1. Article

Programmas apraksts un pamatojums Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU programmas (turpmāk - Programma) mērķis ir veicināt vērtību radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi Latvijas privātās uzņēmējdarbības sektorā. Programma atbilst Latvijas un ES politikas plānošanas ietvaram (stratēģijas un pamatnostādnes)2. Programma nodrošina četru stratēģisko virzienu īstenošanu: 1) uzņēmējdarbības veicināšana, īpaši jauniem uzņēmējiem un MVU, kā arī atbalsts inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai tās agrīnajā stadijā; 2) ieguldījumi videi nekaitīgākos ražošanas procesos; 3) inovatīvu dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšana; 4) jaunu biznesa ideju, risinājumu un produktu atbalstīšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk - IKT) jomā. Paredzams, ka Programmai būs ietekme gan uz inovatīvu uzņēmumu skaita pieaugumu, gan uz privātā sektora ieguldījuma pētniecībā un attīstībā (P&A) veicināšanu. Programma koncentrēsies uz produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanu, tehnoloģijām un pakalpojumiem trīs īpašās jomās: zaļās inovācijas (turpmāk - ZI), dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas un IKT. 1.1. Nozares pamatojums un uzņēmējdarbības vide Pēdējos gados Latvijas ekonomika ir strauji augusi. Pateicoties liela apjoma investīciju pieplūdumam un ārējā pieprasījuma kāpumam, IKP pieaugums 2017. gadā sasniedza 4,5%. Latvijas vispārējās ekonomiskās attīstības novērtējums ir pozitīvs, tostarp attiecībā uz īstenotajām strukturālajām reformām. Vienlaikus ir jāpārvar dažas problēmas, piemēram, saistībā ar Latvijas inovāciju, pētniecības un attīstības rezultātiem. Pieaugot saimnieciskajai darbībai lielākajos Latvijas preču tirgos, turpina pieaugt arī eksports. 2017. gadā eksporta apjoms palielinājās par 4,8%, sasniedzot vēsturiski augstākos rādītājus. 2017. gadā bija vērojams investīciju pieaugums, kas sasniedza 16%. Ārvalstu tiešo investīciju plūsmas Latvijā arī ir palielinājušās, un 2017. gadā tās sasniedza 640 miljonus EUR jeb 2,4% no IKP, tomēr šīs plūsmas joprojām ir nestabilas. To var galvenokārt saistīt ar nestabilitāti pasaules ekonomikā, pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem, un palielināto politisko nenoteiktību. Apstrādes rūpniecībā vērojama spēcīga izaugsme, ko veicina gan uzņēmumu konkurētspējas palielināšanās, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos. 2017. gadā ražošana pieauga par 8%. Pieaugums tika novērots visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Lielākais pieaugums tika fiksēts mehānismu un elektrisko un optisko iekārtu ražošanā. Lielāko ieguldījumu industrijas izaugsmē nodrošināja metālizstrādājumu ražošanas un pārtikas rūpniecības izaugsme. Arī pārējās nozares strauji attīstījās. Kopējais pieaugums ieguves rūpniecības, elektroenerģijas, gāzes, apkures un ūdens apgādes nozarēs bija 7,2%. Kāpums bija vērojams arī informācijas un sakaru nozarē. To noteica straujais datorprogrammēšanas un informācijas pakalpojumu pieaugums. Produktivitātes dinamika Latvijā pēdējos gados ir bijusi straujāka nekā ES vidējais rādītājs, kā rezultātā kopš 2010. gada produktivitātes starpība ar ES vidējo rādītāju ir samazinājusies par gandrīz 9%. 2017. gadā Latvijas ekonomikas produktivitāte kopumā, ko raksturo IKP uz vienu darbinieku, sasniedza 46,3% no ES vidējā rādītāja. Neraugoties uz to, ka Latvija ir bijusi viena no ES dalībvalstu līderiem produktivitātes pieauguma tempa ziņā, darbaspēka izmaksas ir palielinājušās straujāk nekā produktivitāte, apgrūtinot uzņēmēju izmaksu konkurētspēju Latvijā. MVU ir ļoti svarīga valsts ekonomikas daļa. Saskaņā ar Eurostat datiem 99,8% no ekonomiski aktīvajiem komersantiem Latvijā ir MVU (93% no tiem ir mikrouzņēmumi, 5,8% - mazie uzņēmumi un 0,9% - vidējie uzņēmumi), un tie nodarbina arvien lielāku iedzīvotāju skaitu (79% nodarbināto ir MVU darbinieki). Uzņēmumi Latvijā parasti ir daudz mazāki nekā vidēji ES. Mikrouzņēmumi (0-9 darbinieki) veido 26% no kopējā uzņēmējdarbības apgrozījuma salīdzinājumā ar tikai 17% no ES vidējā rādītāja. Tāpat Latvijas MVU veido 51% no apgrozījuma salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 38%. Tomēr nozīmīgākā atšķirība ir lielajiem uzņēmumiem (vairāk nekā 250 darbinieki), kas veido tikai 22% no apgrozījuma (44% ES). MVU Latvijā 2012.-2016. gadā piedzīvoja mērenu izaugsmi. MVU pievienotā vērtība palielinājās par 15,2%, bet MVU nodarbinātība pieauga par 6,3 %, kas ir ļoti līdzīgs lielo uzņēmumu izaugsmes līmenim. Paredzams, ka MVU pievienotā vērtība 2016.-2018. gadā pieaugs par 13,6% un MVU nodarbinātība - par 4,0%. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā bija viens no zemākajiem ES - 30,3% 2014.-2016. gadā, salīdzinot ar vidēji 49,1% 28 ES valstīs (2012.