4. Article

Programmas ietekme 4.1. Paredzamā(- ās) ietekme(- es) un programmas ilgtspēja Programmas paredzamā ilgtermiņa ietekme: Lielāka produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšana un ilgtspējīga izaugsme. Šis mērķis tiks sasniegts ar izveidoto Programmas modeli, kas nodrošinās Norvēģijas finanšu instrumenta pieejamību plašam MVU lokam. Jaunuzņēmumi un mikrouzņēmumi7 galvenokārt varēs izmantot Tehnoloģiju biznesa centra (TBC) pakalpojumus un pieteikties uz neliela apjoma grantu shēmām, lai izstrādātu inovatīvus produktus un tehnoloģijas. Vidējie8 uzņēmumi var pieteikties atklātam konkursam, lai veiktu nepieciešamo pētniecību un ieviestu ražošanā jaunus produktus un pakalpojumus. Programmas mērķis ir palielināt uzņēmumu konkurētspēju Latvijā, un sagaidāms, ka tā veicinās vismaz 39 produktu un tehnoloģiju attīstību. Tas veicinās uzņēmumu produktu pievienotās vērtības radīšanu un ilgtspējīgu izaugsmi. Ņemot vērā, ka viens no Programmas mērķiem ir ciešāka sadarbība starp programmā iesaistītajām līdzfinansējuma saņēmējiem un donorvalsts pārstāvjiem, īstenojot projektus partnerībā, sagaidāms, ka sadarbība starp šiem partneriem turpināsies arī pēc Programmas beigām. Pārliecība par projektu ilgtspēju tiks gūta projektu vērtēšanas procesā, jo uzņēmumiem būs jāsniedz pierādījumi par to, kā tie plāno turpināt darbību arī pēc projektu pabeigšanas. Projektu ilgtspēju vērtēs gan pieaicinātie eksperti, gan projektu vērtēšanas komisija, vērtējot projektu pieteikuma veidlapas un biznesa plānus. TBC izveidošana sekmēs inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi ilgtermiņa periodā, kas turpināsies arī pēc Programmas īstenošanas beigām. TBC vadīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kurai ir nepieciešamā kapacitāte (personāls, finanses, pieredze) un zināšanas, lai attīstītu šādu centru kā ilgtermiņa projektu. TBC tiks izveidots ēkā, kurā jau atrodas pētniecības organizācijas un ir pietiekami daudz vietas, lai izveidotu centru, kā arī nodrošinātu darba telpas inovatīviem uzņēmumiem. Turklāt LIAA, kas ir valsts iestāde, būs projekta īstenotājs un sniegs savus pakalpojumus arī pēc Programmas beigām 2024. gadā. Iepriekš minētie priekšnoteikumi nodrošina šī centra ilgtspēju. 4.2. Programmas ieguldījums Noteikumu 1.3. panta 1. punkta minēto kopējo vērtību sasniegšanā Programmas modelis ir izstrādāts, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un vides aizsardzību, ievērojot demokrātijas un labas pārvaldības principus un iepriekš identificējot Programmas vajadzības. Projektu īstenotāji saņems papildu punktus, ja projekta ietvaros tiks nodarbinātas strādājošas personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgā situācijā esoši darba ņēmēji, un šie darbinieki veidos vismaz 15% no kopējā projektā iesaistīto darbinieku skaita. "Strādājoša persona ar invaliditāti" un "nelabvēlīgā situācijā esošs darba ņēmējs" ir jebkura persona, kas atbilst EK Regulas Nr. 651/2014 2. panta 3. un 4. punktā sniegtajām definīcijām9. Papildu punktus atlases procesā piešķirs uzņēmumiem, kuri projekta pieteikumā ir paredzējuši ar dzimumu līdztiesību saistītas darbības. Programmas ietvaros plānotā uzņēmējdarbības stimulēšana risinās ar nabadzību un sociālo atstumtību saistītus jautājumus, jo cilvēkiem būs lielākas iespējas iegūt darbu. Uzņēmējdarbības veicināšana tieši attiecas arī uz vēl vienu ilgtspējīgas attīstības principu no sociālā viedokļa - piekļuvi nodarbinātībai. Lai nodrošinātu labu Programmas vadību un caurspīdīgumu, visi projekti tiks atlasīti, pamatojoties uz publicētiem, ikvienam pieejamiem atlases kritērijiem. Lēmumu pieņemšanas laikā netiks pieļauts interešu konflikts. Balsstiesīgajiem Vērtēšanas komisijas locekļiem būs jāinformē Vērtēšanas komisija par interešu konflika esamību, ja viņi būs saistīti ar projektu iesniedzējiem. Visbeidzot, katrs projekta iesniedzējs tiks informēts par to, cik punktus viņa projekts ir saņēmis, un atkarībā no punktu skaita - vai projekts ir apstiprināts vai noraidīts. Visi procesi tiks īstenoti saskaņā ar Programmas apsaimniekotāja iekšējām procedūrām, kas tiks saskaņotas ar Ekonomikas ministriju. Programmas apsaimniekotājs Programmas īstenošanai izstrādās vadības kontroles sistēmas aprakstu, tostarp aprakstīs riska pārvaldības pieeju, nodrošinot, ka finansējums tiek izmantots caurspīdīgi un efektīvi tikai Programmas un tās projektu mērķiem. 