5. Article

Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija lietā nav sniegušas argumentus tam, vai, ilgstoši turoties pie apstrīdēto normu regulējuma, ir veikta citu valstu prakses analīze. Kvalitatīva zinātniskā pētniecība neaprobežojas ar vienu valsti. Uzskatu, ka Latvijā pastāvošais profesūras atlases un nodarbinātības regulējums nebūtu vērtējams atrauti no citās valstīs, īpaši Eiropas valstīs, pastāvošās prakses. Nebūtu vēlama distancēšanās no citu valstu prakses arī jautājumā par augstākā akadēmiskā personāla zinātniskās darbības kvalitātes vērtēšanu. Līdz ar to iespējamie alternatīvie līdzekļi būtu aplūkojami kontekstā ar citu valstu pieredzi. Aplūkojot citu Eiropas valstu praksi, varētu konstatēt, ka tieši profesora amata iegūšana ir ilgstošs process. Tā ir akadēmiskās karjeras virsotne, un, lai to sasniegtu, ir nepieciešams daudzus gadus ilgs darbs citos akadēmiskajos amatos, attiecībā uz kuriem varētu arī pastāvēt terminēto līgumu sistēma. Dažās valstīs ir spēkā noteikums pat par īpašas pārbaudes nokārtošanu, lai iegūtu profesora amatu, kas ir pamats beztermiņa līguma slēgšanai. Tomēr pastiprināta nozīme tiek piešķirta zinātniskajam darbam un tādām publikācijām, kuras raisījušas zinātnisku diskusiju, kuras tikušas izmantotas praksē un uz kurām atsaucas citi zinātnieki gan nacionālās zinātnes, gan pasaules zinātnes diskursā. Tātad citās Eiropas valstīs uzsvars tiek likts uz akadēmiskā personāla sniegumu pēc būtības, proti, kvalitatīvo aspektu. Atbilstoši tam tiek sniegtas arī darba garantijas. Tādējādi citu valstu prakse norāda uz to, ka pastāv citi, alternatīvi risinājumi.