1. Article

Ministru kabinets, ievērojot Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā Ministru kabinetam noteikto pienākumu lemt par augstskolas ievēlētā rektora apstiprināšanu amatā un ņemot vērā likumdevēja Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras neapstiprināt augstskolas ievēlēto rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot Augstskolu likuma un augstskolas satversmes noteikumus, ir izvērtējis 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo Latvijas Universitātes (turpmāk - LU) rektora vēlēšanu atbilstību Augstskolu likumam un likumam "Par Latvijas Universitātes Satversmi" (turpmāk - LU Satversme) un konstatējis, ka: 1.1. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) saņēmusi no LU šādus dokumentus: 1.1.1. 2019. gada 31. maija vēstuli Nr. LU-7-41/995 "Par rektora vēlēšanām"; 1.1.2. 2019. gada 12. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1058 "Par I. Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā"; 1.1.3. 2019. gada 28. jūnija vēstuli Nr. LU-7-41/1189 "Par dokumentu nosūtīšanu"; 1.1.4. 2019. gada 25. jūlija vēstuli Nr. LU-41/1390 "Latvijas Universitātes viedoklis par 2019. gada 19. jūlija dokumentu Nr. 4-6e.19/2190" (turpmāk - LU vēstule), kuras pielikumā pievienota LU Studentu padomes (turpmāk - Studentu padome) 2019. gada 24. jūlija vēstule Nr. 1.9/IK-41 "Par viedokļa sniegšanu"; 1.2. uz LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi ir attiecināmi šādi tiesību akti: 1.2.1. Augstskolu likuma 12. panta pirmā daļa, 13. panta pirmā un otrā daļa, 14. panta pirmās daļas 2. punkts, 17. panta otrā daļa, no kā izriet, ka augstskolas satversmes sapulce ir viena no augstskolas galvenajām lēmējinstitūcijām, kas ievēlē rektoru; 1.2.2. LU Satversmes 5.3., 5.5. un 5.10. punkts, no kā izriet, ka rektoru atklātā konkursā ievēlē LU Satversmes sapulce (turpmāk - Satversmes sapulce), kas ir LU augstākā pārstāvības institūcija, kuras darbību nosaka Satversmes sapulces pieņemts nolikums; 1.2.3. LU Satversmes 5.5. punkts un 5.6. punkta otrais, trešais un sestais teikums, no kā izriet, ka Satversmes sapulces darbu nodrošina Senāta sekretariāts, Senāts organizē rektora vēlēšanas un sasauc Satversmes sapulces kārtējās un ārkārtas sēdes; 1.2.4. LU rektora vēlēšanu norise noteikta arī šādos dokumentos: 1.2.4.1. "Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikums" (turpmāk - Satversmes sapulces nolikums)1; 1.2.4.2. "Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums"2; 1.2.4.3. "Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā" (turpmāk - Vēlēšanu balsošanas procedūra)3. Atbilstoši LU Satversmes 5.3. un 5.5. punktam Satversmes sapulces darbības tiesiskumu nosaka Satversmes sapulces kā LU augstākās pārstāvības institūcijas pieņemts Satversmes sapulces nolikums. Ievērojot Satversmes sapulcei noteikto pilnvarojumu pieņemt tās nolikumu, secināms, ka tas nedrīkst būt jebkādā veidā pretrunā LU Satversmei. Ja Satversmes sapulce savā darbībā pārkāpj Satversmes sapulces nolikumu, secināms, ka vienlaikus ir pārkāpts ārējā normatīvā akta - LU Satversmes - 5.3. un 5.5. punkts. Atbilstoši LU Satversmes 5.4. punktā noteiktajam Satversmes sapulce sastāv no 300 dalībniekiem, no kuriem 200 ir akadēmiskā personāla pārstāvji, tai skaitā profesori ne mazāk kā 50 %, 25 vispārējā personāla pārstāvji un 75 studējošo pārstāvji. Dalībniekus ievēlē, aizklāti balsojot, uz trim gadiem. Studējošos ievēlē Studentu padome. Atbilstoši LU Satversmes 5.5. punktā un Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajam pārstāvību jeb mandātu dalībai Satversmes sapulcē izsniedz Mandātu