4.3. Mērķgrupa Programmas galvenā mērķa grupa ir MVU10, kas Latvijā reģistrēti kā juridiskas personas. Neliela apjoma grantu shēmas primārā mērķauditorija ietver esošos un jaunizveidotos uzņēmumus ar augstu inovācijas potenciālu. Viņiem šī Programma nodrošinās piekļuvi nepieciešamajam finansējumam un sniegs iespēju izstrādāt jaunus produktus un ieviest tos tirgū. Atklātā konkursa mērķa grupa būs uzņēmumi ar jau esošu ražošanas bāzi, kas vēlas attīstīt savu produktu klāstu un ieviest ražošanā jaunus produktus, vai uzņēmumi, kuri vēlas padarīt zaļākus esošos ražošanas procesus, lai kļūtu konkurētspējīgāki un videi draudzīgāki. Savukārt, TBC pakalpojumi tiks sniegti plašai auditorijai - gan MVU (galvenajai mērķa grupai), jaunuzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savas idejas, un inovatīviem, tehnoloģiski intensīviem lielajiem uzņēmumiem. Tas veicinās sadarbību starp pētniecības organizācijām, NVO, klāsteriem, mentoriem, akselerācijas fondiem, nozares ekspertiem un profesionāļiem ar pieredzi uzņēmējdarbības attīstībā. 4.4. Piemērojamie valsts atbalsta noteikumi Atbilstoši Noteikumu 8.16. punktam Norvēģijas finanšu instrumenta programmai ir piemērojami valsts atbalsta noteikumi. Programmas īstenošanas laikā ir jāievēro ES tiesību akti par valsts atbalstu, kas nostiprināti kā valsts tiesību akti Latvijā. Valsts atbalsta jautājums šai programmai ir īpaši svarīgs, jo līdzekļi tiks piešķirti privātiem uzņēmumiem. Pienākumu piemērot attiecīgos tiesību aktus noteiks Programmas līgums, kas tiks parakstīts starp Norvēģijas Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju. Atbalsta intensitāte un atbalsta summa, ko var piešķirt līdzfinansējuma saņēmējiem, atbildīs noteikumiem par valsts atbalstu attiecīgās Programmas ietvaros (galvenokārt saskaņā ar KOMISIJAS REGULU (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs) un KOMISIJAS REGULU (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris). 4.5. Programmas koncepcijas izstrādes process Koncepcijas sagatavošanā lielu lomu spēlēja divi būtiski elementi: makroekonomiskā analīze un uzņēmējdarbības vajadzību un problēmu novērtēšana Latvijā, kas tika apspriesti konsultācijās ar nozaru ekspertiem. Programmas izstrāde tika uzsākta 2018. gada janvārī, organizējot divas sanāksmes - atsevišķu tikšanos ar Nacionālo kontaktpunktu un publiskā sektora ekspertiem, un Programmas īstenošanas uzsākšanas sanāksmi ar Finanšu instrumenta biroju (turpmāk - FIB) un donoru programmas partneri Innovation Norway. Šo sanāksmju laikā dalībnieki tika informēti par attiecīgajiem programmas dokumentiem un atbalsta jomām. Eksperti dalījās ar pieredzi un ierosināja idejas par to, kā vislabāk veidot Programmu, lai apmierinātu Latvijas uzņēmējdarbības vajadzības. 2018. gada 19. februāra apspriedē ar nozaru ekspertiem tika pārstāvēta plaša Latvijas uzņēmumu grupa, tostarp uzņēmējdarbības organizācijas, pētniecības organizācijas, NVO un valdības iestādes. Izmantojot grupas darbu, tika apspriests plašs jautājumu loks, pamatojoties uz Noteikumos un Zilajā grāmatā noteiktajām atbalsta jomām. Tika secināts, ka Programmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš 1) ZI, 2) IKT un 3) dzīves līmeni atbalstošām tehnoloģijām. Programmas nozaru eksperti ir izvēlējušās šīs trīs jomas kā jomas ar augstu uzņēmējdarbības un inovāciju potenciālu, kā arī kā vispiemērotākās konkrētu uzņēmējdarbības nozares problēmu risināšanai Latvijā. Atlases pamatā bija tādi kritēriji kā tirgus vajadzības, attīstības potenciāls un ietekme uz vidi. Lai gan enerģētikas un jūras transporta nozares nav izraudzītas kā Programmas prioritārās jomas, šo nozaru risinājumi, var tikt izstrādāti ZI un IKT jomās. Pēc Latvijas uzņēmējdarbības prioritāro jomu, problēmu un vajadzību definēšanas Programmas apsaimniekotājs ciešā sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem Ekonomikas ministriju, FIB un Innovation Norway, kā arī konsultantu - Kultūras ministriju - izstrādāja šo koncepciju, piedāvājot labāko Programmas modeli, kas ļautu sasniegt tās mērķus.