2. Article

Programmas prioritārās jomas Pamatojoties uz uzņēmējdarbības nozaru izaicinājumiem un vajadzībām Latvijā, programma risinās trīs galvenās jomas: 1) zaļās inovācijas, 2) IKT un 3) dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas. Zaļās inovācijas Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā attiecībā gan uz kopējām emisijām, gan emisijām uz vienu iedzīvotāju (kopējais emisiju daudzums kopš 1990. gada ir samazinājies par 57%). Šajā ziņā galvenais uzdevums ir nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, jo valsts turpina ekonomisko attīstību. Latvija ir ratificējusi visas svarīgākās konvencijas šajā jautājumā un piedalījusies tajās gan individuāli, gan kā ES dalībvalsts. Piemēram, Latvija ir ratificējusi Parīzes nolīgumu un apņēmusies pilnībā sasniegt tā mērķus. Valsts ir apņēmusies līdz 2030. gadam par 6%, salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt emisiju apjomu nozarēm, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Ilgtermiņa stratēģijās noteikto mērķu sasniegšana būs cieši saistīta ar tādu jaunu tehnoloģiju izstrādi un īstenošanu, kas veicina pāreju uz videi draudzīgāku ekonomiku, aprites ekonomikas principu īstenošanu vai citādā veidā ietekmes uz vidi samazināšanos, kas atkarīga no šo tehnoloģiju izstrādes un īstenošanas. Viens no Latvijas uzņēmumu izaicinājumiem ir modernizēt ražošanas procesus ar ierobežotiem finanšu resursiem, kurus var ieguldīt jaunu, inovatīvu, videi nekaitīgu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībā, kā arī ražošanas iekārtās, kas samazina ietekmi uz apkārtējo vidi (piemēram, materiālu, enerģijas un ūdens efektīva izmantošana; rūpniecisko atkritumu un emisiju apjoma samazināšana; fosilo kurināmo aizvietošana ar atjaunojamiem energoresursiem; ražošanas un ražošanas procesa pārplānošana u.tml.) vai nodrošina aprites ekonomikas principu piemērošanu esošajos ražošanas un uzņēmējdarbības modeļos. Svarīga loma šajā ziņā ir uzņēmumiem, kas būs gan produktu, gan tehnoloģiju izstrādātāji, un uzņēmumiem, kuriem būs jāmeklē veidi, kā īstenot un izmantot savus biznesa modeļus un jaunas un inovatīvas tehnoloģijas un risinājumus, kas samazina ietekmi uz vidi. Ir nepieciešama pāreja uz videi draudzīgāku ražošanu ar mazāku oglekļa un materiālu patēriņu, vienlaikus saglabājot darbavietas vai ieguldot pilnīgi jaunās nodarbinātības iespējās. Pašlaik trūkst atbilstoša finansējuma gan publiskajā, gan privātajā sektorā, lai atbalstītu videi draudzīgākas ražošanas inovācijas, tādējādi uzlabojot resursu efektivitāti, samazinot emisijas, kas var veicināt konkurences priekšrocības un ilgtspējīgu nākotni. IKT IKT nozare pēdējos gados ir ievērojami palielinājusi savu lomu Latvijas ekonomikā. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem IKT nozare Latvijā 2017.gadā veidoja aptuveni 5% no IKP, un eksports IKT nozarē kopš 2006. gada ir trīskāršojies. 2017. gadā IKT nozarē nodarbināti aptuveni 34 000 darbinieku, un Latvijā IKT nozarē darbojas vairāk nekā 6500 uzņēmumu. Lai gan IKT nozare Latvijā strauji attīstās, joprojām ir problēmas, kas būtu jārisina. IKT uzņēmumiem trūkst piekļuves atbilstošam finansējumam, lai atbalstītu savus ieguldījumus jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē. Turklāt citās nozarēs trūkst mērķtiecīga finansējuma, lai izstrādātu inovatīvus IKT risinājumus, pamatojoties uz to vajadzībām. Visbeidzot, starpnozaru sadarbība ir pārāk vāja, lai radītu IKT inovācijas visā produktu vērtības ķēdē. Šajā ziņā liela nozīme ir atbilstošam finansējumam, kas ļautu īstenot inovatīvus IKT risinājumus (liela apjoma datu apstrāde, digitalizācija, 3D druka, mākslīgais intelekts, vizualizācijas, sensori, mākoņskaitļošana, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, interneta lietojumprogrammas / nākotnes internets, nākotnes rūpnīcas, robotika utt.), kurus var izmantot, lai izstrādātu viedo pilsētu koncepcijas, e-pārvaldes pakalpojumus, tūrisma, veselības aprūpes, precīzijas medicīnas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta un transporta drošības un aizsardzības rūpniecības, kosmosa un rūpnieciskās digitalizācijas nozares (Rūpniecība 4.0) risinājumus u. c. Dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas Latvija risina ilgtermiņa un sarežģītas sociāli ekonomiskās problēmas, tostarp sabiedrības novecošanās jautājumu (saskaņā ar Eurostat datiem ir sagaidāms, ka vairāk nekā 45% Latvijas iedzīvotāju 2030. gadā būs 50 gadu veci vai vecāki, salīdzinot ar pašreizējiem 40%), iedzīvotāju skaita vispārēju samazināšanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos. Šīs tendences ietekmēs un veidos pašreizējo un turpmāko attīstību un pārveidi Latvijas labklājības sistēmā un veselības aprūpes nozarē, kā arī apliecinās skaidru un steidzamu nepieciešamību pēc inovācijām, jo īpaši dzīves līmeni atbalstošās tehnoloģijās. MVU var būt svarīga loma, piedāvājot jaunus risinājumus labklājības un sociālajām nozarēm (tostarp viedajiem risinājumiem). Novatoriskas jaunas dzīves līmeni atbalstošas tehnoloģijas var palīdzēt radīt lielāku dzīves kvalitāti daudzām sociālajām grupām. Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots potenciāls pārvērst esošās Latvijas un Eiropas līmeņa sociālekonomiskās problēmas par iespējām, izstrādājot, testējot un ieviešot tirgū jaunas labklājības, sociālās un veselības aprūpes tehnoloģijas. Turklāt dzīves līmeni atbalstošu tehnoloģiju risinājumi var sniegt pievienoto vērtību arī Norvēģijas sabiedrībai un tirgum.