komisija. Ja kāds no dalībniekiem izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā, viņa vietā pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes Mandātu komisija izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Ja vēlēšanu protokolā nav citu kandidātu, attiecīgajā struktūrvienībā uz brīvajām vietām organizējamas jaunas vēlēšanas. No minētā izriet, ka, lai nodrošinātu LU rektora vēlēšanu tiesisku norisi, vienveidīgi un paredzami piemērojot minētās Augstskolu likuma un LU Satversmes tiesību normas, Satversmes sapulci pārstāv kopīgi ievēlētie akadēmiskā personāla, studējošo un vispārējā augstskolas personāla pārstāvji, kuru ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka LU Satversme. Ja kāds no Satversmes sapulces dalībniekiem kādā no Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajiem gadījumiem ir zaudējis tiesības piedalīties Satversmes sapulcē, Mandātu komisija pirms nākamās Satversmes sapulces sēdes izsniedz mandātu tai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu ir ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas attiecīgajā personāla grupā. Satversmes sapulcei ir pienākums ievērot LU Satversmi, pašas pieņemto Satversmes sapulces nolikumu un citus iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz Satversmes sapulces iekšējo darbības kārtību. Ja nepieciešams, konkrētā situācijā ievērojot pienākumu nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi, Satversmes sapulcei ir ekskluzīvas tiesības pilnveidot savas darbības regulējumu, apjomu un detalizāciju. Izvērtējot 2019. gada 24. maijā un 6. jūnijā notikušo LU rektora vēlēšanu norises tiesiskumu, secināms, ka nevienam no Satversmes sapulces 2019. gada 24. maija sēdes protokola Nr. 2-1 (turpmāk - protokols Nr. 2-1) 2. punktā norādītajiem 13 Satversmes sapulces dalībniekiem nebija iestājies kāds no Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajiem gadījumiem (izbeidz darba (studiju) attiecības ar LU vai arī pāriet citā personāla kategorijā). Līdz ar to nebija tiesiska pamata šiem 13 Satversmes sapulces dalībniekiem izsniegt Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, jo 13 Satversmes sapulces ievēlētie dalībnieki, kuru vietā tika piešķirti jaunie mandāti, bija pamatojuši savu nepiedalīšanos ar citiem apstākļiem: pārcelts eksāmens, komandējums, personīgi iemesli, vispār nenorādīts iemesls. Tātad minētie 13 mandāti dalībai 2019. gada 24. maija un 2019. gada 6. jūnija LU rektora vēlēšanās tika izsniegti neatbilstoši pašas Satversmes sapulces nolikuma 4. punktā noteiktajai kārtībai un šīm personām nebija tiesību piedalīties minētajās LU rektora vēlēšanās. Šīs 13 personas tika deleģētas, bet ne vēlētas, kā to nosaka LU Satversmes 5.4. punkts, tādējādi viņu dalība un vēlēšanu tiesību izmantošana Satversmes sapulcē LU rektora vēlēšanās ir neleģitīma. Ar šo 13 personu prettiesisku dalību rektora vēlēšanās Satversmes sapulce ir pārkāpusi arī LU Satversmes 5.5. punktu par tās darbību atbilstoši savam nolikumam un 5.4. punktu par Satversmes sapulces dalībnieku ievēlēšanu, nevis deleģēšanu, kā arī Augstskolu likuma 13. panta otro daļu, ka Satversmes sapulces pārstāvju ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka augstskolas satversme. Minēto ārējo normatīvo aktu pārkāpums ir vērtējams kā būtisks procesuāls pārkāpums. Šo 13 Satversmes sapulces dalībnieku dalība 2019. gada 24. maijā notikušajās LU rektora vēlēšanās varēja būtiski mainīt vēlēšanu rezultātus - līdz pat vienādam balsu sadalījumam abiem kandidātiem, ievērojot nelielo balsu pārsvaru. Tas ir - no 286 biļeteniem par nederīgiem atzīti 2, par