prakse ir pretrunā ar kvalitatīvas zinātnes nepieciešamību pēc dialoga. Zinātnes būtība ir dialogs, ideju un argumentu izklāstīšana, pamatošana, pretargumentu un kritikas uzklausīšana. Spēcīga profesūra ir tāda, kas aktīvi darbojas zinātnē. Bez zinātnes nav profesūras. Kvalitatīva zinātniskā darbība citstarp ietver dialogu ar radniecīgās nozarēs strādājošiem zinātniekiem no visas pasaules. Mūsdienu informācijas sabiedrībā īpaši būtiska ir iesaiste starptautiskos zinātniskajos procesos. Norobežošanās no pasaules zinātnes procesiem noved pie zinātniskās darbības stagnācijas. Tādējādi lietas materiāli nerada pārliecību, ka apstrīdētais regulējums, proti, līgumu slēgšana ar profesūru uz sešu gadu termiņu, sekmētu profesūras darbību atbilstoši akadēmiskās brīvības principam un ilgtermiņā nodrošinātu kvalitatīvu zinātni visās valstij svarīgajās jomās.