-2014. gads, Eurostat). CSP dati liecina, ka BERD rādītājs (uzņēmējdarbības uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai) joprojām ir viens no zemākajiem ES - 0,14% no IKP 2017. gadā salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 1,30% 2016. gadā (Eurostat). Turklāt liela daļa šo ieguldījumu ir atkarīga no ES fondiem, padarot nesubsidētos privātos ieguldījumus pētniecībā un izstrādē vēl mazākus. Tā iemesls ir mikrouzņēmumu un MVU dominējošais stāvoklis uzņēmējdarbības nozarē. Tas rada problēmas, palielinot kritisko masu attiecībā uz uzņēmējdarbības pētniecības un attīstības izdevumiem un uzņēmējdarbības inovāciju intensitāti. Latvijas galvenie izaicinājumi ir šādi: - Latvijas uzņēmējdarbības vidi galvenokārt veido mikrouzņēmumi un MVU ar ierobežotu kapacitāti investēt pētniecībā un attīstībā, tostarp uzņēmumiem trūkst zināšanu un praktisku iemaņu inovāciju uzņēmējdarbības attīstībai un konkurētspējas uzlabošanai; - Latvijas rūpniecību galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi - gan vidēji augsto, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars ir 15% no kopējās apstrādes rūpniecības nozares, bet attiecīgais ES vidējais rādītājs ir 47%; - nepietiekama sadarbība un koordinācija starp zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas organizācijām un apstrādes rūpniecības nozari; - nepietiekams finansējums, jo īpaši MVU, lai izstrādātu jaunus produktus un tehnoloģijas, kas veicina videi nekaitīgāku, digitālāku un iekļaujošāku ekonomiku; - nepietiekama līdzdalība globālajās vērtību ķēdēs produktivitātes paaugstināšanai, nododot zināšanas un intensīvi izmantojot tehnoloģiski progresīvus risinājumus; - nepietiekama rūpnieciskā bāze jaunu produktu izstrādei, vāja tehnoloģiju izmantošana MVU. 1.2. Finansējuma nepietiekamība un papildu finansējums Kopumā Latvijas pētniecības, attīstības un inovācijas izdevumi ir ļoti atkarīgi no valsts finansējuma un ārvalstu avotiem, galvenokārt izmantojot ES fondu programmas. Sākot ar 2016. gadu, Ekonomikas ministrijai ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā inovāciju atbalstam ir pieejami vairāk nekā 193,5 miljoni EUR. MVU atbalsta pasākumiem tagad ir pieejami vēl papildu 257 miljoni EUR. Turklāt energoefektivitātes uzlabošanai ir pieejami vairāk nekā 377 miljoni EUR. Programmu papildina daudzas aktivitātes, ko līdzfinansē ES struktūrfondi. Piemēram, inovāciju un uzņēmējdarbības programmas, kas pieejamas Latvijā ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas pariodā, ietver plašu atbalstu, tostarp uzņēmējdarbības un inovācijas motivēšanas pasākumus, apmācības darbiniekiem, lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas, atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai, tehnoloģiju pārnesei un pētījumu komercializācijai, biznesa inkubācijai, eksperimentālo ražošanas iekārtu attīstībai, starptautiskās konkurētspējas veidošanai (piekļuve ārvalstu tirgiem, nacionālie stendi izstādēs utt.), kā arī piekļuvi tādiem finanšu instrumentiem kā riska un sākuma kapitāls, akseleratoru fondi, aizdevumi un garantijas, tostarp eksporta garantijas. Neraugoties uz to, ka jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei ir pieejamas dažādas ES fondu atbalsta programmas, lielākā daļa no tām ir vērstas uz mazāk sarežģītiem risinājumiem (inovāciju vaučeri, uzņēmējdarbības inkubācijas pakalpojumi utt.), nenodrošinot finansējumu sarežģītāku un tehnoloģiski progresīvāku risinājumu atbalstam visos produktu izstrādes posmos, tostarp sadarbībā ar pētniecības iestādēm. Turklāt pastāvošie atbalsta mehānismi, piemēram, riska kapitāls, inovāciju vaučeri, akseleratori utt., ir vērsti uz visu veidu inovāciju attīstību. Tas samazina spēju īpaši koncentrēties uz zaļo tehnoloģiju, IKT un dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu. Lai gan finansējums pētniecībai, attīstībai un inovācijām ir pieejams no inovācijas sākumposma - no idejas līdz ražošanai, joprojām pastāv zināmas nepilnības attiecībā uz finansējuma pieejamību inovācijām. Piemēram, finanšu iestādes nevēlas finansēt agrīnas stadijas inovatīvus projektus ar augstu riska vai neveiksmes varbūtību. Tāpēc vispiemērotākais veids, kā veicināt pētniecību, attīstību un inovācijas Latvijas privātajā biznesā, ir valsts nodrošinātas dotācijas. Latvijai trūkst centrālās tehnoloģiju attīstības un pārneses infrastruktūras tehnoloģiski ietilpīgiem biznesa ideju attīstītājiem un MVU. Latvijā pastāv "inovāciju plaisa", ko izraisa sadarbības trūkums starp pētniecību un uzņēmējdarbības vidi. Turklāt Latvijā trūkst vides, kas varētu veicināt šādu sadarbību. Nav pieejams finansējums infrastruktūrai, kas varētu radīt un veidot ekosistēmu visām inovāciju procesā iesaistītajām pusēm, t. i., uzņēmējiem, mentoriem, universitātēm un pētniecības centriem.